Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Teju 27 gadus valsts autoceļu saimniecība pamazām, taču likumsakarīgi brukusi

Autoceļu inventarizācija – cerību stars nozares tunelī

Pretēji ierastajam uzskatam, ka Latvija teju visās jomās ir atpalikusi no citām Eiropas valstīm, ir joma, kurā mēs varētu pretendēt uz visai augstu vietu. Uzreiz gan jāatvainojas par cinismu, taču jāatzīst – šī joma ir dažādu darba grupu veidošana, kuru sanāksmēs regulāri spriež, kā dzīvot labāk. Izņēmums nav arī autoceļu nozare, kur tā vietā, lai aktīvi rīkotos jau aizvakar, nolemts radīt kārtējās darba grupas, kurās nodarboties ar domapmaiņas procesu.

Nupat Autoceļu padomes sēdē prezentēja – kā uzsver Satiksmes ministrijā – līdz šim nebijušu instrumentu (runa ir par VAS Latvijas valsts autoceļi un uzņēmuma Jāņa sēta pētījumu), lai stratēģiski un efektīvi plānotu ieguldījumus autoceļu tīkla sakārtošanā, ņemot vērā ne tikai ceļu tehnisko stāvokli un satiksmes intensitāti, bet arī sociālekonomiskos faktorus, kas ir īpaši būtiski reģionu kontekstā.

Pats par sevi fakts, ka beidzot ir veikts apjomīgs darbs, lai precīzi "uz papīra" dokumentētu reālo situāciju ceļu saimniecībā, ir pozitīvi vērtējams. Arī viens no secinājumiem – par tikpat kā neizmantotiem autoceļiem 4000 kilometru garumā – ir būtisks arguments situācijām, kad būs jāpieņem izšķiroši lēmumi par jau tā gaužām trūcīgā finansējuma sadalījuma prioritātēm autoceļu uzturēšanai.

Nepārmetu pašreiz esošajai nozares vadībai vēlmi uzsākt konkrētas un jau uz reāliem faktiem balstītas diskusijas, tomēr nespēju rast saprātīgu argumentu, kas attaisnotu valsts vadības līdzšinējo spēli "aklajās vistiņās" teju 27 gadu garumā, izliekoties neredzam, kā valsts autoceļu saimniecība pamazām, taču likumsakarīgi brukusi.

Proti, trauksme par autoceļu iznīcību celta pastāvīgi, tajā pašā laikā gandrīz nekas vairāk kā standarta formālas atbildes sniegšana, ka nav naudas, netika darīts.

Un rezultāts ir šodienas situācija: tā dēvētais ceļu remonta deficīts ir četru miljardu eiro vērtībā – puse no kopējā valsts gada budžeta. Turklāt jāņem vērā būtiska nianse – tas ir autoceļu remonta deficīts jeb, tēlaini sakot, tie ir pēc palīdzības kliedzoši autoceļi, no kuriem gana liela daļa remontu nav redzējuši vispār, bet daļai paveicies vairāk – uz vecajiem ielāpiem uzlikti jauni. Tajā pašā laikā autoceļi, pa kuriem braucot nav "jādrebelējas", šķiet, ir tikai daži desmiti.

Iespējams, šis pētījums patiešām būs pagrieziena punkts, kas būtiski mainīs situāciju autoceļu saimniecībā un valsts pārvaldes attieksmē pret vienu no tautsaimniecības attīstības pamatfaktoriem, sevišķi reģionos. Nekad netiks panākts visiem vēlamais rezultāts, tomēr precīzi dokumentēta situācija ļaus daudz loģiskāk un saprātīgāk spriest par īstenojamiem procesiem un, jācer, vismaz lielā mērā izslēgs populisma un demagoģijas iespējamību, kad būs jāpieņem stratēģiski lēmumi par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu autoceļu nozarē. Sevišķi svarīgi tas būs pēc pāris gadiem, kad autoceļu nozarei vairs nebūs pieejams tik apjomīgs Eiropas fondu finansējums, ar ko līdz šim lāpīja valsts budžeta finansējuma caurumus.

Jācer, ka arī ministra iecerētā viedokļu apmaiņas "domnīca" sevi pierādīs kā efektīvu un ilgtspējīgu stratēģijas ģeneratoru ceļu nozares sakārtošanā, nevis būs kārtējā vieta, kur vienkārši sapulcēties un pie kafijas tases paskumt par autoceļu bēdīgo stāvokli.

Top komentāri

Akurāters
A
tas moments , kad pētīja intensitāi ir galīgi garām , ir ceļi kurus transporta līdzekļu vadītāji spiesti apbraukt ar ievērojamun līkumu , jo to stāvoklis ir drausmīgs , bet ja to gabalu savestu kārtībā , par intensitāti nebūtu jāsūdzas, piemērs nav tālu jāmeklē , ceļš no Grobiņas uz Bārtu - Kalēti 35 km , kamēr bija muitas punkts Rucavas leišu pierobežā, viss tranzīts tika virzīts caur turieni , tagad kopš muitas vairs neeksistē , tranzīts aktivizējies uz leišiem no Grobiņas caur Kalētiem uz Skodu , kopš šīm pārmaiņām ceļa segums asfalts ir katastrofālā stāvokli , uz sabrukšanas robežas, vēl viens ceļa gabals Liepājas reģionā ir no Liepāja Rīgas šosejas pagriezienā pie Ilmājas stacijas taisni uz priekuli , 19 km garumā , īsta autokrosa trase , auto laušanai pa pirmo , protams ceļu izmanto retais , bet ja tas tiktu savests kārtība , braucēju netrūktu , jo tas ir taisnas ceļš uz leišu robežu , tagad jāmet līkums 40 km lai to apbrauktu tie kuriem izdevīgāk būtu braukt taisni...
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai esi apmierināts/a ar interneta pieejamību un kvalitāti Latvijā?

Kopā nobalsojuši: 719

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Margināļu kratīšanai drosmi nevajag(8)

Aizturot un izkratot Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu un ap viņa partiju KPV LV esošo raibo kompāniju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pamatoti vērsies pret daudzu Latvijas ...

Skandāla ēnā(1)

Gribot vai negribot, bet valsts Saeimas un KNAB personā nodrošinājusi bezmaksas reklāmas kampaņu vienai no partijām, kas pretendē uz varai alternatīvo politisko spēku nišu. Jau tagad ziņu un arī disk...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē