Militārais konflikts Tuvajos Austrumos jau ir izraisījis energoresursu cenu kāpumu un radījis bažas par izmaksu augšupeju vairākās citās nozarēs.
Ir arī izskanējušas prognozes, ka šī situācija var ietekmēt Eiropas Centrālās bankas lēmumus attiecībā uz procentu likmēm un līdz ar to sekmēt hipotekāro kredītu sadārdzināšanos. Turklāt, ja ilgstoši saglabāsies augstas energoresursu cenas, var kāpt būvniecības izmaksas visos segmentos, arī dzīvojamo ēku celtniecībā. Pagaidām gan vēl Latvijas mājokļu tirgū būtiska ietekme, ko radītu tieši spriedze Tuvajos Austrumos, nav jūtama.
Ģeopolitiskā situācija pasaulē var atstāt iespaidu uz ekonomiku, taču «Latvijas mājokļu tirgu ilgtermiņā ietekmē galvenokārt vietējie faktori – iedzīvotāju ienākumu līmenis, kreditēšanas nosacījumi un jauna, kvalitatīva dzīvojamā fonda pieejamība,» skaidro mājokļu attīstītāja Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.
Latvijas mājokļu tirgus pēdējos gados «ir pierādījis spēju pielāgoties mainīgai ekonomiskajai videi, un tas ļauj prognozēt, ka šī noturība saglabāsies arī turpmāk. Pieaugot energoresursu cenām un līdz ar to arī mājsaimniecību izdevumiem par mājokli, pieprasījums pēc mūsdienīgiem un energoefektīviem mājokļiem ir būtiski palielinājies. Līdzšinējā pieredze rāda, ka pat ekonomiski sarežģītākos periodos šis pieprasījums saglabājas stabils. Tāpēc, pat ja globālie notikumi tuvākajā laikā radīs piesardzību finanšu tirgos vai nelielu izmaksu kāpumu būvniecībā, tas, visticamāk, nesīs tikai mērenas tirgus svārstības, nevis būtiskas pārmaiņas», prognozē M. Kļaviņš.
Līdz 20 000 eiro
Vērtējot pagājušā gada tendences nekustamo īpašumu tirgū Latvijas reģionos, lielākā aktivitāte fiksēta Kurzemē, bet mazākā – Latgalē, informē nekustamo īpašumu aģentūra Latio.
Kurzemes pilsētās dzīvokļiem vidējā cena par kvadrātmetru ir 600–1050 eiro. Līdere darījumu ziņā pērn bijusi Liepāja, kur pieprasījums pēc mājokļiem ir augsts un pārdošanas cenas kvalitatīviem, renovētiem īpašumiem kāpušas pat par 9%. Liels pieprasījums ir gan pēc trīsistabu dzīvokļiem, gan pēc nelieliem mājokļiem, secinājusi aģentūra Latio.
Visai pamanāma aktivitāte pērn bijusi arī Zemgales mājokļu tirgū. Sevišķi pieprasīti bijuši trīs un četru istabu dzīvokļi Jelgavā, taču šāds piedāvājums ir ierobežots. «Meklējot kompromisu, daļa pircēju pieņem lēmumu par labu dzīvei ārpus Jelgavas, kur par zemākām summām pieejami lielākas platības mājokļi,» situāciju Zemgalē raksturo Latio nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Inese Štorha.
Vidzemē «pircēji ir gatavi maksāt vairāk par dzīvokli ar labu apdari un augstu energoefektivitāti. Taču šādu dzīvokļu Vidzemē nav daudz. Lielais pieprasījums pēc mājokļiem, it īpaši pēc kvalitatīviem, dzīvošanai gataviem mājokļiem, ir veicinājis cenu kāpumu Valmierā un Cēsīs», tendences ieskicē Latio nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Daiga Blumberga. Pērn novērots, ka no Rīgas un no ārzemēm cilvēki atgriezušies Vidzemes mazpilsētās. Tādējādi audzis pieprasījums pēc īpašumiem Madonā, Limbažos un Cēsīs, un tas veicinājis cenu kāpumu.
2025. gadā Latgales lielākajā pilsētā Daugavpilī darījumu skaits ar dzīvokļiem samazinājies par 7%. Mājokļu tirgu Latgalē ietekmē «stingras banku prasības, sevišķi objektiem lauku reģionos, un tas ierobežo pircēju iespējas saņemt finansējumu nerenovētiem īpašumiem. Darījumu dinamiku bremzē arī juridiskie šķēršļi, jo gadās tā, ka īpašnieki mēģina pārdot īpašumus ar nesaskaņotām pārbūvēm vai citām problēmām», zina stāstīt Latio nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Natālija Makuševa.
Aģentūra Latio aprēķinājusi, ka reģionos nekustamo īpašumu darījumi tiek veikti vidēji par summu līdz 20 000 eiro. Zemgalē mediānā darījumu summa pērn bijusi ap 16 500 eiro, Vidzemē – 17 000 eiro, Kurzemē – 19 000 eiro, savukārt Latgalē tā nepārsniedza 9000 eiro.
«Viens no galvenajiem iemesliem zemajām darījumu summām ir bankas finansējuma ierobežotā pieejamība. Hipotekārie kredīti biežāk tiek piešķirti pilsētās esošajiem īpašumiem ar labu tehnisko stāvokli un likviditāti, savukārt novados un lauku teritorijās esošajiem īpašumiem bankas finansējumu saņemt ir sarežģītāk. Pircēji bieži izmanto personīgos uzkrājumus un ģimenes finanšu līdzekļus. Pašu finansējums ļauj nokaulēt zemāku cenu, un tas ietekmē arī oficiāli reģistrēto darījuma summu,» skaidro Latio tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva un vērš uzmanību arī uz to, ka reģionos daudzi īpašumi «tiek pārdoti bez plašas, publiskas reklāmas, izmantojot vietējo saziņu un savstarpēji pazīstamu cilvēku rekomendācijas».
30% – lielajās pilsētās
SEB banka gan norāda, ka no visiem 2025. gadā piešķirtajiem hipotekārajiem kredītiem gandrīz 30% piešķirti Latvijas reģionos, t. i., ārpus Rīgas un Pierīgas. Rīgā piešķirti ap 44% un Pierīgā – ap 27% hipotekāro kredītu. SEB banka arī uzsver, ka 2025. gadā tieši reģionos vērojams izteikts pieauguma temps.
«Sabiedrība ir pielāgojusies ģeopolitiskajiem riskiem, kas iepriekš atturēja cilvēkus no ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Savu lomu, protams, ir nospēlējusi arī Euribor likmju stabilizācija. Daudzi cilvēki, kuri iepriekš īpašuma iegādi bija atlikuši uz vēlāku laiku, pērn pieņēma lēmumu, ka ir īstais brīdis īpašuma iegādei,» uzsver SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.
Pēc SEB bankas datiem par hipotekāro kreditēšanu reģionos, Vidzemē dominē Valmieras novads, Cēsu novads un Siguldas novads. Zemgalē stabilu aktivitāti nodrošina Jelgavas novads. Kurzemē augstākais pieprasījums saglabājas Liepājā un tuvākajā apkārtnē, savukārt Latgalē pieprasījums joprojām ir viszemākais – vairākos novados piešķirti tikai daži kredīti. No visa ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtā finansējuma aptuveni 30% nonāk lielajās pilsētās – Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī. Īpaši izceļas Liepāja, Jelgava un Jūrmala, kurās pieprasījums ir vairākas reizes augstāks nekā citās reģionu pilsētās, uzsver SEB banka.