Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Rasnačs: Jāierobežo valsts amatpersonu skaidras naudas uzkrājumi

Tieslietu ministrija vēlas ieguldīt savu artavu ēnu ekonomikas apkarošanā, jo ēnu ekonomika ir valstiska problēma, saka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) intervijā Magdai Riekstiņai.

Pēdējā laikā bieži izskanējis viedoklis, ko pauž, piemēram, Ārvalstu investoru padome, vairāki uzņēmēji un juristi, ka tiesiskās vides problēmas Latvijā traucē investīciju ienākšanai un pašmāju biznesa attīstībai. Brīžiem mūsu valsts tiesiskajai videi veltītā kritika šķiet pat pārāk saasināta. Kāds ir jūsu – tieslietu ministra – Latvijas tiesiskās vides vērtējums? 

Ja runājam par tiesisko vidi, ir divi ļoti svarīgi vērtēšanas spoguļi. Viens no šiem vērtēšanas spoguļiem ir Eiropas Komisijas (EK) ikgadējais pētījums par tiesu stāvokli Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstīs, un otrs vērtēšanas spogulis ir EK un Eiropas Padomes semestra ziņojumi, kas nāk klajā ik pēc pusgada. 

Ja runājam par EK ikgadējo pētījumu, mēs Latvijā stabili 28 ES dalībvalstu vidū esam pirmajā trešdaļā, daudzos aspektos Latvijai ir ļoti labi rādītāji. Tiesu pašnovērtējuma jomā mums gan nav labi rādītāji, bet mēs vienmēr vērtējam sevi kritiskāk, nekā reāli varētu sevi vērtēt. Jāpiebilst, ka vērtējumā ir ļoti daudz rādītāju – gan saistībā ar tieslietu jomas termiņiem, gan saistībā ar civilprocesu, gan saistībā ar komerclietām, gan arī saistībā ar administratīvo procesu. 

Protams, ļoti svarīgs indikators ir arī EK un Eiropas Padomes semestra ziņojumi, un te mēs pirmo reizi Latvijas vēsturē redzam, ka nav neviena kritiska vārda par tiesu darbu, tieši otrādi, augstu novērtēts ir tas, ka Latvija ieviesusi vairākas sekmīgas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti un kvalitāti. Protams, var piekrist, ka vajadzīga stingrāka uzraudzība pār maksātnespējas administratoru darbu. Latvijā maksātnespējas administratoru darba uzraudzību veic valsts pārvaldes iestāde – Maksātnespējas administrācija. Šajā administrācijā nestrādā neviens administrators, tur strādā civildienesta ierēdņi. Es Ārvalstu investoru padomei varu piekrist par to, ka ne Maksātnespējas administrācija ir pietiekami spēcīga iestāde, ne arī tai ar likumu doti pietiekami labi instrumenti, lai ieviestu kārtību vairāk nekā 300 administratoru rindās. Pirmais ļoti vērtīgais, kardinālais pavērsiens ir 13. jūnija konsultatīvajā padomē nolemtais, ka tiks mainīts šīs uzraugošās iestādes finansējuma modelis. Ja mēs virzāmies uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansējuma modeļa pusi vai uz Konkurences padomes finansēšanas modeļa pusi, tad skaidrs, ka minētā iestāde – Maksātnespējas administrācija – nākotnē būs daudz spēcīgāka un neatkarīgāka.

Vērtējot maksātnespējas administratoru uzraudzības pilnveidošanas iespējas, jūsuprāt, svarīgs faktors būtu maksātnespējas administratora statusa maiņa, virzoties uz amatpersonas statusu?

Amatpersonas statuss maksātnespējas administratoriem ir apstiprināts. Šāda statusa apstiprināšanai gan bija milzīga pretestība, pat arī četri pieteikumi Satversmes tiesā, daudzi pieteikumi administratīvajā tiesā, bet, kā mēs redzam, šī, metaforiski sakot, karavāna virzās uz priekšu, un process notiek, neskatoties uz ļoti lielo pretestību. Konsultatīvā padome arī akceptēja stingrākus lietvedības kārtošanas noteikumus un to, ka uzraugošajai iestādei – Maksātnespējas administrācijai – ir tiesības rīkoties ar līdzīgām tiesībām, kādas patlaban jau dotas Konkurences padomei. Maksātnespējas administrācijas gadījumā šīs tiesības paredz iespēju ierasties ar vai bez policijas pārstāvjiem jebkura maksātnespējas administratora prakses vietā, iepazīties ar visiem administratora rīcībā esošajiem dokumentiem un veikt dokumentu pārbaudi. Neraugoties uz to, ka Saeimā bija vērojama pretestība šīm reformām, es redzu, ka ir vairāku ministru atbalsts – ļoti liels ir ekonomikas ministra Arvila Ašeradena atbalsts, tāpat ir iekšlietu ministra Riharda Kozlovska atbalsts un ir finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbalsts.

Šie jūsu minētie pasākumi varētu maksātnespējas administratoru nozari sakārtot?

Es teiktu, ka nevis nozari sakārtot, bet nozari stiprināt, attīstīt, kā arī audzēt maksātnespējas administratoru uzraudzības muskuļus un spēku. Rezultātā varētu sakārtot administratoru rindas, un šo rindu sakārtošanai svarīga būs regulāra maksātnespējas administratoru kvalifikācijas pārbaude. Senāk maksātnespējas administratori paši sevi sertificēja, tagad iecerēts, ka regulāri kvalifikācijas pārbaudi veiks uzraugošā iestāde – Maksātnespējas administrācija. Turklāt šī iestāde veidos administratoru reitingu, kurā būs gan kvalitatīvie, gan kvantitatīvie rādītāji, gan būs arī reputācijas indekss, kas tiks sasaistīts ar pozitīvo pieredzi un diemžēl arī ar negatīvo pieredzi, piemēram, administratīvo pārkāpumu lietām, normatīvo dokumentu prasību neievērošanu, amatpersonas deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu. Te parādīsies reputācijas koeficienta pamati. Vēl ir tie reputācijas pamati, kurus izstrādājusi Ārvalstu investoru padome, norādot deviņas iespējamās ļaunprātības pazīmes maksātnespējas procesā. Vissmagākā ļaunprātības pazīme ir fiktīvie kreditori. Ja tādi kādam maksātnespējas administratoram būs bijuši, tad viņa vārds atradīsies pašā reitinga apakšā un viņam pretendēt uz administratora darbu nākotnē būs sarežģīti, pat neiespējami.

Tas, ka tieši par maksātnespējas administratoriem – nevis par citu juridisko profesiju – runā kā par problemātisko profesiju, saistīts ar nepietiekamu maksātnespējas administratoru darba regulējumu vai problēmas pamatā ir cilvēciskais faktors – maksātnespējas administratoru darbs piesaistījis ne tikai personas ar augstiem ētiskiem principiem, bet arī personas ar apšaubāmiem ētiskajiem kritērijiem?

Slikts ierēdnis vienmēr teiks, ka likumi nav sakārtoti. Labs ierēdnis vienmēr mācēs likumu piemērot atbilstoši tam mērķim, kādam likums radīts. Diemžēl uzraudzības iestādes – Maksātnespējas administrācijas – vadībā līdz šā gada pavasarim bija cilvēki no pirmās minētās ierēdņu kategorijas.

Konkrēti?

Maksātnespējas administrāciju vadīja Vienotības pārstāvis Ervīns Ābele. Astoņus gadus viņš vadīja šo iestādi, un kā vidusmēra ierēdnis viņš to darīja apmierinoši. Taču diemžēl nebija iniciatīvu, nebija aktivitāšu sadarbībā ar tiesību aizsardzības iestādēm un diemžēl ļoti vāja bija sadarbība ar masu medijiem, bet, kā zināms, masu mediji ir viens no pirmajiem palīgiem nebūšanu novēršanā. Iestādes vadītāja uzdevums ir darbu organizēt tā, lai sadarbība ar masu medijiem pastāvētu. Galu galā, pats iestādes vadītājs var publiski paust savu un savas iestādes viedokli, var aicināt palīgā medijus un var aicināt palīgā tos Tieslietu ministrijas cilvēkus, kuri strādā pie normatīvo aktu jaunrades. Viss ir iespējams. Tieši tagad, kad nosacīti mainījusies Maksātnespējas administrācijas vadība, ir daudz jauninājumu iestādes darbā. Viens no jauninājumiem ir publiskie pārskati, kas jau ir pieejami, piemēram, kreditoriem un maksātnespējas procesu dalībniekiem, bet būs pieejami arī plašāk. Otrs jauninājums ir tas, ka mājaslapā regulāri tiek publicēta informācija par pārkāpumiem maksātnespējas procesos un ir identificējams, tieši kurā procesā tie notikuši, un pēc maksātnespējas reģistra var identificēt, kuram administratoram, teiksim, ķibele atgadījusies vai arī pat apzināts pārkāpums pieļauts.

