Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Pasaulē var pieaugt inflācija

Iespaidīgie finanšu stimuli, ko ekonomiskās aktivitātes virzīšanai izmantojušas centrālās bankas un valdības, ir palīdzējuši saglabāt ekonomisko aktivitāti, tādējādi amortizējot negatīvos procesus tautsaimniecībā.

Eksperti paredz, ka šogad globālā tautsaimniecība demonstrēs izaugsmi, bet straujāku naudas apriti pavadīs inflācijas palielināšanās. Latvijā pagaidām izjūtam deflāciju, tomēr arī mūsu valstī visai drīz varam sagaidīt dzīves dārdzības pieaugumu.


Pandēmijas ēnā

Skaidrojot situāciju, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka pasaules ekonomika šobrīd joprojām atrodas Covid-19 krīzes ietekmē, kā rezultātā patēriņa pakalpojumu nozaru darbība daudzviet ir ierobežota un bezdarbs ir pieaudzis. ''Kamēr ekonomika nav atkopusies, straujš cenu kāpums, manuprāt, nav gaidāms. Papildus tam bažas par stimulējošas fiskālās un monetārās politikas ietekmi uz inflāciju ir bijušas arī iepriekš, un iepriekšējā krīzē tās neattaisnojās,'' skaidro tautsaimniecības eksperts. 

Tikmēr, viņaprāt, ar zemu inflāciju saistītie strukturālie faktori, piemēram, Rietumu sabiedrību novecošana un visā Eiropā vērojamā zemā dzimstība, kā arī ražošanas sistēmu globalizācija, Covid-19 krīzes ietekmē nav mainījušies. Piemēram, Japānā apjomīgi fiskālie un monetārie stimulēšanas pasākumi nav spējuši sasniegt Japānas Bankas definētos inflācijas mērķus. ''Tas liek būt piesardzīgam, prognozējot strauju inflācijas kāpumu. Nevar arī apgalvot, ka nepiedzīvosim jaunus un negaidītus satricinājumus pasaules ekonomikā. Finanšu tirgos optimisms ir ļoti liels, un parādu līmenis ir būtiski pieaudzis. Visbeidzot, ekonomikas atveseļošanai būtiska ir vakcinācijas plānu realizēšana, lai nākamajā ziemā atkal nebūtu nepieciešams ieviest dažādus ierobežojumus, jo tas būtu atkal liels trieciens ekonomikai,''spriež Āboliņš.


Ar procentu likmēm

Inflācija ir tikai viena šķautne daudz plašākam procesam, kuru finanšu aprindās dēvē par monetāro stimulēšanu, bet vienkāršā tautas valodā – par naudas fizisku vai virtuālu drukāšanu un procentu likmju samazināšanu, lai veicinātu lētākus un vieglāk pieejamus aizdevumus. Tieši abi minētie faktori ir iepriekšējās desmitgades galvenais lielo, attīstīto valstu ekonomikas dzinējspēks, kas ceļ patēriņu, tādējādi stimulējot arī tos uzņēmumus, kas sniedz pakalpojumus vai ražo preces.

Tātad, jo lielāks naudas dzinējspēks, jo lielāka ekonomiskā aktivitāte un to pavadošais patēriņa cenu kāpums. Uz šā faktora būtisko lomu tālākajā patēriņa cenu dinamikā norāda arī ekonomikas un finanšu eksperti. 

Pēc Āboliņa domām, apjomīgie monetārās un fiskālās stimulēšanas pasākumi, kas joprojām turpinās, ir šobrīd būtiskākais faktors par labu augstākai inflācijai. ''Situācija daļēji atgādina iepriekšējo krīzi, kad rekordzemas procentu likmes, centrālo banku finanšu aktīvu iegādes un apjomīgie fiskālie deficīti radīja bažas par inflāciju, kas nepiepildījās. Tomēr šobrīd ir būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar 2008.–2009. gada krīzi. Šoreiz krīzes cēlonis ir pandēmija, pēc kuras beigām ir iespējama strauja ekonomikas atkopšanās, nevis finanšu krīze ar tam sekojošu ilgstošu lēnas izaugsmes periodu. Turklāt atšķirībā no iepriekšējās krīzes bankas turpina kreditēt ar valsts atbalstu. Tā rezultātā ASV naudas piedāvājums jeb M3 pērn audzis par aptuveni 25%, kas ir straujākais pieaugums kopš Otrā pasaules kara laika, savukārt eirozonā naudas piedāvājums audzis aptuveni par 10%, kas ir straujākais kāpums kopš 2008. gada,'' skaidro Citadeles eksperts. 

Arī BlueOrange klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs norāda uz to, ka ļoti maza daļa līdzekļu no apjomīgās finanšu stimulēšanas ir nonākusi patērētāju kabatās; tas nozīmē, ka šī nauda pasaules ekonomikas asinsritē nav īsti vēl sākusi cirkulēt. ''Tad, kad tas notiks, inflācija varētu pamanāmi izpausties attiecībā uz augsti pieprasītām precēm un aktīviem. Šo fenomenu jau varam redzēt ASV, kur fiskālā politika krīzes laikā ir bijusi ļoti dāsna. Attiecībā uz Eiropu, kur monetāro stimulu apjoms ir bijis milzīgs, jāsecina, ka tas nebūs efektīvs bez papildus fiskālā stimula – proti, valstīm ir jātērē nauda, lai nodrošinātu mobilitāti, tirdzniecību un pārliecinošu uzticību, ka esam tiešām izgājuši no krīzes,'' skaidro BlueOrange eksperts. 

Pēc viņa domām, ir jādara viss iespējamais, lai izvairītos no deflācijas, jo tā veicina negatīvus priekšnosacījumus tautsaimniecībai.

''Vienkāršākais piemērs ir atziņa: kāpēc tērēt naudu šodien, ja rīt viss maksās lētāk? Deflācijas režīmā naudas kustība palēninās, ir mazāks apgrozījums, mazāks ienesīgums un ekonomika sarūk. Eiropa, izmantojot savu monetāro politiku, ar šo problēmu puslīdz tikusi galā, izmantojot negatīvās procentu likmes,'' skaidro Miklaševičs.

Pēc viņa teiktā, Eiropas Centrālā banka bija pārliecināta, ka negatīvās likmes mudinātu bankas aizdot vairāk naudas un tas paaugstinātu patēriņu, jo nebūtu vērts turēt naudu ar negatīvu ienesīgumu. ''Tomēr realitātē banka un investori ir bijuši vēl piesardzīgāki un naudu taupījuši vēl vairāk, lai kompensētu niecīgo ienesīgumu no ''bezriska'' aktīviem. Ir jāsāk naudu ieguldīt infrastruktūrā un inovācijās, nevajag «sēdēt uz naudas» un gaidīt brīnumus,'' uzsver BlueOrange finanšu speciālists.


Dārgākas izejvielas

Viens no finanšu stimulēšanas gala rezultātiem ir cenu kāpums pasaules preču biržās, kas savukārt atstāj ietekmi uz patēriņa cenu pārmaiņām. ''Ir ticams, ka inflācija tuvākā gada laikā pasaulē palielināsies. Kopš pērnā gada pavasara, kad pasaules ekonomikā bija kovidkrīzes zemākais punkts, izejvielu cenas pasaulē ir ievērojami augušas un, piemēram, pārtikas cenas ir palielinājušās par 20%, naftas par 40% un atsevišķu metālu cenas vairāk nekā par 50%. Tas dos būtisku pozitīvo ietekmi uz patēriņa cenām, tādēļ jau pavasarī inflācija, visticamāk, atkal būs pozitīva,'' teic Āboliņš. 

Papildus tam, pēc viņa teiktā, gada otrajā pusē pasaules ekonomikā ir pamatotas cerības piedzīvot ciklisku ekonomikas atveseļošanos, ja līdz ar plašu vakcināciju un vasaras iestāšanos visā ziemeļu puslodē izdosies ierobežot Covid-19 izplatību.

''Īstermiņa ciklisks inflācijas pieaugums pēc ekonomikas krituma 2020. gadā šobrīd ir loģisks, un šādu situāciju mēs redzējām arī pēc iepriekšējās krīzes. Taču pagaidām ir grūti atbildēt, vai cenu kāpumam īstermiņā sekos ilgstošāks inflācijas pieaugums, vai arī globālajā ekonomikā turpināsies jau ierastais zemas inflācijas periods,'' norāda tautsaimniecības speciālists.

Latvijas ekonomika šobrīd aizvien atrodas deflācijā, pērnā gada decembrī salīdzinot ar 2019. gada pēdējo mēnesi kopējam patēriņa cenu līmenim krītoties par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Resursu sadārdzināšanās sāk ietekmēt arī Latvijas patēriņa cenu indeksu. Salīdzinājumam: oktobrī un novembrī Latvijā attiecībā pret atbilstošu laika nogriezni gadu iepriekš tika fiksēta 0,7% vērta deflācija. Patlaban deflācijas samazināšanos ietekmē pakalpojumu sadārdzināšanās. Decembrī salīdzinājumā ar novembri precēm cenas bija kritušas par 0,3%, bet pakalpojumiem – augušas par 0,5%. Savukārt salīdzinājumā ar 2019. gada decembri pakalpojumu cenas Latvijā vidēji pieaugušas par 1,6%. Tikmēr preču cenas sarukušas vidēji par 1,4%, tomēr arī preču segmentā deflācija ir kļuvusi lēnāka. Viena no preču grupām, kurā vērojams izteiktākais cenu samazinājums, ir apģērbi un apavi, kam decembrī akciju ietekmē salīdzinājumā ar novembri cenas sarukušas vidēji par 3,7%. 

Top komentāri

VVZ
V
Visi "ekonomiku glābšanas plānu" miljardi ir radīti, vienkārši radot virtuālu naudu datoros vai ieslēdzot naudas drukāšanas mašīnas, un šī nauda ir nesegta ar materiālajām vērtībām. Tāpēc inflācija ir likumsakarīga parādība.
Nevis var pieaugt, bet pieaugs
N
Mūsdienās viena no naudas svarīgākajām funkcijām ir darba rezultātu apmaiņas mērs. Tas ir, naudai pretī vairs nav kaut kur bankā noglabāti zelta stieņi vai citādas vērtīgas lietas, bet ar darbu radītas tirgū pieprasītas preces un pakalpojumi. Ja ilgstoši tiek drukāta nauda, kurai pretī nav ar darbu radītas tirgū pieprasītas preces un pakalpojumi, tad veidojas disbalanss (lielāka naudas masa pret mazāku radīto preču un pakalpojumu apjomu), kas tirgus ekonomikas apstākļos līdzsvarojas ar naudas pirktspējas kritumu.
Gints Cīruļsons
G
Protams, inflācijas fans ir priecīgs par iespējamo inflāciju.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Bīstamais bitkoinu vilinājums(9)

Finanšu tirgus evolūcija, tehnoloģiju attīstība un centrālo banku veidotie naudas plūdi Covid-19 pandēmijas laikā – tie ir faktori, kas veicina aizvien lielāka planētas iedzīvotāju skaita ļaušanos...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses