Pūces kaunināšanas politiskie zemteksti

Tas nepadara labākus un godīgākus tos deputātus, kuri balsoja pret vai sabotēja balsojumu, bet arī neko labu nepasaka par tiem, kuri piekrita leģitimēt ministra amatam nederīga politiķa, kurš pat bijis spiests atkāpties no paša vadītas partijas vadīšanas, derīgumu darbam Saeimā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādā ciešā sazobē ar Pūces vēl tikko vadīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Ņemot vērā, ka Pūce noteikti censtos kļūt par nākamo šīs komisijas vadītāju, izveidotos nepieņemama situācija.

Domājams, Pūces kaunināšana atstās nospiedumus ne tikai kritušā ministra psihē, bet arī plašāk politikā, jo no šī Saeimas kolēģu demarša var nolasīt vairākus svarīgus vēstījumus. Pirmkārt, jau pretēji Jaunajai Vienotībai, kuras frakcija augstsirdīgi atbalstīja Pūces gludu ievēlēšanu Tautsaimniecības komisijā, koalīcijas partneris Jaunā konservatīvā partija (JKP) demonstratīvi piedalījās demaršā pret nesen vēl partnera A/P līderi. Var būt dažāda attieksme un vērtējums par JKP kā antikorupcijas partijas patiesajiem nolūkiem un sniegumu, bet jau tas vien, ka šādas vērtības sludinoša partija nolemj izmantot Pūces bēdu, lai notraustu putekļus no sava pretkorupcijas karoga, ir ļoti skaidrs mājiens.

Otrkārt, Pūces kolēģu A/P frakcijā vienotais atbalsts tam, ka cilvēks ar šādu reputāciju rosīsies divās ārkārtīgi svarīgās Saeimas komisijās, ļoti daudz ko mums vēlreiz pastāsta par vairākiem no Kustības Par! nākušiem deputātiem, kuri citkārt sevi pozicionē kā "gaišos spēkus" ar augstiem ētikas standartiem. Atcerēsimies vēlreiz šos uzvārdus: Inese Voika, Vita Tērauda, Marija Golubeva, Krista Baumane. Atcerēsimies šos uzvārdus arī tad, kad Kustība Par! beidzot izlems, ka tai izdevīgāk atkratīties no Jaunupa un Pūces piespēlētās naudas un tīros baltos kreklos "restartēties" kopā ar Progresīvajiem.

Nebūs par skaļu teikts, ka tāda politiķa kā Juris Pūce izstumšana no lēmumu pieņēmēju loka ir viens no svarīgākajiem nu jau aizejošā 2020. gada notikumiem Latvijas politikā. Pat ja tā ir notikusi neloģisku notikumu un, iespējams, ne to kristālskaidrāko motīvu rezultātā. Ja šādus pseidopolitiķus no strīpas nevar un nevēlas noņemt ne Satversmes aizsardzības birojs, ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, tad lai tā būtu nejaušu, pat absurdu notikumu virkne. Svarīgākais ir rezultāts, un rezultāts ir tāds, ka Pūce, pat ja centīsies vēl raustīt kādus diedziņus Saeimā un partijā, nav reāls pretendents ne uz kādu ministra amatu tuvākajās valdībās, kur nu vēl uz premjera vietu, kas tikko viņam vēl bija teju garantēta. Pūce atgriežas savā iepriekšējā ampluā – staigāt pa pēdām Edgaram Jaunupam, lobējot ar "uzņēmējdarbības vides sakārtošanu" saistītus jautājumus.