Ko jūsu vadītā ministrija gatavojas darīt ēnu ekonomikas mazināšanā?

Ir vairākas darbības jomas. Pirmā un sarežģītākā, par kuru ir pilnīgi pretēji viedokļi, ir nekustamo īpašumu reģistrācija, un skaidrs, ka šajā jomā ieviešamas reformas, bet nevis visaptverošas reformas – jo jānodrošina tas, lai dažu desmitu blēžu dēļ neciestu visa komercdarbība kopumā, – bet tādas reformas, kas ietekmētu tieši riska zonas, kur varētu būt netīrās naudas atmazgāšana, kur varētu būt fiktīvi darījumi, kur varētu būt darījumā iekļauta kustamā manta kā pamats nekustamā īpašuma darījumam, kur varētu būt skaidri izteikti krāpšanas akcenti starp diviem darījuma dalībniekiem. Riska zonas ir jāaptver. Savukārt visaptveroša obligātā notariālā forma nav iespējama tāpēc, ka tā varētu bremzēt komercdarbību, bremzēt tirgus attīstību. Nesen notika saruna, kurā piedalījās valsts iestāžu un nevalstiskā sektora pārstāvji. Viedokļi bija dažādi, bet kopsaucēji bija – jau minētā elektroniskā forma, uz ko pamazām jāpāriet, kā arī noteikti nepieciešamība veikt riska zonu apzināšanu.

Otrā joma ir daudz darbietilpīgāka. Šajā jomā sāpīgs jautājums saistīts ar mantošanu atbilstoši privātajiem testamentiem. Ir ļoti daudz vērtīgu ideju. Notāru padome sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) jau sagatavojusi priekšlikumus, ko virzīsim īstenošanai. Jāpiemin arī skaidras naudas un reģistrētas kustamas mantas mantošana. Arī te mums būs priekšlikumi, kā mazināt dažādas fikcijas. Vēl jāpiemin arī skaidras naudas aprites ierobežojumi. Priekšlikums likuma grozījumu formā būs tāds, ka valsts amatpersonām skaidras naudas uzkrājumi var būt ne vairāk kā 20 minimālo mēnešalgu apjomā. Ja valsts amatpersonām ir lielāki naudas uzkrājumi, tad jāņem ārā no zeķes, jānes uz bankas filiāli vai uz naudas iemaksas bankomātu un nauda jāiemaksā bankas kontā. Fizisko personu skaidras naudas darījumos mēs arī paredzēsim diezgan nopietnas pārmaiņas, ierobežojumus, zvērināti notāri aktīvāk sadarbosies ne tikai ar Kontroles dienestu, bet arī ar VID, paplašināsies pienākums ziņot vēl vienā virzienā – tajā, kas saistīts ar VID darbu.

Minētie pasākumi ir tā artava, ko Tieslietu ministrija var ieguldīt ēnu ekonomikas mazināšanā. Mēs gan jau bijām «iebraukuši» Finanšu ministrijas lauciņā, jo es iesniedzu priekšlikumus grozījumiem gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā, gan Krimināllikumā saistībā ar atbildības pastiprināšanu par aplokšņu algu maksāšanu. Jau nesen televīzijas raidījumā Tieša runa tika diskutēts par to, ka laiks parādīs, kā VID spēs rīkoties konkrētajās situācijās un kādi būs precedenti.

Visu interviju ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču lasiet pirmdienas, 27.jūnija laikrakstā Diena! 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vējonis nākamo nominēs:

Kopā nobalsojuši: 702

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Aukstais karš kompromisu vietā(3)

Pirms dažām dienām vispirms ASV prezidents Donalds Tramps, bet pēc tam viceprezidents Maikls Penss nāca klajā ar kārtējām Ķīnai veltītajām prasībām.

Prezidents sākotnēji vērtēs Gobzemu un Pabriku(11)

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, turpinot premjera meklēšanas procesu, gatavojas izvērtēt Arti Pabriku (Attīstībai/Par!) un Aldi Gobzemu (KPV LV). Prezidents intervijā LTV raidījum...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē