Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Mazāka izaugsme. Recesijas iestāšanās?

Ziņas, kas pēdējā laikā tiek saņemtas no dažādiem avotiem par potenciālajām norisēm Latvijas tautsaimniecībā, ir visai atšķirīgas un, kamēr viens ekonomikas segments var priecāties par esošu un turpmāk prognozētu izaugsmi, citiem nākas samierināties ar darbības sašaurināšanos un cenu kritumu.

Ja runa ir par kopējās ekonomikas izaugsmes rādītāju valsts iekšzemes kopprodukta izmaiņu kontekstā, ko daudzi nodēvētu "par vidējās temperatūras datiem", tad var sacīt, ka situācija aizvien saglabājas pozitīva. Lēsts tiek dažādi, taču vidēji apmēram tā, ka šogad kopumā ekonomiskais pieaugums Latvijā varētu būt ap 2–2,5%, bet nākamgad sarukt kaut kur starp 1,5% –2% robežu. Tomēr šie skaitļi nav akmenī iecirsti un var mainīties atkarībā no tā, kas notiek pasaulē un kādu atskaņu šie globālie procesi piedzīvos Latvijā.

Ja runa ir par to, kas notiek uz vietas, tad pagājušajā nedēļā notikušajā mazumtirdzniecības tīkla Maxima pētījuma Maxima mazumtirdzniecības kompass prezentācijā skats uz potenciālo attīstību bija visnotaļ optimistisks gan attiecībā uz to, kā mainās tirdzniecības apjomi un patērētāju izdevumi, gan arī to, kā šie izdevumi varētu mainīties darba samaksas kontekstā. Cita starpā vērts pieminēt, ka arī nākamajā gadā tiek sagaidīts vidējās algas pieaugums Latvijā, lai gan ne tik straujš, kā esam pieraduši lasīt vai dzirdēt attiecībā uz iepriekšējiem gadiem, kad algas kopumā augušas par 7–9%. Jāpiebilst, ka ar visiem lielajiem pieaugumiem algas Latvijā kopumā ir uzskatāmas par zemām, tāpēc katrs lielāks procentuāls lēciens ir būtisks atbalsts vietējai tautsaimniecībai. Attiecībā uz nākotni pasākuma ietvaros klātesošie tika iepazīstināti ar Luminor bankas prognozi, ka nākamgad vidējā darba samaksa Latvijā varētu celties apmēram par 5%, bet 2021. gadā – par 6%. No patēriņa attīstības viedokļa šādi pieaugumi ir uzskatāmi par pievilcīgiem un domājams, ka no ekonomikas nākotnes struktūras viedokļa arī. Proti, lai ilgstoši uzturētu algu pieaugumu, biznesam ir jābūt efektīvam, turklāt algu kāpums nozīmē, ka darbinieks spēj ne tikai izdzīvot, bet ar saviem līdzekļiem radīt papildu pieprasījumu ekonomikā, kas nozīmē gan jaunu biznesu rašanās iespējas, gan papildu peļņu jau esošajiem uzņēmumiem.
 
Ekonomikas veselības kontekstā daudz tiek runāts par ārējās tirdzniecības datiem, sevišķi eksportu. Tomēr šoreiz ir vērts pievērst īpašu uzmanību importam, kura apjoms šā gada augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada astoto mēnesi ir sarucis par 15,1%. Cita starpā statistikas datos ir redzams, ka rūk mehānismu un mehānisko ierīču imports, kas tādējādi varētu nozīmēt, ka uzņēmēji ir kļuvuši piesardzīgāki pret investīciju veikšanu. Tikmēr augusta eksporta dati liecina par 2,1% vērtu kritumu, rēķinot gada izteiksmē. Turklāt eksporta apjomi samazinājušies ne tikai pēdējā laikā nereti pieminētajai koksnei, bet vēl piecām no kopumā desmit svarīgāko Latvijas eksporta preču kategorijām. Tā nav laba ziņa ne Latvijas tautsaimniecībai kopumā, ne katram darba ņēmējam individuāli, jo nozīmē, ka materiālā situācija var kardināli mainīties  gan tiem, kas strādā eksporta jomā, gan tiem, kas apmierina vietējā tirgus vajadzības, kuras nodrošina eksporta tirgos gūtie ieņēmumi.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē