Maijā Eiropa atzīmēja Dažādības mēnesi, uzverot darbinieku labbūtības un plašākā nozīmē iekļautības aktualitāti. Tomēr skaidrs, ka šis temats ir aktuāls ne tikai maijā, lai ikviens aizdomātos par to, kādus vārdus lietojam saziņā ar citiem.
Iekļaujoša valoda ir cieņpilnas, pieklājīgas un apzinātas saziņas forma, kuras mērķis ir radīt vidi, kurā ikviens jūtas pieņemts, saprasts un gaidīts. Šādā vidē apzināti izvairās no stereotipiem, stigmatizēšanas un diskriminējošiem formulējumiem un patur fokusā katra cilvēka personību neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās piederības, seksuālās orientācijas, reliģiskās pārliecības vai veselības stāvokļa.
Mūsdienās iekļaujoša valoda ir ļoti nepieciešama veselīgas organizāciju kultūras veidošanā.
Iekļaujošas valodas lietošana labvēlīgi ietekmē darbinieku piederības sajūtu un motivāciju. Kad organizācijas komunikācijā lieto vārdus, kas pieņem un atzīst katru indivīdu, darbinieki daudz drošāk pauž domas, iesaistās iniciatīvās un uzņemas atbildību. Piederības sajūta nav tikai emocionāls aspekts, tā ir cieši saistīta ar darbinieku produktivitāti un lojalitāti.
Dažādi aizspriedumi bieži sakņojas stereotipos, kas sabiedrībā nostiprinājušies gadu gaitā. Darba vidē var izstrādāt vadlīnijas ziņošanai par gadījumiem, kad valoda kļuvusi par mikroagresijas vai diskriminācijas rīku.
Pētījumi apstiprina, ka darbinieki, kuri jūtas iekļauti, ir gan produktīvāki, gan lojālāki. Pasaulē daudzos uzņēmumos un augstskolās iekļaujošas valodas elementi jau ir ietverti iekšējās un ārējās komunikācijas vadlīnijās.
Lai darba vidē valodu padarītu iekļaujošāku, izmantojiet saziņā formulējumus, ko saprot visi, izvairieties no neskaidra žargona, profesionālismiem vai nevajadzīgiem saīsinājumiem, ko varētu nesaprast daļa darbinieku!
Nekad neuzsveriet kolēģu (sadarbības partneru un citu personu) dzimumu, vecumu, izcelsmi vai invaliditāti, koncentrējieties uz cilvēka kompetenci un vērtību! Neizmantojiet «mēs» un «viņi» dalījumu, pievērsiet uzmanību tam, lai valoda veicinātu vienlīdzību, nevis šķeltu!
Respektējiet un normalizējiet dažādus ģimenes modeļus gan komunikācijā, gan pasākumu organizēšanā, gan apsveikumos, nekoncentrējoties tikai uz viena veida modeli (piemēram, organizējot pasākumus, neuzsveriet, ka tie paredzēti darbiniekiem kopā ar bērniem vai pretēji – bez bērniem)!