Kritums cenās un patēriņā
Gāzes biržas cena, kā liecina vācu dabasgāzes balansēšanas pakalpojumu operatora Gaspool dati, šī gada janvārī bija vidēji 11,59 eiro megavatstundā (MWh), salīdzinot ar gadu iepriekš, tā bija kritusies par 47%, bet, salīdzinot ar 2019. gada decembri, – par 21,2%. Tas siltā janvāra un zemāku naftas cenu dēļ. Līdzīga lejupslīde gan mēneša, gan gada griezumā turpinājās arī februārī. Līdztekus siltajam laikam kā jauns ietekmes faktors parādījās Covid-19. Gan Covid-19 pandēmija, gan siltā ziema un ar to saistītais pieprasījuma kritums, kā arī notiekošais naftas tirgū turpināja mazināt gāzes tirgus cenu martā, aprīlī un maijā. Ar katru mēnesi Gaspool biržas cenas samazinājums gan gada, gan mēneša griezumā kļuva arvien lielāks.
Arī dati par gāzes patēriņu Latvijā liecina par kritumu gan gada, gan mēnešu griezumā. Raugoties gada griezumā, vislielākais kritums bija janvārī.
Visticamāk, arī kopumā šis gads pie mums būs kārtējais gāzes patēriņa samazinājuma gads – tāpat kā visa pēdējā desmitgade ar samērā nelielām, tendenci nemainošām korekcijām 2012. un 2018. gadā. Jāuzsver, ka a/s Latvijas gāze, kas joprojām ir lielākā dabasgāzes pārdevēja Latvijā, pirmajā ceturksnī pārdeva par 743 gigavatstundām (GWh) jeb 22,8% mazāk gāzes nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt ieņēmumi – 65,5 miljoni eiro – bija par 42,1% mazāki nekā attiecīgajā laika posmā 2019. gadā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 3. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!