Martā pieredzētais naftas un gāzes cenu kāpums liek pārskatīt ekonomiskās izaugsmes globālās perspektīvas. Patlaban vērojama neziņa par to, vai biržas kompānijām izdosies īstenot akcionāru un analītiķu iecerētos peļņas gūšanas plānus.
Baidās no deficīta
Problēma ir tā, ka ka reālu prognožu izteikšana nav iespējama, jo diezin vai kāds var ticami pareģot to, cik ilgi vilksies militārais konflikts Persijas līcī un kādi būs situācijas pavērsieni šī konflikta gaitā. Lai no Persijas līča izkļūtu naftas un gāzes kuģi, tiem ir jāšķērso Hormuza šaurums, ko Irāna var nobloķēt ne tikai ar kuģiem, bet arī ar apšaudēm no savas sauszemes teritorijas. Jebkurā gadījumā Hormuza šauruma izmantošana patlaban ir saistīta ar ārkārtīgi lieliem apgrūtinājumiem. Jāatgādina, ka pa Hormuza šaurumu tiek transportēti 20% no pasaulē patērētās naftas. Tas liek runāt par drīzumā gaidāmu, strauji augošu naftas produktu deficītu, kā rezultātā relatīvi nelielā laika periodā šogad šīs fosilās izejvielas cena ir pieaugusi no 60 dolāriem (~51–52 eiro) līdz nedaudz vairāk nekā 100 dolāriem. Jāteic, ka šie minētie skaitļi ir reģistrēti 13. marta biržas tirdzniecības slēgšanas laikā, bet ļoti ātri var mainīties.
Likumsakarīgi, ka šāgada martā finanšu tirgū valda trauksme, un tie investori, kuri vēl nesen bija gatavi pirkt akcijas par krietni augstākām cenām nekā patlaban, vairs nav īsti gatavi tās pirkt par šībrīža salīdzinoši zemākajām cenām.
Galarezultātā biržas indeksi, kas gadu ir sākuši plusos, patlaban ir nonākuši tā dēvētajā negatīvajā teritorijā.
Šogad divarpus mēnešu laikā – līdz 13. martam – Volstrītas 500 lielāko kompāniju barometrs Standard & Poor’s 500 ir zaudējis 3,3% vērtības.
It kā nekas daudz, taču kopumā var spriest, ka investori uz Tuvajos Austrumos notiekošo militāro konfliktu un tā radītājām saimnieciskajām blaknēm reaģē ar nepatiku. Iespējams, jau drīz varēsim runāt par negatīvas tendences izvēršanos. Turklāt tirgū aizvien vairāk jaušama pieaugošu risku klātesamība, ko pastiprina uz tehnoloģiju kompānijām bāzētā indeksa Nasdaq Composite kritums. Tas kopš 2026. gada sākuma ir samazinājies par nepilniem 5%. Neskatoties uz to, ka tehnoloģiju uzņēmumi salīdzinoši mazāk cieš no dārgākas naftas, jo to izmaksas ļoti būtiski nepieaug, investori tehnoloģiju akciju sektorā vairāk pārdod nekā pērk. Tas ir skaidrojams ar apstākli, ka iepriekš tieši tehnoloģiskā sektora akcijas bija piedzīvojušas visstraujāko izaugsmi. Līdz ar to var secināt, ka investori ne tik daudz uztraucas par izmaksu riska profiliem, cik par to, ka pieaugošie riski ekonomikai var sagraut akciju tirgus vispār. Brīžos, kad šādi uztraukumi rodas, tradicionāli lielākie kritumi tiek piedzīvoti tur, kur līdz tam cenas visstraujāk pieaugušas, valdot bažām, ka akciju vērtība augusi ievērojami straujāk nekā uzņēmumu bizness. Tehnoloģiju sektors tradicionāli ir bijis viens no tiem, kuru akcijas cenas, rēķinot pret peļņu uz akciju, ir bijušas visaugstākās.
Volstrītā valdošajām tendencēm samērā līdzīgas tendences ir vērojamas arī Eiropā, kur Vācijas akciju tirgus DAX kopš gada sākuma zaudējis apmēram 4,5% vērtības.
Tikmēr Francijas akciju tirgus indekss CAC 40 ir krities par apmēram 3,5%. Vienlaikus ir arī tādi indeksi, kuriem gada pirmos divarpus mēnešus var rakstīt ar plusa zīmi. Tāds, piemēram, ir Dienvidkorejas akciju tirgus indekss KOSPI, kurš kopš 2026. gada sākuma līdz 13. martam bija ticis pie vairāk nekā 27% kāpuma. Taču šī biržas indeksa vērtība pēc Tuvo Austrumu militārā konflikta sākšanās piedzīvoja ļoti lielu kritumu un 13. martā bija par 11–12% zemāka nekā pirms karadarbības sākšanās. Kāpumu ir piedzīvojis arī Londonas biržas indekss FTSE 100, kurš šogad audzis par 3,1%, bet Japānas Nikkei 225 ir pakāpies par 3,8%.
Iespēja tālākam kritumam
Vēl nesen vairāku iepriekš minēto indeksu vērtība nedaudz kāpa un pēc tam nedaudz samazinājās, bet marta vidū indeksu vērtības ir nonākušas savos šāgada zemākajos punktos vai atrodas tuvu tiem. Tas var norādīt uz to, ka akciju cenas samazināsies vēl vairāk. Tā kā patlaban tirgū nav nekādu fundamentālu faktoru tam, lai kaut kas mainītos pozitīvā virzienā, tālāks akciju cenu samazinājums var šķist loģisks. Augošā inflācija grauj patērētāju aktivitāti, un līdz ar to mazina kompāniju spēju nopelnīt. Turklāt šajā gadījumā runa ir ne tikai par mājsaimniecībām, bet arī par korporatīvajiem patērētājiem, kuriem arī varētu nākties apcirpt tēriņu budžetus nepietiekamu ieņēmumu dēļ. Savukārt izdevumi var palielināties līdz ar dārgākām energoresursu cenām. Turklāt, ja nafta kļūst dārgāka, tas nozīmē, ka augs arī izmaksas par degvielu un dārgāka būs arī dažādu preču piegāde un pakalpojumu sniegšana.
Īpaši sarežģītā situācijā ir nonākusi avionozare, kurai jārēķinās gan ar dārgāku degvielu, gan arī ar to, ka ir apgrūtināta lidojumu veikšana Tuvajos Austrumos un tālāk uz vairākām Āzijas valstīm.
Jāatgādina, ka Tuvajos Austrumos viens no galvenajiem transporta mezgliem ir Dubaijas lidosta, kura ir pasaules lielākā aviolaineru pacelšanās un piezemēšanās vieta. Latvijas lidsabiedrība airBaltic 16. martā paziņoja, ka atceļ visus plānotos lidojumus uz un no Dubaijas līdz 2026. gada oktobra beigām.
Kopējais mikroklimats aviācijas nozarē nav nekāds priecīgais, un tas ir ietekmējis arī biržās kotēto kompāniju akciju cenas. Piemēram, Vācijas avionozares flagmanis un mūsu pašu airBaltic stratēģiskais investors uzņēmums Lufthansa ir piedzīvojis akcijas cenas kritumu no 9,31 eiro 26. februārī līdz 7,66 eiro 13. martā. Kopumā kopš 2026. gada sākuma gan kompānijas akcijas cenas samazinājums ir nedaudz mērenāks – ap 10%. Kopš gada sākuma samērā līdzīgs – nepilnus 10% vērts – akciju cenas samazinājums ir arī Somijas aviokompānijai Finnair. Laika posmā no 27. februāra (diena pirms Tuvo Austrumu militārā konflikta sākuma) līdz 13. martam kompānijas akcijas cena ir zaudējusi 15,8%. No pārmaiņu viedokļa vēl nepatīkamākā situācijā ir nonākusi lidsabiedrība Air France KLM. Šīs kompānijas vērtspapīru vērtība kopš šāgada sākuma ir kritusies par 22%, bet kopš 26. februāra, kad tika fiksēts pēdējais lokālais maksimums, šo akciju vērtība kļuvusi par 27% mazāka.
Pelnīt ar naftu
Naftas sadārdzināšanās likumsakarīgi ir pavērusi lielākas peļņas iespējas tām melnā zelta nozares kompānijām, kuras savu produkciju var piedāvāt tirgū. Jāteic, ka ASV gadījumā pozitīvu iespaidu uz akciju cenu radīja Venecuēlā īstenotā militārā operācija, ko daudzi varēja arī tulkot kā ASV kompāniju atgriešanos šajā resursiem bagātajā Dienvidamerikas zemē. Taču vēl vairāk ASV kompāniju akciju cenas ietekmēja jau ilgāku laiku briestošais konflikts starp ASV un Irānu. Laika posmā no pagājušā gada beigām līdz šāgada marta vidum pasaules lielākās naftas kompānijas Exxon Mobil akcijas cena ir kāpusi par 30%. Savukārt tādas kompānijas kā ConocoPhilips akcijas cena šogad ir pieaugusi par 26%. Vienlaikus jāteic, ka starp ieguvējiem izrādījušies arī Eiropas naftas nozares uzņēmumu akcionāri. Tikmēr Francijas naftas giganta Total akcijas cena kopš gada sākuma ir kāpusi par 28%, bet British Petroleum – par 22%. Raugoties no pašreizējās dinamikas, varētu šķist, ka naftas kompānijas kalpo par savdabīgu patvērumu pašreizējā negāciju jūrā. Turklāt naftas cena pēdējā laikā ir pieaugusi straujāk nekā melnā zelta nozares uzņēmumu akcijās. Dārgāka nafta kompānijām noteikti paver iespējas pelnīt vairāk, kas attaisno pašreizējos akciju cenu līmeņus. Vienlaikus 9. marta vakarā un 10. martā investori ļoti labi varēja konstatēt, ka pietiek vien ar vienu ASV prezidenta Donalda Trampa nekonkrētu, taču tomēr cerības raisošu paziņojumu par satiksmes atjaunošanu pa Hormuza šaurumu, lai rastos signāls straujam naftas cenas kritumam. Ja naftas cenas kāpums apstāsies vai melnā zelta cena mainīsies lejupejošā virzienā, arī naftas kompāniju akcijas kļūs mazāk pievilcīgas un to cenas var sarukt.
Kopumā svarīgi arī atcerēties, ka situācija Tuvajos Austrumos mainās ļoti strauji, tādēļ ir ieteicams sekot līdzi aktuālajai informācijai.
Dinamika
Atsevišķu pasaules lielāko biržas indeksu vērtības izmaiņas no 2026. gada sākuma līdz šā gada 13. martam:
- Standard & Poor’s 500: mīnus 3,3%
- Nasdaq Composite: mīnus 4,9%
- Nikkei 225: plus 3,8%
- FTSE 100: plus 3,1%
- DAX: mīnus 4,5%
- CAC40: mīnus 3,5%
- KOSPI: plus 27,3%
Avots: Google Finance