Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Svētdiena, 15. decembris
Jana, Johanna, Hanna

Aiza starp izglītību un darbu

Mediķu nesenie protesti spilgti parādīja, ka Latvijā pie varas esošajiem politiķiem jādomā, kā sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, lai valsts budžetā nodokļu veidā ienāktu vairāk naudas, ko iedalīt, piemēram, ārstu un medmāsu algu paaugstināšanai.

Kas uzņēmējdarbības attīstībai traucē? Pēdējā laikā uzņēmēji apgalvo, ka biznesa izaugsmei sācis traucēt darbinieku trūkums. Tiesa gan, Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka Latvijā ir vairāk par 52 tūkstošiem bezdarbnieku. Par šo situāciju nesen mirkroblogošanas vietnē Twitter ironizēja bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: "LV 2010: Bezdarbs – 20%. Ekonomisti: darba meklētāju prasmes neatbilst pieprasījumam tirgū. LV 2015: Bezdarbs – 10%. Ekonomisti: darba meklētāju prasmes neatbilst pieprasījumam tirgū. LV 2019: Bezdarbs – 6,5%. Ekonomisti: darba meklētāju prasmes neatbilst pieprasījumam tirgū."

Senāk to, ka darba meklētāju prasmes neatbilst tendencēm nodarbinātības jomā, varēja skaidrot ar sociālekonomiskajām transformācijām, ko XX gadsimta 90. gados piedzīvoja ne tikai Latvija, bet arī daudzas citas valstis, bet tagad, 30 gadu pēc Berlīnes mūra krišanas, šāds arguments vairs neder. Ir piedzimusi, izaugusi, izglītību ieguvusi un karjeras veidošanu sākusi jauna paaudze, savukārt tā paaudze, kas izglītojās un savu pirmo karjeru izveidoja jau ilgi pirms 1989. gada, darba tirgū vairs nav skaitliski dominējošā. Tādējādi atbildība par to, ka "darba meklētāju prasmes neatbilst pieprasījumam", jāuzņemas visiem tiem, kuri pēdējā laikā veidojuši un patlaban veido izglītības politiku. 

Diemžēl runas par to, ka jāmazina plaisa, kas šķir izglītību un darba tirgu, jāstiprina profesionālo skolu prestižs un jāieklausās gan darba devēju, gan potenciālo darbinieku – jauniešu – viedokļos, vismaz pagaidām reālu rezultātu nav devušas. Latvijā dzimuši un auguši cilvēki, kas te ieguvuši izglītību un profesionālās prasmes, joprojām aizbrauc strādāt uz turīgākām valstīm, kur par identisku darbu var saņemt augstāku atalgojumu un labākas sociālās garantijas nekā mūsu valstī. Daudzi Latvijas jaunieši joprojām tērē laiku, enerģiju un naudu, iegūstot augstāko izglītību, kas nav īpaši pieprasīta nekur Eiropā. Turklāt ar bezdarbnieku atgriešanos profesionālajā apritē arī joprojām neiet viegli. 

Politiķiem, protams, nav jāpieved katram uzņēmumam klāt nepieciešamie darbinieki un nav jāgarantē darbs katram bezdarbniekam, taču izglītības un darba tirgus tuvināšana gan ir politiķu atbildība. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrija ir vairāk pievērsusies strīdiem par kādas augstskolas rektoru nekā valstisku ilgtermiņa jautājumu risināšanai.

Top komentāri

viesis
v
Problēma ir tajā, ka Latvijā nav izdevīgi strādāt. Un ne jau tādēļ, ka šeit būtu šausmīgi lieli pabalsti, bet tādēļ, ka šeit ir šausmīgi mazas algas. Strādājot Latvijā, tu nevis uzturi sevi, bet vispirms uzturi valsti un darba devēju, bet pašam jāiztiek pēc atlikuma principa- kas paliek pāri. Nesen runāju ar vienu jaunieti. Gudrs, strādīgs. Viņš pabeigs augstskolu un brauks atpakaļ uz Zviedriju, jo šeit, darot to pašu darbu, ko Zviedrijā, viņš nespēj nopelnīt tik daudz, lai varētu normāli dzīvot. Un, starp citu, izglītība viņam arī ir tajā pašā specialitātē, kur viņš strādā, un par darba trūkumu arī viņš nesūdzas. Lūk arī viss par izglītību, slinkumu, darba spēka trūkumu u.tt., kas mums Latvijā jāzina.
rūgtā patiesība
r
Darbinieku trūkst tur, kur alga ir mazāka par iztikai nepieciešamo (visādos šūšanas cehos, kuri sadomājuši konkurēt ar bangladešu). Un celtniecībā, ceļu būvē, mežizstrādē. Tur trūkst ne jau tāpēc, ka trūkst izglītības, bet demogrāfisku iemeslu dēļ: šādus darbus var darīt tikai vīrieši spēka gados labā fiziskā formā, bet to ir palicis maz. EMIGRĒJUŠI. Un emigrējuši to pašu firmaču vainas dēļ, kas tagad raud, ka nav kas strādā, nevajadzēja cilvēkus uzmest, nesamaksāt solīto, maksāt necilvēcīgi zemas algas. Uzņēmējintagad plūc savas algu politikas un attieksmes pret darbiniekiem auglīšus.
no uk
n
Ar pirms brīvības paaudzi esot viss skaidrs... hmm. Tā ir vecuma grupa no 50+. Līdz pensijai vēl ko rukāt un rukāt,bet LV jau norakstījusi, kaut statistika bezkaislīga, tā ir lielākā iedzīvotāju dalja. Man aizdomas, ka vēl arī sieviešu pārsvars. Nu... kur bez valsts darba ir tās darbavietas, īpashi laukos? Tak jau rūpniecības un ap to visu saitītā neeksistē. Gateris? Veikals? Nesmīdiniet. Mūsu lēdijas labākajos gados darba tirgū ārpus LV uz izkershanu. Tupina izbraukt no LV!!!! Ar pāri plikushjiem vīriem tas pats! Par jaunajiem. Ne jau fabrikās mūsējie. Ir internetveikalu lielās noliktavas un viss ar sho biznesu saistītais, nu jau ir savi biznesi, lielo kompāniju IT binesi....o.m.g. cik iespēju. Ko nezin to iemācās, ja vajag darba devējs izskolos. Cita dinamika, iespējas . Varbūt beidzot runājiet atklātu valodu. Savādāk nu jau kā PSRS norieta laikos. Tribīnēs muld vienu, bet katrā( !) virtuvē citu. Kopīgu interešu arvien mazāk.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē