Krāpnieki bieži pozicionē šos maksājumus kā steidzamus, sensitīvus darījumus ar ārvalstu partneriem, ko nevajadzētu pārspriest ar citiem kolēģiem. Šādi uzbrukumi balstās uz steidzamību un darbinieku vēlmi izpildīt vadības norādījumus.
Ārvalstīs jau ir novēroti arī tādi uzbrukumi, kuros izmantoti deepfake jeb dziļviltojumu rīki – piemēram, blēdis piezvana grāmatvedim, izmantojot mākslīgi ģenerētu balsi, uzdodas par vadītāju un pieprasa, lai tiktu veikts maksājums. Lai arī šādi gadījumi Latvijā pagaidām nav zināmi, tie signalizē par tehnoloģiski attīstītu krāpšanas taktiku, kas var parādīties arī pie mums.
Vēl viens krāpšanas veids, ar kuru regulāri saskaras uzņēmumi, ir viltus rēķini. Visbiežāk krāpnieki uzdodas par esošajiem piegādātājiem vai sadarbības partneriem un atsūta rēķinu, kurā mainīts bankas konta numurs. Tā kā e-pasts un dokumenti vizuāli izskatās ticami un balstās uz jau esošu sadarbību, darbinieki, kuri veic maksājumu, neīsteno papildu pārbaudes. Samazināta uzmanība, ierobežots laiks un steidzami uzdevumi rada ideālu vidi šādu krāpšanas mēģinājumu panākumiem.
Lai pasargātu uzņēmumu no šāda veida krāpšanas, ieteicams ieviest stingru iekšējo apstiprinājumu procedūru lielākiem maksājumiem neatkarīgi no pieprasījuma avota. Tāpat jebkuras izmaiņas sadarbības partneru kontu numuros vienmēr ir rūpīgi jāpārbauda, sazinoties ar konkrēto partneri, piemēram, izmantojot iepriekš saskaņotus kontaktus. Tāpat jābūt īpaši vērīgiem pret epasta adresēm – krāpnieki bieži izmanto īstajām ļoti līdzīgas e-pasta adreses, kurās var parādīties neparasti simboli, iztrūkstoši burti vai papildu vārdi.
Labs rīks, kā stiprināt uzņēmuma finanšu drošību, ir visaptverošu datu drošības programmatūru uzstādīšana. Tās spēj bloķēt krāpnieciskus e-pastus, kā arī nodrošināt daudzfaktoru autentifikāciju piekļuvei dažādām sistēmām, piemēram, internetbankai vai finanšu pārvaldības rīkiem.
Ne mazāk svarīga ir arī darbinieku informēšana par finanšu blēdību riskiem.