Februāra sākumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) paziņoja par Slovēnijas enerģētikas uzņēmuma NGen investīcijām Latvijā, uzsverot, ka projektā tiks izmantotas ASV uzņēmuma Tesla baterijas. Te jānorāda, ka citur Baltijā šādiem projektiem izmanto Ķīnas tehnoloģijas.
«Šajā ģeopolitiskajā situācijā tas [ka tiks izmantotas ASV uzņēmuma Tesla baterijas] ir nozīmīgs faktors. Latvija un konkrēti LIAA ir izvēlējusies šos partnerus, kas ir saistīti ar ASV. Tā ir mūsu prioritāte, un līdz ar to mēs cenšamies atrast dažādu veidu projektus ar ASV partneriem ne tikai aizsardzības industrijas jomā, bet arī enerģētikas jomā. ASV mums ir svarīga sadarbības partnere,» uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.
Pagājušogad LIAA izvēlējās divus jaunus pārstāvjus ASV. Vismaz vienreiz gadā iestāde arī plāno ASV organizēt tirdzniecības misijas uzņēmumiem. «Tas mums Latvijā ir ļoti svarīgi no drošības viedokļa, tie ir stratēģiski, politiski mērķi – viss kopā,» norāda I. Jāgere.
Prioritāte – Vācija
Skatoties caur drošības prizmu, LIAA prioritārā Eiropas valsts investīciju piesaistē noteikti ir Vācija. Tās ir, piemēram, ar zīmoliem Rheinmetall un Diehl Defence saistītās investīcijas. Vācija ir lielākā Eiropas ekonomika un arī spēcīga ekonomika, vērtējot visas pasaules mērogā.
Domājot par augstas pievienotās vērtības produktiem un ilgtspējīgiem produktiem, LIAA redz ļoti lielu potenciālu un perspektīvas arī Skandināvijas tirgū. Ar Skandināvijas valstu tirgiem sadarbība veidojas arī enerģētikas sektorā. Skandināvijas valstīs – Norvēģijā un Zviedrijā – ir aktuāla ilgtspējīgā būvniecība, kas saistās ar energoresursu taupīšanu un videi draudzīgu risinājumu nodrošināšanu. Turklāt Skandināvija ir maksātspējīgs reģions, un arī šis aspekts vienmēr tiek izvērtēts. Arī Eiropā kopumā enerģētikas un ilgtspējas sektori patlaban ir visai nozīmīgi.
I. Jāgere teic, ka ir svarīgi piesaistīt investīcijas, kas fiziski paliek Latvijā. Tas ir ļoti būtiski mūsu valsts ekonomiskajai attīstībai. Ja investors ir pieņēmis lēmumu te investēt 50 miljonus eiro, kā tas ir, piemēram, NGen gadījumā, pavisam noteikti te darbosies desmit un vairāk gadus. Investors attiecīgi pēc tam arī sagaida investīciju atdevi. Tie ir gadi, kuros investors ražos produktus, eksportēs un nodarbinās augsti kvalificētus speciālistus, pacels vidējā atalgojuma līmeni valstī kopumā un sekmēs nodokļos iekasētās naudas apjomu. «Tas ir ķēdes efekts. Tāpēc kapitāla intensīvās investīcijas ir ļoti svarīgas, jo tās ir ilgtermiņa investīcijas. Tas nav tāds variants, kad kāds ārvalstu uzņēmums atver tikai biroju un drīz pēc tam atkal aizver. Tas ir tāds variants, kurš paredz reāli uzbūvēt kaut ko paliekošu, kas darbosies vismaz vairākus desmitus gadu,» vērtē I. Jāgere.
LIAA strādā arī ar servisa centriem, kas nodarbina augsti kvalificētus speciālistus un attiecīgi valsts budžetā ienes vairāk nodokļu.
Neriskēt ar reputāciju
Latvija konkurē par investīcijām Baltijas mērogā, proti, ar Lietuvu un Igauniju. Vienmēr ir jāatrod labs balanss un jānosaka pašu riska apetīte. «It īpaši tad, kad runājam par kriptovalūtas tirgus spēlētājiem, mēs savu latiņu esam ļoti augstu pacēluši. Ar vienu neveiksmīgu gadījumu, kas potenciāli neienes lielu ieguvumu mūsu budžetā, varam zaudēt reputāciju vai būtiski to pasliktināt. Tas būs daudz smagāk nekā nepieņemt kādu investoru,» teic LIAA vadītāja.
Latvijā ir izsniegtas pirmās divas MiCA (angļu valodā – Markets in Crypto-Assets Regulation, latviešu valodā – kriptoaktīvu tirgus) licences darbībai ar kriptoaktīviem Eiropas Savienībā (ES). I. Jāgere teic, ka patlaban LIAA strādā ar patiešām ļoti zināmiem pasaules uzņēmumiem. Tomēr skanīgs vārds ir tikai viens aspekts, un, kā mēdz sacīt, velns slēpjas detaļās. Piemēram, Lietuva ne pārāk cenšas noturēt kriptoaktīvu biržas platformu Binance (Lietuvā Bifinity), jo uzņēmumā ir diskutablas nianses saistībā ar patiesajiem labuma guvējiem.
Šāgada sākumā Lietuvā tikai trim uzņēmumiem bija MiCA licences, tie ir Robinhood Europe, Nuvei Liquidity un Decentralized, kas darbojas ar Coingate zīmolu. Sarakstā nav Bifinity. Ja uzņēmums pārtrauks darbību Lietuvā, valsts zaudēs vienu no saviem lielākajiem korporatīvajiem nodokļu maksātājiem, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT. Jāatzīmē, ka uzņēmums Binance ir pieteicies MiCA licencei Grieķijā, kas ļautu tam darboties visā ES un kur uzņēmums varētu izvietot galveno biroju Eiropā.
«Ja pastāv potenciāli riski, ar tādiem darījumiem būsim ļoti piesardzīgi. Vienlaikus mēs atrodam iespējas un veidus, kā Latvijā varam piesaistīt tos, kurus gribam,» norāda I. Jāgere.
Uz Dienas jautājumu, vai Latvija par Robinhood pacīnījās, LIAA direktore teic, ka uzņēmums ar saviem konsultantiem izvēlējās Lietuvu un uz Latviju pie LIAA neatnāca. Bieži vien investīciju piesaistes procesā pa vidu ir konsultantu posms, kas veic savu izvērtējumu un piedāvā attiecīgu valsti vai pilsētu. «Arī mēs patlaban strādājam ar pazīstamiem uzņēmumiem un, ja izdosies, varēsim tos publiskot. Tas varētu būt skanīgāks vārds par Robinhood,» atklāj I. Jāgere.
Katram investoram ir kādas svarīgas nianses, kuras tas apsver un uzskata par sev pieņemamām. Tas ir atkarīgs arī no komandas. Piemēram, ja komandā strādā kāds lietuvietis, tad šis aspekts var likt izvēlēties Lietuvu.
Labākā reklāma, ko LIAA sniedz potenciālajiem investoriem, ir ierosinājums parunāties ar tiem investoriem, kuri jau strādā Latvijā. Šie investori un viņu atsauksmes ir tā labākā rekomendācija. «Mums Latvijā ir kvalitatīvi pakalpojumi, tostarp juridiskie un finanšu pakalpojumi. Pie mums arī dzīves kvalitāte ir augsta. Raugoties no investoru skatpunkta, mēs esam pievilcīgi, un investori pamazām sāk atklāt to arvien vairāk,» uzskata I. Jāgere.
Konkurence Baltijā
Transporta risinājumu savienojamība investoriem ir ļoti svarīga. Viņiem ir būtiski, lai valstī varētu nokļūt ar tiešo aviosatiksmi bez pārsēšanās, jo lidmašīnas diezgan bieži kavējas, it īpaši pēdējos gados pēc kovidpandēmijas avioreisi regulāri aizkavējas, tiek pārcelti un pat atcelti. Latvijas gadījumā te svarīgu pozitīvo lomu spēlē lidsabiedrība airBaltic un tās darbība Rīgas lidostā. Mierīgi apstākļi ir arī Tallinas lidostā, turpretim Viļņas lidostu negatīvi ietekmē no Baltkrievijas palaistie baloni un kopumā tie riska faktori, kas saistīti ar Baltkrievijas tuvumu.
I. Jāgere vērš uzmanību arī uz to, ka Latvijā joprojām ir zemāks atalgojums un konkurētspējīgākas cenas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Tas, protams, nenozīmē, ka visi vajadzīgie speciālisti Latvijā vienmēr ir pieejami. Taču tas, ka Latvijā algu līmenis ir zem Lietuvas un Igaunijas līmeņa, ir skaidri redzams atalgojuma statistikas datos. Lietuvā ir daudz sīvāka konkurence par speciālistiem, un tas uzreiz atalgojuma līmeni ceļ augšup.
Algu kāpums ir gaidāms arī Latvijā tad, ja vairāk piesaistīsim pakalpojumu centrus. «Algas tad būs tuvu Lietuvas un Igaunijas līmenim. Vienlaikus skaidrs, ka investoriem, savu darbību Latvijā attīstot, vajadzīgie speciālisti būs jāatrod, un, ja viņi nebūs atrodami mūsu valstī, tad, iespējams, nāks no Igaunijas vai Lietuvas, vai varbūt no Indijas un citām trešajām pasaules valstīm,» vērtē LIAA direktore. Jāpiebilst, ka arī nekustamo īpašumu cenas patlaban Latvijā ir zemākas nekā kaimiņvalstīs.
Tāpat I. Jāgere vērš uzmanību uz «zaļo koridoru», kuru izmantojot potenciālie investori var divreiz ātrāk saņemt pakalpojumus no valsts iestādēm. Svarīga loma ir arī izveidotajai Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomei. «Stratēģiskajiem investīciju projektiem ienākot Latvijā, visi apsēdīsimies kopā un izlemsim, kas ir tās lietas, ko esam gatavi uzlabot, lai konkrētās investīcijas mūsu valstī tiešām nonāktu. Lietuvā un Igaunijā nav šādas darba grupas premjera vadībā, mūsu Baltijas kaimiņi nav tik fleksibli,» uzskata I. Jāgere.
Darbaspēka pieejamība, nekustamā īpašuma cenu līmenis, transporta savienojamība – tie ir ļoti nozīmīgi aspekti. Jāpiebilst, ka energoresursu cenas Baltijas valstīs ir diezgan līdzīgas. Lai gan Latvijā digitālie risinājumi ir visai labi attīstīti, būtu jāuzlabo birokrātisko procesu ātrums un dokumentu aprite. «Šajos virzienos mums jāstrādā vairāk. Dažkārt mums vajadzētu skatīties plašāk, ne tik šauri. Interpretācija par to, kas ir labs, kas ir slikts un ko mēs gribam, bieži vien ir ļoti atkarīga no politiķiem. Valdības līmenī arī jābūt skaidri noteiktām ilgtermiņa prioritātēm, jo, ikreiz valdībai mainoties, uzreiz mainās vairāki aspekti. Vēl ļoti svarīga ir stabila nodokļu politika. Valsts nedrīkstētu mētāties ar nodokļu politiku un nedrīkstētu to mainīt līdz ar vēlēšanām. Ja mēs esam apsolījuši investoram, ka būs noteiktas nodokļu atlaides, tad saglabājam tās 20 gadus. Investors ir pieņēmis lēmumu ieguldīt mūsu valstī milzīgu summu, un mums nevajadzētu pēc pāris gadiem pateikt: nodokļu sistēma mainījusies, tagad būs jāmaksā divreiz vairāk,» norāda I. Jāgere.
Runājot par lietuviešu protekcionismu, īpaši sargājot savu tirgu, LIAA direktore piekrīt, ka ir dzirdējusi par šādiem gadījumiem. Piemēram, tad, ja Latvijas uzņēmēji vēlas nopirkt kādu Lietuvas kompāniju, mūsu kaimiņvalsts Konkurences padome nav pretimnākoša un bieži vien šos darījumus neatļauj. «Lietuvieši mēģina saglabāt savus uzņēmumus savās rokās. Mūsu Konkurences padome tā nedara, un gandrīz visos gadījumos šādi apvienošanās darījumi ir tikuši atļauti, arī ar nosacījumiem, piemēram, ka daļa biznesa ir jānodala. Lietuvieši pat šādā veidā neizskata šos darījumus, ir tikai – nē, nedrīkst,» teic I. Jāgere.
Viņa uzskata Latvijas pieeju par efektīvāku, jo, ienākot ārvalstu investīcijām, parasti ir straujāka uzņēmumu attīstība un lielāka eksporta dinamika.