Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Tuvināšanās neapstāsies

Laikā, kad Covid-19 pandēmija pieņemas spēkā un aizvien lielākai daļai mājsaimniecību kļūst grūti tikt galā ar ikdienai nepieciešamo preču iegādi un pakalpojumu apmaksu, likumsakarīgs ir jautājums, vai Covid-19 izplatība neapstādinās mūsu labklājības līmeņa izlīdzināšanos ar citām, turīgākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Lai arī saistībā ar Covid-19 izplatību problēmas mūsu valsts tautsaimniecībā var izvērsties visai plašas, eksperti izsaka viedokli, ka labklājības līmeņa izlīdzināšanās ES neapstāsies. Turklāt vismaz pagaidām Latvijas ekonomiskais sniegums no izaugsmes viedokļa pandēmijas laikā ir krietni labāks nekā Rietumeiropā.


Starp līderiem

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka ES dalībvalstu vidū Baltijas valstis varētu būt starp izaugsmes līderiem daļēji līdzīgu, daļēji atšķirīgu iemeslu dēļ. ''Lietuva jau pirms pandēmijas bija uzņēmusi labu tempu rūpniecības investīciju piesaistē. Igaunijai ir vislielākie eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju no informācijas tehnoloģiju (IT) jomas un biznesa pakalpojumiem – nozarēm, kas strauji attīstījās pirms pandēmijas un daudz nav cietušas krīzes laikā. Latvija varētu gūt attīstības stimulu no vietējās pārvaldes kvalitātes uzlabošanās gan galvaspilsētā, gan reģionos, kur to veicinās reģionu reforma,'' situāciju vērtē Strautiņš. 

Viņš piebilst, ka pandēmija samazinājusi ienākumu starpību starp Latviju, pārējām Baltijas valstīm un ES kopumā, bet šobrīd vēl ir grūti spriest, vai tā ir palielinājusi vai samazinājusi labklājības līmeņa kontrastus ES dalībvalstīs.

Turklāt ilglaicīgā ietekme var ļoti atšķirties no sākotnējās. 


Jaunais kurss

Ekonomists arī norāda, ka pandēmija ir ietekmējusi Eiropas klimata politikas virzību, kas varētu pozitīvi ietekmēt tautsaimniecību Latvijā. ''Pandēmija ir atgādinājusi par dabas spēku varenību, tādējādi aktualizējot klimata politikas tēmu, un šajā jomā ES nosaka arvien ambiciozākus mērķus. Viens no politikas virzieniem būs izmešu samazināšana ēku būvniecībā un uzturēšanā, un viena no lielākajām iespējām ir plašāka koka izmantošana būvniecībā. Latvija ir liela celtniecībā izmantojamo kokmateriālu eksportētāja, šajā jomā vēl ir lielas attīstības iespējas. Viens no straujāk augošajiem kokapstrādes sektoriem ir būvgaldniecības izstrādājumu ražošana,'' komentē Strautiņš. 

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērš uzmanību uz to, ka ilgtermiņā mūsu labklājība būs atkarīga no pašu zināšanām un prasmēm, no uzkrātā kapitāla, kā arī no institūciju kvalitātes. ''Šie faktori Covid-19 ietekmē nemainīsies. Digitālās ekonomikas jomā Latvijai pēdējos gados ir bijuši labi panākumi. IT pakalpojumu eksports aug vairāk nekā par 20% gadā jau piecus sešus gadus. Tas varētu turpināties. ES ekonomikas atjaunošanas fonda atbalsts ir laba iespēja investēt produktivitātes kāpināšanā, bet, vai mēs to spēsim izmantot, ir cits jautājums. Šajā aspektā esmu piesardzīgs. Iepriekšējos astoņos gados esam investējuši vairāk nekā miljardu eiro tranzīta infrastruktūrā, bet kravu apjoms jau ir sarucis par 50%. Ir svarīgi neatkārtot līdzīgas kļūdas,'' brīdina Citadeles ekonomists. 

Arī Āboliņš uzskata, ka Covid-19 izplatība Latvijas konverģences potenciālu ES būtiski nemainīs.

Pēc viņa domām, Austrumeiropai un Baltijai joprojām ir pietiekami liels konverģences potenciāls. ''Konkurētspēja mūsu reģionam ir pietiekami laba. To redzam, piemēram, rūpniecības ciparos, kur Baltija šogad apsteidz lielāko daļu citu Eiropas valstu. Manuprāt, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 2022. gadā varētu pārsniegt pat 5%,'' attīstības perspektīvas ieskicē Āboliņš. 

Pie eksperta teiktā var piebilst, ka šī 5% vērtā ekonomiskā izaugsme varētu būt straujāka nekā ES vidēji un attīstītākajās Rietumu valstīs, jo tur ekonomiskā bāze ir ievērojami augstāka nekā Latvijā un pie šādiem augstiem skaitļiem ir grūti ģenerēt strauju kāpumu. Arī šā gada otrajā un trešajā ceturksnī IKP Latvijā saruka mazāk nekā vidēji ES. Kopējās ekonomikas apjoms ES, rēķinot gada izteiksmē, otrajā ceturksnī bija krities par 13,9%, bet trešajā – par 4,2%. Latvijā šie skaitļi bija attiecīgi 8,9% un 2,6%.


Tempi pieklibo

Nedaudz skeptiskāku viedokli par labklājības līmeņa izlīdzināšanos ES valstu starpā pauž SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņaprāt, valstis ir spējušas labi kāpt augšup no zemajiem līmeņiem, bet tām, kuras ir bijušas jau tuvu vidējam līmenim, panākumi ir bijuši ļoti minimāli vai pat nekādi, piemēram, Slovēnijai un Čehijai. ''Latvijas gadījumā konverģencei vēl ir potenciāls, bet tuvojas stikla griesti, kurus var būt ļoti grūti caursist. Tuvākajos gados būs labas steroīdu devas ekonomikai no ES fondiem, kas iedzīs sārtumu ekonomikas vaigos. Piedzīvosim pakāpenisku tālāku dzīves līmeņa uzlabošanos. To, cik pārmaiņu būs pēc būtības, redzēsim pēc gadiem pieciem,'' spriež SEB bankas eksperts. 

Viņaprāt, lai notiktu straujāka konverģence, ir jābūt daudz efektīvākām pārmaiņām, par ko jau gadiem signalizē investori un dažnedažādu indeksu dati. Ekonomists uzsver, ka uzņēmējdarbības videi ir jākļūst pievilcīgākai, bet tas prasa jēgpilnas izmaiņas gan tiesiskajā, gan izglītības sistēmā. 

Uz to, ka nākotnes tautsaimniecības attīstībā daudz kas ir atkarīgs no pašiem, norāda arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānismu (Recovery and Resilience Facility jeb RRF) uzņēmēju organizācija aicina rūpīgi izvērtēt plānoto investīciju atdevi.

Pēc LDDK domām, Covid-19 krīze ir parādījusi, ka Latvijā nepieciešami sistēmiski uzlabojumi un atbalsts veselības aprūpes nozarei, sākot ar speciālistu sagatavošanu, beidzot ar investīcijām tehnoloģijās un digitālajos risinājumos. 

LDDK arī norāda, ka Latvijas uzņēmumu konkurētspējai svarīgi ir turpināt pakāpenisku un fiskāli neitrālu nodokļu sloga mazināšanu, veidojot viegli administrējamu, saprotamu un prognozējamu sistēmu. Šobrīd sagatavotajā RRF plāna projektā ir noteikts ambiciozs mērķis – palielināt eksporta īpatsvaru līdz 65% no IKP, tomēr LDDK uzskata, ka šādu mērķi varēs sasniegt tikai tad, ja ekonomikas transformācijai un produktivitātei piešķirs vēl lielāku finansējumu, nekā pašlaik paredzēts, un tiks mainīta ministriju piedāvātā pieeja. Ir jānodrošina atbalsts pilna cikla inovāciju procesam, ietverot ražošanu, komercializāciju un eksportspēju. 

Top komentāri

Opss!!!
O
Tukša klabēšana . . .
Roberts
R
Varētu domāt ka tuvināšanās, pat ja notiks atrisinās visas LV problēmas...Diez vai tā būs... Pastāvošās pretrunas tuvināšanās tik pat neatrisinās.
konstatējam
k
Ar šitādu valdību Latvijai draud drūmi laiki
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Apple prezentē jaunus planšetdatoru iPad modeļus

ASV informācijas tehnoloģiju gigants Apple Inc. otrdien tiešsaistē notikušajā pasākumā prezentējis jaunus planšetdatoru iPad modeļus, tādējādi reaģējot uz patērētāju aizvien pieaugošo interesi ...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses