Pasaules Bankas un Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika rāda, ka vidēji Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm eksporta uz ASV attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) bija 3,22%. Tas nozīmē, ka ASV noteiktie ievedmuitas tarifi būtiski ietekmē tikai daļu no ES dalībvalstīm. Pilnīgi cita situācija ir valstīm Rietumu puslodē. Vidēji Ziemeļamerikas valstīm eksporta uz ASV attiecība pret IKP ir 22%.
Tie gan ir ITC 2024. gada dati, tomēr tendenci parāda. Jāatgādina, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, ES un Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Eksports uz ASV
2024. gadā no visu Ziemeļamerikas valstu eksporta 77,4% tika piegādāti ASV. Īpaši augsts eksporta īpatsvars uz ASV no kopējā valsts eksporta apjoma bija Hondurasai (83,2%), Meksikai (82,4%), Kanādai (74,2%), Nikaragvai (63,4%) un Kostarikai (60,4%).
Vēl viens ģeogrāfiskais reģions ar augstu ASV eksporta īpatsvaru ir Karību jūras salas. 2024. gadā no visa Karību jūras salu eksporta 58,6% tika piegādāti ASV. Īpaši augsts eksporta īpatsvars uz ASV no kopējā valsts eksporta apjoma bija reģiona nabadzīgākajai valstij Haiti (76,4%), kā arī Mazo Antiļu salu valstij Antigvai un Barbudai (72%).
Salīdzinot ar Ziemeļamerikas valstīm, ievērojami mazāks eksporta īpatsvars uz ASV ir Dienvidamerikai (16,2%) un Āzijai (14,2%). No Dienvidamerikas valstīm vislielākais eksporta uz ASV īpatsvars no kopējā valsts eksporta apjoma 2024. gadā bija Venecuēlai (45%), bet no Āzijas valstīm – Kambodžai (50,1%).
No Āzijas lielajām ekonomikām augsts eksports īpatsvars uz ASV bija Taizemei (22,1%), Japānai (21,5%), Indijai (20,7%), Filipīnām (20%), Dienvidkorejai (19,8%), Pakistānai (16,8%) un Malaizijai (16,3%).
Savukārt vien 12,9% no visa Ķīnas eksporta tika piegādāti ASV, un tikai 9% no ES dalībvalstu eksporta saņēma ASV. No ES dalībvalstīm visaugstākais šis rādītājs bija Īrijai. 42,8% no Īrijas eksporta saņēma ASV. Otrajā vietā ierindojās Itālija (11,6%), sekoja Somija (10,9%), Francija (9,8%), Vācija (9,8%), Slovēnija (9,5%) un Zviedrija (9,4%). No Eiropas valstīm, kas nav ES, augsts eksporta īpatsvars uz ASV bija Islandei (16%), Apvienotajai Karalistei (13,5%) un Šveicei (14,4%). 2024. gadā no Baltijas valstīm vislielākais eksporta īpatsvars uz ASV no kopējā eksporta bija Igaunijai (5,5%), tad sekoja Lietuva (5,2%), bet Latvija uz ASV nosūtīja tikai 3,4% no kopējā eksporta apjoma.
Okeānijas valstīm eksports uz ASV veidoja vidēji 5,8% no kopēja eksporta, bet Āfrikas valstīm – vidēji 6,3%.
60 valstīs no tām 192 valstīm, par kurām ir pieejami dati, eksports uz ASV bija mazāks par 3% no valsts kopējā eksporta apjoma, tajā skaitā 31 valstij, to vidū Krievijai, Baltkrievijai, visām Centrālās Āzijas valstīm un pat Ķīnas īpašajam autonomajam apgabalam Honkongai, eksports uz ASV bija mazāks par 1% no kopējā eksporta.
Pārmaiņu virzieni
Jāatceras, ka viens no pirmajiem ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojumiem pēc stāšanās amatā 2025. gada 20. janvārī bija rīkojums par «Amerika pirmajā vietā tirdzniecības politiku» (angļu val. – America First Trade Policy), kurā tika noteikts mērķis novērst negodīgu un nelīdzsvarotu tirdzniecību. ASV izpildvaras institūcijām tika dots uzdevums izpētīt ASV «lielo un pastāvīgo ikgadējo preču tirdzniecības deficītu cēloņus, kā arī šādu deficītu radītās ekonomiskās un nacionālās drošības sekas un riskus, un ieteikt atbilstošus pasākumus, piemēram, globālu papildu tarifu vai citu politiku, lai novērstu šādus deficītus».
Pērn decembrī publiskotajā jaunajā ASV Nacionālās drošības stratēģijā ir iezīmēti ārējās tirdzniecības politikas pārmaiņu virzieni: «Mēs turpmāk vairs necietīsim un nepieļausim parazītismu, tirdzniecības nelīdzsvarotību, plēsonīgu ekonomisko praksi un citus mūsu valsts tradicionālās labās gribas izmantošanas gadījumus, kuri neatbilst mūsu interesēm» (ASV Nacionālās drošības stratēģija, 10. lpp.).
Faktiskā situācija, kas iezīmējās pēdējo 15 gadu laikā, bija tāda, ka vairākas Ziemeļamerikas valstis un ES dalībvalstis ienākumus no eksporta uz ASV tērēja, nevis lai iegādātos ASV preces, bet gan lai ar ASV gūtajiem ienākumiem maksātu par importu no citām pasaules daļām.
Līdz ar to ASV Nacionālās drošības stratēģijas sadaļā par ASV ekonomisko drošību ir uzsvērts, ka ASV pārskatīs savas tirdzniecības attiecības ar visām pasaules valstīm. Prioritāte būs tirdzniecības attiecību līdzsvarošana, samazinot ASV tirdzniecības deficītu, kā arī eksporta šķēršļu novēršana ASV precēm, izbeidzot dempingu un citas pret konkurenci vērstas prakses, kas kaitē Amerikas rūpniecībai un amerikāņu darba ņēmējiem. ASV sola, ka tieksies pēc taisnīgiem, abpusēji izdevīgiem tirdzniecības darījumiem, tomēr ASV prioritātes būs amerikāņu darba ņēmēji, vietējās rūpniecības nozares un ASV nacionālā drošība.
ASV tarifu politika tiek īstenota divos virzienos. Pirmkārt, aizsargājot un atbalstot vietējos ražotājus, tika noteikti palielināti muitas tarifi daudzu preču importam, to vidū ražojumiem no tērauda, alumīnija vara vai koksnes, kā arī automobiļiem un auto rezerves daļām. Otrkārt, tika noteikti īpaši tarifi valstīm ar lielu tirdzniecības deficītu, stimulējot šīs valstis mazināt eksportu un palielināt ASV preču importu.
Tarifi kā arguments
Brīdinājumi par iespējamu tarifu palielināšanu ir viens no ASV prezidenta D. Trampa argumentiem sarunās ar citu valstu līderiem. 2026. gada sākumā draudi noteikt papildus 10% ievedmuitu eksportam uz ASV tika izteikti tām Eiropas valstīm, kuras aktīvi iebilda pret ASV plāniem saistībā ar Grenlandes statusu. Jau iepriekš D. Tramps papildus 10% lielajai standarta muitas nodevai noteica vēl 40% lielu ievedmuitu Brazīlijas eksportam uz ASV, lai gan 2024. gadā Brazīlija bija viena no retajām pasaules valstīm, kurām imports no ASV bija ievērojami lielāks par eksportu uz ASV.
Pēc ASV īstenotās tarifu paaugstināšanas importam no Brazīlijas šīs Dienvidamerikas valsts vadība sāka izvērtēt jautājumu, vai pilnībā pārtraukt Brazīlijas preču eksportu uz ASV. Attiecībā uz ļoti daudzām izejvielām un resursiem šāda rīcība varētu būt racionāla. Brazīlija ir naftas un naftas produktu eksportētāja. Ja, ievedot ASV, Brazīlijas nafta tiek aplikta ar 50% muitas nodokli, tad zūd ekonomiska jēga Brazīlijas naftu un naftas produktus uz ASV eksportēt. Brazīlija var eksportēt savu naftu uz citiem tirgiem, bet Brazīlijas tirgus daļu ASV momentā aizņems Saūda Arābijas, Kuveitas vai citu valstu naftas un tās produktu piegādātāji. Sākotnējais rīkojums par importu no Brazīlijas tika koriģēts. Papildu 40% nodeva importam no Brazīlijas tika atcelta vairāk nekā 200 preču grupām, piemēram, ASV rūpniecībai svarīgiem metāliem, tropiskiem augļiem un naftai.
Ekonomiskās sekas
Lai izvērtētu ASV tarifu palielinājuma ekonomiskās sekas, ir jānovērtē eksporta apjoms uz ASV pret katras valsts IKP. Valstu ienākumi no eksporta uz ASV ir cieši saistīti ar valsts ekonomikas lielumu un ārējās tirdzniecības summāro apjomu.
Ja ASV vai jebkura cita valsts savam tirdzniecības partnerim paaugstina ievedmuitu, ir vairākas iespējamās sekas.
Viens no variantiem – importa apjoms saglabājas nemainīgs, preču ražotāji un pircēji nemaina līgumus, papildu muitas maksājums tiek iekļauts preces gala cenā un visas ar muitu apliktās preces kļūst dārgākas. Patiesībā visus papildu muitas maksājumus samaksā preces gala patērētājs. Importa muitas paaugstināšana ietekmē nevis eksportētāju, bet gan ir papildu nodoklis importa pircējiem. Tātad cieš nevis eksportētāji, bet attiecīgās valsts iedzīvotāji, kuri šo importu iegādājas. Tas var palielināt inflāciju.
Otrais variants – ja konkurences vai citu apstākļu dēļ preces gala cenu nevar palielināt, tad par samaksātās muitas apjoma lielumu samazināsies ražotāja un importētāja ienākumi un peļņa. Tālāk izvēles ir divas – novirzīt eksportu uz citiem tirgiem vai arī, ja tas nav iespējams un eksports radīs tikai zaudējumus, ir jābeidz eksportēt vispār un par neeksportēto apjomu jāsamazina vietējā ražošana.
Tādējādi ASV importa tarifu pieauguma riski ir ienākumu kritums un IKP samazinājums, un no tā ierietošās sociālās sekas.
Kādas būs ekonomikās sekas, ja ASV noteiktais tarifs būs tik liels, ka eksports uz ASV būs jāpārtrauc vispār? Kā tas iespaidos eksportējošās valsts ekonomiku? Atgādinām IKP aprēķina formulu – IKP ir vienāds ar preču un pakalpojumu apjomu gada laikā mīnus importa apjoms plus eksporta apjoms.
Tīri matemātiski, ja 2024. gadā Brazīlijas eksports uz ASV veidoja 2,05% no IKP, tad, apturot eksportu uz ASV vispār un nepārdodot šīs preces citos tirgos, ASV summārais 50% tarifs Brazīlijas eksportam uz ASV izraisīs IKP samazinājumu Brazīlijai, kas būs mīnus 2,05% no IKP.
Tikai tas ir teorētiski iespējamais maksimālais lielums. Reālais samazinājums būs krietni mazāks. Ja uz ASV eksportēto preču ražošana tiek pārtraukta, tad nav nepieciešams importēt šo preču ražošanai vajadzīgās izejvielas. Tā, piemēram, lai ražotu zivju konservus no vietējām zivīm, vajadzētu importēt konservu kārbu materiālu utt. Praktiski ikviens eksports ir saistīts ar noteiktu importa apjomu. Ja ražošana tiek pārtraukta vai samazināta, tad samazināsies gala produkta ražošanai nepieciešamā importa apjoms. Importa apjoms IKP formulā ir ar mīnuszīmi. Līdz ar to, apturot visu eksportu, samazināsies arī noteikts importa apjoms un kopējais eksports uz ASV iezīmē teorētiski maksimālo lielumu
Jāņem gan vērā arī tas, ka par eksportu gūtie ienākumi, kas nav nepieciešami importam, tiek tērēti vietējām precēm un pakalpojumiem, darba algām, nodokļiem utt. Par eksporta ienākumu zuduma apjomu samazināsies vietējais patēriņš, turklāt ar kumulatīvu efektu.
Tātad, ja pārāk augsto tarifu dēļ eksports uz ASV būs jāpārtrauc, tad daļa preču tiks pārdota citās valstīs, bet daļa no eksporta samazinājuma izpaudīsies kā ekonomikas sarukums vai pat krīze ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām.
Pasaulē visaugstākā eksporta uz ASV attiecība pret IKP 2024. gadā bija Vjetnamai (30,4% no IKP) un Kambodžai (29,3% no IKP). Par šīm valstīm patiešām var apgalvot, ka tās no eksporta uz ASV nopelnītos ienākumus iztērē, importējot preces no citām valstīm, galvenokārt no Ķīnas. Tāpēc arī ar ASV prezidenta pagājušā gada 2. aprīļa rīkojumu šīm valstīm tika noteiktas visaugstākās papildu ievedmuitas. Vjetnamas eksportam uz ASV tika noteikts 46% tarifs, bet Kambodžas eksportam – 49%.
Tomēr, rēķinot eksporta uz ASV attiecību pret IKP, galvenais no ASV ekonomiski atkarīgais pasaules reģions ir nevis Āzijas valstis, bet gan Ziemeļamerika. Vidēji Ziemeļamerikas valstīm eksporta uz ASV attiecība pret IKP ir 22%. No Ziemeļamerikas valstīm visaugstākā eksporta uz ASV attiecība pret IKP 2024. gadā bija Meksikai (27,9% no IKP), Nikaragvai (24,6% no IKP), Kanādai (19,1% no IKP), Hondurasai (15,9% no IKP) un Kostarikai (12,8% no IKP).
No Dienvidamerikas valstīm vislielākā eksporta uz ASV ietekme uz IKP 2024. gadā bija Gajānai (22,7% no IKP), bet vidēji visām Dienvidamerikas valstīm eksporta uz ASV attiecība pret IKP bija 2,86%.
No Karību jūras salu valstīm vislielākā eksporta uz ASV ietekme uz IKP 2024. gadā bija Trinidadai un Tobāgo (13,8% no IKP) un Bahamu salām (11,8% no IKP), bet vidēji visām Karību jūras salu valstīm eksporta uz ASV attiecība pret IKP bija 3,41%.
Vidēji visām Āzijas valstīm un teritorijām eksporta uz ASV attiecība pret IKP bija 3,68%. Visaugstākā tā bija Malaizijai (13% no IKP), Taivānai (15,4% no IKP), Taizemei (12,7% no IKP), Dienvidkorejai (7,3% no IKP) un Japānai (3,8% no IKP). Savukārt Ķīnas eksports uz ASV bija 2,51% no IKP, Indijas – 2,37% no IKP, bet Pakistānas – 1,5% no IKP. Saūda Arābijai eksporta uz ASV attiecība pret IKP bija nedaudz virs 1% (1,08% no IKP).
No Āfrikas valstīm nozīmīgs eksports uz ASV 2024. gadā bija Lesoto (10,8% no IKP) un Dienvidāfrikai (3,8% no IKP), bet vidēji visām Āfrika valstīm un teritorijām eksporta uz ASV attiecība pret IKP bija 1,42%.
Vidēji visām ES dalībvalstīm eksporta uz ASV attiecība pret IKP bija 3,22%. Visaugstākais tas bija Īrijai (17,3% no IKP), Slovēnijai (8,8% no IKP), Slovākijai (6% no IKP), Vācijai (3,5% no IKP) un Itālijai (3,35% no IKP). Virs 3% eksporta uz ASV attiecība pret IKP bija arī Zviedrijai (3,11%). 2024. gadā Igaunijas eksports uz ASV bija 2,59% no IKP, bet Lietuvas eksports – 2,5% no IKP.
162 pasaules valstīm eksports uz ASV ir mazāks par 2% no IKP. Šajā grupā ir arī Francija (1,97% no IKP), Apvienotā Karaliste (1,91% no IKP), Latvija (1,57% no IKP), Polija (1,56% no IKP), Bulgārija (1,39% no IKP), Turcija (1,33% no IKP), Spānija (1,3% no IKP), Horvātija (1,13% no IKP) un Rumānija (1,07% no IKP). Tajā skaitā 88 pasaules valstīs eksports uz ASV ir mazāks par 1% no IKP. No ES dalībvalstīm tik maza attiecība bija Grieķijai (0,95%), Maltai (0,91%) un Luksemburgai (0,79%).
Eksporta uz ASV apjoms ES dalībvalstīs ir tik atšķirīgs, ka šajā jautājumā, visticamāk, nav iespējams panākt pilnīgu ES vienprātību.
Latvija negūst ievērojamus ekonomiskos ieguvumus no eksporta uz ASV, bet mūsu valstij ir svarīga stratēģiskā un militārā sadarbība ar ASV.
Sadarbība ar ASV
Eksporta apjoms uz ASV pret iekšzemes kopproduktu (%)
- Vjetnama: 30,40
- Kambodža: 29,31
- Meksika: 27,93
- Nikaragva: 24,60
- Gajāna 22,71
- Kanāda: 19,13
- Īrija: 17,31
- Hondurasa: 15,89
- Taivāna: 15,42
- Trinidada un Tobāgo: 13,84
- Malaizija: 12,96
- Kostarika: 12,80
- Taizeme: 12,74
- Bahamu salas: 11,81
- Lesoto: 10,85
- Slovēnija: 8,82
- Māršala salas: 8,12
- Singapūra: 8,09
- Ekvadora: 7,42
- Dienvidkoreja: 7,34
- Šveice: 6,96
- Salvadora: 6,93
- Jordānija: 6,56
- Dominikānas republika: 6,32
- Slovākija: 5,99
- Fidži: 5,92
- Ungārija: 5,86
- Venecuēla: 5,36
- Čīle: 5,36
- Laosa: 5,23
- Gvatemala: 4,91
- Kolumbija: 4,47
- Madagaskara: 4,40
- Beļģija: 4,28
- Izraēla: 4,24
- Japāna: 3,84
- Dienvidāfrika: 3,78
- Vācija: 3,55
- Peru: 3,52
- Austrija: 3,41
- Islande: 3,41
- Itālija: 3,35
- Šrilanka: 3,24
- Filipīnas: 3,21
- Lībija: 3,13
- Zviedrija: 3,11
- Nīderlande: 2,93
- Somija: 2,81
- Irāka: 2,80
- Bahreina: 2,75
- Beliza: 2,74
- Haiti: 2,59
- Igaunija: 2,59
- Ķīna: 2,51
- Lietuva: 2,50
- Dānija: 2,45
- Čehija: 2,43
- Indija: 2,37
- Nigērija: 2,36
- Jaunzēlande: 2,29
- Tunisija: 2,29
- Portugāle: 2,23
- Surinama: 2,22
- Botsvāna: 2,17
- Indonēzija: 2,15
- Namībija: 2,12
- Kongo: 2,12
- Brazīlija: 2,05
- Bangladeša: 1,98
- Francija: 1,97
- Angola: 1,92
- Apvienotā Karaliste: 1,91
- Sentkitsa un Nevisa: 1,85
- Jamaika: 1,74
- Maurīcija: 1,67
- Bruneja: 1,65
- Urugvaja: 1,60
- Latvija: 1,57
- Libērija: 1,57
- Polija: 1,56
Avots: Trademap.org, Pasaules Banka, dati par 2024. gadu