Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Labklājības pieaugums vai lielākas izmaksas?

Jaunais Eiropas atveseļošanās plāns arī Latvijai sola vairāk nekā pusotru miljardu eiro, tomēr sabiedrības ieguvumi un valsts kopējais labklājības pieaugums šī plāna ietvaros ir diskutabls. Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondā Latvijai ir iezīmēti 1,6 miljardi eiro, un politiķu paziņojumos, kā arī presē izskan, ka līdzekļus Latvijas tautsaimniecība varētu saņemt grantu veidā. Tomēr uzmanību izraisa fakts, ka finansējuma piešķiršanai dalībvalstīm Eiropas Komisija (EK) līdzekļus piesaista ar aizņemšanos finanšu tirgū.

Līdz ar to viens no Latvijas sabiedrībai neatbildētajiem jautājumiem ir, kādā veidā pati EK norēķināsies ar aizdevējiem. Visticamāk, ka dalībvalstīm ne tikai tiks dots, bet no tām arī tiks ņemts. Ja naudu aizņemsies, tad tā dalībvalstīm būs arī jāatdod, tādējādi sākotnējais grants pārvērtīsies par netiešu aizdevumu arī dalībvalstīm.

Līdzekļu atdošana nenotiks tieša aizdevuma atmaksāšanas veidā, kā Latvija norēķinājās ar Starptautisko Valūtas fondu vai jau pieminēto EK, bet ar citu finansējumu, piemēram, jaunu nodokļu palīdzību, tādējādi par atveseļošanās plānu samaksās sabiedrība kopumā. Tā kā nauda tā vai citādi būs jāatmaksā, sabiedrība ir tiesīga un tai noteikti vajadzētu valdībai jautāt par detalizētiem ieguvumiem no pasākumiem atveseļošanās plāna ietvaros un tā vispārējo nepieciešamību. Šeit būtisks vārds ir tieši "atveseļošanās". Atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm varam teikt, ka pašreizējās ekonomikas krīzes laikā piedzīvotās likstas Latvijā ir pārejošas un to radītie defekti iekšējā patēriņa nozarēs ir ātri labojami, ja vien pietiktu politiskās gribas vairāk finansēt.

Mūsu valsts preču eksports pērn sasniedzis jaunu vēsturisko rekordu, mums ekonomikā gadu gaitā ir augošs IT nozares pienesums, un atjaunojamo energoresursu patēriņa jomā mēs tālu apsteidzam lielāko daļu ES valstu. Ja aizdevuma segšanai tiks ieviesti jauni nodokļi, tad nav šaubu par līdzekļu piesaistes nepieciešamību, taču likumsakarīgs ir jautājums, kā atveseļošanās plāna līdzekļus izmantot, lai tie turpinātu pilnveidot mūsu ekonomiku. Ja aplūkojam paredzēto naudas izlietojumu, tad diezin vai varam runāt par kādu jaunu grūdienu Latvijas ekonomikai. Eiropas atveseļošanās fonds ir labs resurss industriālajām ES valstīm, lai savu tautsaimniecību pārkārtotu uz "zaļākiem pamatiem", proti, ražotu videi draudzīgākus transporta līdzekļus un ieviestu jaunas tehnoloģiskās iekārtas, tādējādi saglabājot industriālo bāzi un neļaujot kristies labklājības līmenim. Latvija šos minētos transporta līdzekļus un tehnoloģijas pirks, tādējādi apmaksājot, piemēram, Vācijas labklājību, un, iespējams, labklājības ziņā pat turpinās atpalikt no "vecās Eiropas" valstīm. Jautājums – kāpēc līdzekļu piesaistes plānā Latvijai uzsvars netiek likts uz "zaļās rūpniecības" attīstību? Protams, zināmus ieguvumus varam rast arī biometāna ražošanas sistēmas izveidē. Tādā veidā kādu daļu transporta sistēmas apgādes varētu veikt Latvijas lauksaimnieki, un šī degviela nebūtu jāimportē, tādējādi mēs varētu runāt arī par mūsu valsts lielāku enerģētisko neatkarību. Tomēr jautājums ir par izmaksām, jo, cik dzirdēts, «zaļā degviela» ir dārga. Līdz ar to varam nonākt situācijā, kad makus tukšos gan dārgāka degviela, gan jauni nodokļi, tādējādi atveseļošanās plāna ietekmē mūsu turība var nevis augt, bet gan samazināties. 

Top komentāri

Ir viens, ir otrs.
I
Nav viena bez otra. Vienacis ciklops arī tikai lops vien.
to viešis
t
Ar domāšanu nevienam palīdzēt nevar. Tītars uz sūdu čupas arī domāja, bet par cepeti kļuva.
viesis
v
Lielais jautājums ir- vai mūsu politiķi vispār kādreiz ir domājuši par ekonomikas attīstību un labklājības celšanu? Cik atceros, no varas puses vienmēr ir dominējusi retorika, ka valstij nekur nav jājaucas, visu sakārtošot tirgus, un, ka iedzīvotāji paši vainīgi, ja izvēlas strādāt zemu atalgotus darbus. Nu, piemēram, medmāsas un bērnudārza audzinātājas pašas vainīgas, ka izvēlējās šādas profesijas. Tad, kādēļ lai tagad pēkšņi būtu savādāk? Nekas būtisks jau valsts varā nav mainījies.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sprādziens un ģeopolitika(5)

Starp Čehiju un Krieviju turpina vērsties plašumā vērienīgs diplomātisks skandāls, kura sākumam par iemeslu kļuva Čehijas drošības dienestu paziņojums, ka Krievijas izlūkdienesti ir saistīti ar spr...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē