Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +13 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Konsolidētāji par sekām nedomā

Plašu uzmanību piesaistījusi ziņa, ka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) jaunā vadība šogad plāno atbrīvot no darba līdz pat 1500 darbiniekiem, kas veido apmēram 24% no kopējā kompānijā nodarbināto skaita. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji vēsta, ka rūpēšoties par viņu pārkvalifikāciju un jauna darba atrašanu, satiksmes ministrs apņēmies veidot īpašu darba grupu, kurai būšot jārisina sociālie jautājumi, utt. Taču tā ir tikai viena šīs problēmas šķautne, kamēr citas dīvainā kārtā paliek ēnā.

Saprotams, ka situācija uzņēmumā nav vienkārša, ņemot vērā kravu plūsmas no Krievijas samazinājumu. Risinājumi šķietami ir vien divi – vai nu visiem spēkiem strādāt pie tā, lai kravas joprojām būtu, vai arī iet Dombrovska jau savulaik ierādīto konsolidācijas ceļu ar visām no tā izrietošajām emigrācijas, bezdarba un zemo algu sekām.

Vispirms par kravu piesaisti. Vai bezcerīgi, neiespējami? Ņemot vērā Krievijas centienus attīstīt savas ostas un arī sankciju politiku, varētu tā domāt, ja vien tieši pēdējos gados nebūtu Klaipēdas izrāviena kravu apgrozījuma ziņa. Tas nozīmē, ka ne visu nosaka ģeopolitika, sava loma ir arī centībai.

Labi, var jau vadīties pēc pēdējā laikā pie mums modē nākušās pieejas, ka nekādas biznesa attiecības ar Krieviju mums nav vajadzīgas un tostarp varam iztikt bez tranzīta.

Pēc domnīcas Certus pirms pāris gadiem publicētiem datiem, tranzīts Latvijas tautsaimniecībā ienes aptuveni divus miljardus eiro jeb 9% no Latvijas kopējās pievienotās vērtības, šajā jomā nodarbināti 83 tūkstoši strādājošo jeb 9,3% Latvijas darbaspēka.

Ja no tā atsakāmies, tad kuras ir tās jomas, kas ļaus kompensēt zaudējumus? Diez vai daudzus tranzītā strādājošos būtu iespējams ātri pārkvalificēt par IT speciālistiem.

Protams, ne viss tranzīts ir saistīts ar LDz, taču jāņem vērā, ka dzelzceļš neizbēgami ir tāds kā Latvijas tranzīta infrastruktūras mugurkauls. Ja gribam šo jomu saglabāt, nenogremdējot strauji un tātad neradot milzu satricinājumu Latvijas tautsaimniecībai kopumā, ja ceram, ka nākotnē pārvadājumu apjomus varbūt izdotos atkal audzēt, tad šī ''mugurkaula'' veselības stāvoklis ir īpaši uzraugāms. Bet vai tas tiek darīts? Ko nozīmē apņemšanās darbinieku skaitu samazināt par teju vai ceturtdaļu? Vai tas nozīmē, ka vairs tik ļoti nerūpēsies par jaunu kravu piesaisti? Varbūt retāk kontrolēs ritošā sastāva un sliežu ceļu stāvokli un to labos? Mazinās apsardzi? Varētu saprast, ja stāsts būtu par procesu automatizāciju, taču jāņem vērā, ka tā prasītu milzu ieguldījumus, kurus šobrīd, šķiet, uzņēmums nevar atļauties – vismaz ne tik strauji, kā plāno darbiniekus atlaist.


Līdz ar to šobrīd notiekošais vedina domāt, ka tas ir tikai sākums problēmām, kas sagaidāmas. Tostarp katrs no mums tās vislabāk varēsim redzēt pasažieru pārvadājumos. Jā, mums zīmē sapņu pilis par Rail Baltica, taču nevajag aizmirst, ka ar to nekādā veidā neaizstās esošo pasažieru pārvadājumu infrastruktūru, vien papildinās. Elektrovilcieni, ko tagad iepērk, brauks pa jau esošajām sliedēm, tikai ar to atšķirību, ka iepriekš to uzturēšanu pārsvarā finansēja kravu pārvadājumi, bet nākotnē izmaksu slodze draud pārcelties uz pasažieru maciņiem...

Top komentāri

VVZ
V
Valsts pārvalde mums ir kā vienas dienas saimnieks, un neviens neredz kopējo ainu. It kā katrs pats par sevi no visas šitās varzas izskatās pēc labiem cilvēkiem, bet kopumā tā ir toksiska masa. Katrs velk uz savu pusi- kā gulbis, vēzis un līdaka, bet kopējo stāvokli laukumā nezin neviens. Impērijas sabrūk tieši birokrātijas dēļ- valdošais planktons iznīcina gan valsti, gan paši sevi. Un tas notiek ne tikai ar impērijām, bet arī mazām valstīm.
Kur nu vēl vairāk kosolidēties,
K
kā konsolidējas NRA un Dienas maukas vienā ķengu operā pret Latviju un tās valdību!!!
sicher
s
kā kungs iedomājies to mugurkaulu saglabāt uz valsts rēķina , ja totāli trūkst naudas? Metalurgu ar spieda valstij uzturēt . Bankrots ir process , kurš nav novēršams, ja biznesam zūd piepildījums. Te jau nedraud pilnīgs krahs , samazinās apjomi , jāsamazina izdevumi . Ja ir cita ideja kā samazināt , lūdzu , iniciatīva priekšnieku rokās. Bet ja citas nav , atliek tikai šī . Uz krieviem cerību maz , ne jau tikai politiskās situācijas dēļ , tur tāpat ikdienu simtiem bankrotu un kravu pietrūks tāpat. Ja krievijas ostas nav noslogotas , tad kāda vella pēc viņi metīsies uz Latvijas ostām ar dārgajiem tarifiem?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē