Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. marts
Jāzeps, Juzefa

Priekšvēlēšanu solījumi šķeļ valdību

Kampaņa Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanām kļuvusi par partiju vairāksolīšanu ne tikai galvaspilsētas, bet arī visas valsts mērogā. Sākuši ar jauniestādāmo koku skaitu un frāzēm par Rīgas draudzīgumu, partijas no ēteriskiem solījumiem ķērušās pie smagās artilērijas, kam ar rīdzinieku ērtībām vien maz sakara. Mediķu algām pievienojušies solījumi par nekustamā īpašuma nodokli un nu jau arī vecuma pensiju palielināšanu. Vienlaikus ir skaidrs, ka visam naudas nepietiek un RD vēlēšanas ietekmēs dažu valdības partiju iespējas panākt tieši savu solījumu izpildi.

Līdz šim premjerministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) valdības vadīšanas stils likās izcili piemērots šādai ne visai saticīgai un daudzgalvainai koalīcijai, bet šobrīd visai nekoleģiālo budžeta pieprasījumu gaismā Kariņa pozīcijas sāk rādīties apšaubāmas. Kaut vai tādēļ, ka premjerministrs ieņēmis pasīvu lomu, kopā ar JV pārziņā esošo Finanšu ministriju uzklausot koalīcijas partiju budžeta pieprasījumus, kuru gaismā izskatās pēc tā, kurš vienmēr saka "nē", kamēr citi sola.

Saprotot, ka, tuvinot kadastrālās vērtības nekustamo īpašumu tirgus cenām, lielākie cietēji būs partiju šā brīža karstākā mērķauditorija – rīdzinieki –, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pārraudzītā Tieslietu ministrija sola kadastrālo vērtību iesaldēšanu uz vairākiem gadiem, vienlaikus solot arī būtiskus atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanā. Attiecībā uz kadastrālajām vērtībām TM vēl ir teikšana, bet instrumentu, kā ietekmēt nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu, JKP rokās nav. Solot kaut ko attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa būtiskām atlaidēm, JKP iekāpj lauciņā, ko regulē Jaunās Vienotības šobrīd kontrolētā Finanšu ministrija. Sajūsmā par šo politisko solījumu finanšu sekām nav arī pašvaldības.

Tieši tas pats attiecas uz KPV LV pārziņā esošās Labklājības ministrijas iniciatīvu pārskatīt pensiju un sociālo pabalstu aprēķina metodiku, no nākamā gada minimālo vecuma pensiju palielinot līdz 163 eiro. Valsts budžetam tas varētu izmaksāt ap 150 miljoniem eiro, kuru gluži vienkārši nav. Neaizmirsīsim vēl aptuveni 70 miljonus eiro gadā, kas varētu būt izmaksas, ieviešot Attīstībai/Par! piedāvāto mediķu algu aprēķina jauno modeli. Un kur tad vēl JKP pārziņā esošā Izglītības un zinātnes ministrija ar nekad no dienaskārtības nezūdošo skolotāju algu jautājumu.

Vismaz šobrīd rādās, ka RD ārkārtas vēlēšanu rezultāti varētu mainīt valdības partiju ietekmi un tādējādi arī to iespējas savus solījumus izpildīt. Galvaspilsētas vēlēšanas nomērīs katras partijas faktisko ietekmi, kas var beigties arī ar ministru krēslu pārbīdēm. Kāds premjerministra Krišjāņa Kariņa tuvs partijas biedrs nesen teica: ir skaidrs – lai šī valdība spētu noturēties, tai kādam būs jāiedod, visticamāk, mediķiem vai skolotājiem, visiem nepietiks. Vēlēšanu rezultāti parādīs, kam, lai gan jau tagad esot skaidrs, ka arī atbalstītā politiskā iniciatīva ne tuvu nesaņems visu prasīto.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Cik valodās jūs lasāt ziņas?

Diskusijas par sabiedriskajiem medijiem krievu valodā liek aizdomāties, kādās valodās mūsu sabiedrība prot lasīt, skatīties un klausīties ziņas dažādās platformās. (Par izklaides žanru šoreiz na...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē