Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. marts
Jāzeps, Juzefa

Vai jauns skaidrās naudas "uznāciens"?

Latvijas neiekļūšana bēdīgas finanšu reputācijas valstu "pelēkajā sarakstā" noteikti vērtējama pozitīvi un varam atviegloti uzelpot par to, ka, iepriekš nespējot tikt galā ar naudas atmazgātājiem, šobrīd mums vairs nedraud potenciāla kredītreitingu samazināšana, aizdevumu sadārdzināšanās un problēmas ar starptautiskajiem norēķiniem.

Arī pati valsts ir ieguvēja, jo var turpināt savu saistību pārfinansēšanu, aizņemoties naudu finanšu tirgū ar negatīvu procenta likmi. Bankas, iegādājoties obligācijas, labprāt ir gatavas mūsu valsti šādi kreditēt, jo pretējā gadījumā tām "brīvā nauda" jāglabā Eiropas Centrālajā bankā ar negatīvu – mīnus 0,5% vērtu depozīta likmi. Varētu šķist, ka līdz ar ekonomisko izaugsmi mūsu valstī ir radušies labvēlīgāki apstākļi aizdevumu izsniegšanai uzņēmumiem un mājsaimniecībām, lai mūsu tautsaimniecība varētu turpināt izaugsmi. Diemžēl attiecībā uz šo nekāda atvieglota nopūta neizdodas, drīzāk gan dziļdomīga nopūšanās, jo cīņā ar naudas atmazgāšanu jau esam aizgājuši tik tālu, ka bankas spiestas "izķert" pat pāris eiro vērtus maksājumus, kuri vienam var šķist aizdomīgi, bet citam ne.

Jādomā, ka aizvien izteiktākā ķīlnieku lomā nonāk arī pašas bankas, kuras vairs nevar normāli izsniegt aizdevumus, jo nespēj izpētīt visas uzņēmumu attiecības ar partneriem, sākot no piegādātājiem un beidzot ar noņēmējiem. Rezultāts atspoguļojas arī banku kreditēšanas statistikā un galu galā tas būs (vai jau ir) ieraugāms valsts ekonomiskās izaugsmes datos. Proti, kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati, pagājušā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika nogriezni 2018. gadā nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu portfelis sarucis par 4%, bet mazajiem un vidējiem uzņēmējiem šis kritums ir četrkārt lielāks – ap 16%. Diezin vai tā ir atbilstoša situācija laika periodam, kad valsts ekonomikā vēl bija vērojams, lai arī sarūkošs, taču vēl aizvien samērā solīds kāpums. Piemēram, pagājušā gada trešajā ceturksnī pret šo laika periodu 2018. gadā Latvijas ekonomika bija augusi par 2,9%. Vienlaikus bankas visai aktīvi ir kreditējušas citas finanšu sabiedrības, acīmredzot līzinga kompānijas, kur aizdevumu apjoms gada laikā aptuveni pieckāršojies. Protams, daļa no šīs naudas aiziet ne tikai par ārvalstīs ražotajām precēm, bet paliek arī Latvijā, taču droši vien vēl labāku sniegumu tautsaimniecībā varētu sasniegt tad, ja aizdevumu izsniegšana pieaugtu arī nefinanšu sabiedrībām. Jautājums, ko varētu adresēt politiķiem, tieslietu ministru un premjeru ieskaitot, – vai viņu kapacitāte ir atbilstoša tam, lai varētu izstrādāt normatīvos aktus, kas vienlaikus paredz gan netīras naudas izķeršanu, gan arī nepamatoti nebremzēt kreditēšanu Latvijā?Ja atbilde nav apstiprinoša, tad, visticamāk, Latvijas mazās uzņēmējsabiedrības atkal atgriezīsies pie lielākas skaidras naudas aprites.

Rezultātā uzņēmumu bilances, kuras nodokļu reformas iespaidā sāka kļūt caurspīdīgākas, atkal sāks duļķoties.

Galu galā, tas nemetīs līkumu arī pašiem šobrīd pašapmierinātībā ieslīgušajiem politiķiem, jo "sabojāta" tautsaimniecība nozīmē ne tikai nodokļu ieņēmumu samazināšanos, bet arī sabiedrības neapmierinātības pieaugumu, un vēlēšanas vairs nav aiz kalniem. 

Top komentāri

melnais humors
m
Skaidra nauda ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Problēma ir nevis skaidras naudas apgrozība, bet gan tarakāni VID un FM klerku un plānprātīgu politiķu galvās.
jānis
j
Manuprāt, ar to zagšanu un zagļu ķeršanu kļūstam ar katru gadu smieklīgāki. Vai Jums tā nešķiet?
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
A
Banka - policijas filiāle!!!!!!!!!!!!!!!1
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Cik valodās jūs lasāt ziņas?

Diskusijas par sabiedriskajiem medijiem krievu valodā liek aizdomāties, kādās valodās mūsu sabiedrība prot lasīt, skatīties un klausīties ziņas dažādās platformās. (Par izklaides žanru šoreiz na...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē