Finanšu ministrijas (FM) attieksme pret samazināto PVN likmju ieviešanu gan ir, diplomātiski formulējot, piesardzīga. Protams, tie Latvijas iedzīvotāji, kuri neaizraujas ar grāmatu lasīšanu, nesāks pirkt grāmatas tikai tāpēc, ka tām tiks pazemināta PVN likme, tāpat kā cilvēki, kuriem neinteresē teātris, sports vai ceļošana, neiegādāsies biļetes uz izrādi, sacensībām vai aviolidojumu tikai tāpēc, ka biļetes būs kļuvušas mazliet lētākas. Taču, par laimi, mūsu nācijā ir ne mazums cilvēku, kuri grāmatas lasa, un ir jāņem vērā tas, ka lielai daļai šo lasīt mīlošo cilvēku līdz ar latviešu valodas zināšanām vismaz vienas svešvalodas zināšanas ir tik labā līmenī, lai šajā svešvalodā varētu lasīt grāmatas. (Daudziem pietiekami labā līmenī ir divu un vēl vairāk svešvalodu zināšanas.) Līdz ar to latviešu valodā izdotajām grāmatām ir jākonkurē ar grāmatām, piemēram, angļu valodā (vācu, krievu, franču un vēl citās valodās), un te jau cena un ar to saistītā PVN likme ir visai būtiska – ja tā pati grāmata angļu valodā ir pieejama par zemāku cenu nekā latviešu valodā, daudzu lasītāju izvēle var būt par labu grāmatai angļu valodā, it īpaši, ja ir runa nevis par klasiskās papīra formas, t. i., nodrukātu grāmatu, kurai jāorganizē piegāde, bet gan par e-grāmatu.
Jāņem arī vērā, ka pēdējo trīs mēnešu laikā daudziem par ikdienu kļuvis attālinātais darbs, un tā rezultātā pilnveidojusies prasme orientēties virtuālajā vidē. Aģentūra LETA, atsaucoties uz Grāmatizdevēju asociācijas pārstāves Līvas Ostupes teikto, vēsta, ka ''Lielbritānija Covid-19 dēļ, lai stiprinātu nozari un veicinātu iedzīvotāju pašizolāciju, ir ieviesusi 0% PVN likmi e-grāmatām''. Nav dzirdēts, ka mūsu valstī par nodokļu politiku atbildīgā FM popularizētu līdzīgu ideju – 0% PVN likmi e-grāmatām. Un te jājautā – kādēļ nav dzirdēts?
Arī nodokļu politikas veidotājiem būtu jāapzinās tas, ka latviešu valodā izdotajām grāmatām ir svarīga vieta visā latviskajā kultūrtelpā un līdz ar to arī mūsu nācijai svarīgu vērtību stiprināšanā, turklāt tieši grāmatās sastopamā latviešu valoda bieži ir bagātāka un literāri pilnvērtīgāka nekā sarunās un sociālajos tīklos lietotā valoda.
Protams, gadās jau arī, ka grāmatas formātu ir ieguvis valodnieciski un visādi citādi vājš saturs, jo savas ''melnās avis'' ir katrā jomā, taču kopumā grāmatniecībai ir ļoti būtiska loma latviešu valodas saglabāšanā.5