Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Sociāli cietsirdīgi

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks intervijā LTV nāca klajā ar visai savdabīgu ideju – viņš rosina grozīt likumus, kas ļautu bankām norakstīt tā dēvētajos treknajos gados izsniegtos kredītus, kurus bankas jau sen uzskata par bezcerīgi neatgūstamiem, un tādējādi, pēc Kazāka domām, ekonomiskajā apritē ļautu atgriezties ap 10 tūkstošiem cilvēku.

"Ja skatāmies uz to burbuli līdz 2008. gadam – ļoti ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju paņēma kredītus, pēc tam krīzes laikā tos nespēja atmaksāt – pārsvarā tie bija hipotekārie kredīti. Mājokļi tika atsavināti, bet ar to nepietika, lai parādsaistības nosegtu. Līdz ar to tie cilvēki ar visu mājokļa atsavināšanu ir palikuši parādā bankām. Vairāk nekā desmit gadu pagājis, bankas šos parādus sen norakstījušas. Tie jau ir zaudēti. Būtu tikai dabiski, tas būtu sociāli taisnīgi cilvēkiem šos parādus beidzot norakstīt. Cerams, tas ļautu viņiem atgriezties ekonomikā ar pilnu jaudu, jo daudzi no viņiem šo parādu dēļ dzīvo ēnu ekonomikā, emigrē," skaidro Kazāks.

Burbuļa laikā nepārdomāti ņemtie kredīti globālās krīzes gados patiešām sagrāva daudzu ģimeņu ekonomisko situāciju, taču atzīsim – šo pārdrošību diezgan aktīvi sekmēja gan toreizējie politiķi, gan arī banku sistēma. Aizvien tautā ceļo teiciens, ka toreiz bankas klientiem "meta pakaļ kredītus". Taču liela daļa toreizējo kredītņēmēju krīzes laikā pārskatīja savu budžetu, atrada – nereti sāpīgu – risinājumu un vēl šodien turpina atmaksāt hipotekāros kredītus. Daļa izmantojusi finansiāli dārgo iespēju iziet privātās maksātnespējas procesu, lai legāli atbrīvotos no parādiem. Bet viņi nepaslēpās ēnu ekonomikā.

Tāpēc šī Kazāka ideja varbūt ir, pēc viņa domām, sociāli taisnīga pret viņa pieminētajiem 10 tūkstošiem cilvēku, taču manā skatījumā tā ir sociāli cietsirdīga pret visiem pārējiem kredītņēmējiem, kuri visus šos gadus turpina pildīt saistības.

Manuprāt, šis piedāvājums līdzinās VID rīcībai, pastāvīgi norakstot bezcerīgos nodokļu parādus. Lai gan VID attieksme vismaz ir citāda – netiek piesaukts "sociālais taisnīgums", bet godīgi atzīts: "Piedodiet, ka tā sanācis, bet citu variantu nav, jo nauda tāpat nav atgūstama", taču vismaz ļaus sakārtot bilances.

Nepārprotiet, es šajā "katlā" nesametu visus nodokļu un banku bezcerīgos parādniekus! Noteikti ir daļa tādu, kuri tiešām iekrituši smagās krīzēs un nekad mūžā nespēs atmaksāt saistības. Tomēr kredītu jautājumā vēlos aicināt Kazāka kungu būt korektam un neizmantot vārdus "sociālais taisnīgums" šādā kontekstā.

Top komentāri

Tā bija drausmīga cūcība
T
Tas, ka bankas uz pašu izraudzītu vērtētāju vērtējumu pamata deva kredītus, nebija smuki, jo tādā veidā tika nepamatoti uzskrūvētas īpašumu cenas. Bet tas, ka bankas pēc force maievre (krīzes) iestāšanās atņēma cilvēkiem īpašumus un izpārdeva par super zemām cenām, tostarp arī pašu veidotiem apakšuzņēmumiem, un vienlaikus saglabāja kredītņēmējiem parādsaistības par iztrūkstošo starpību, bija drausmīga cūcība!
Finanšu ministrijas dižstulbums
F
Visstulbākā un cūciskākā šajā stāstā ir Finanšu ministrija, kas pieprasa no atlaisto parādu summas vēl samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Finanšu ministrijas vadība tā arī nav sapratusi, ka hopotekāro kredītu gadījumā, kad banka ir realizējusi ķīlu, saglabājot kredītņēmējam saistības par kredīta summas un pārdošanas cenas starpības apmērā, atlikušo saistību dzēšana nav personas ienākums, jo darījuma galarezultātā persona nav saņēmusi ienākumus. Darījuma gala bilance, pat neraugoties uz parādsaistību dzēšanu, ir negatīva, jo kredītņēmējs, neraugoties uz jau iepriekš veiktajiem maksājumiem, ir palicis pie sasistas siles. Viņam nav ne īpašuma, ne naudas.
Dostojevskis
D
Es tajā laikā strādāju kā darbinieks mazā nekustamo īpašumu kantorītī un vēroju, ka bankas patiešām deva kredītus muļķiem un vesela varza "vērtētāju" sacerēja dzejas par īpašumu vērtību. Kad iestājās krīze , 14000 novērtētu dzīvokli bija spiesti pārdot par 1200. Secinājums - bankas rīkojās nelietīgi, cilvēki rīkojās muļķīgi. Atšķirība tā, ka bankām ir kaut kas jāzina par ekonomiku, kamēr izsalkušais post-padomju cilvēks par to nezina gandrīz neko.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē