Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Rīgā +23 °C
Smidzinošs lietus
Trešdiena, 28. jūlijs
Cecīlija, Cilda

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu Guntars Gūte sarunājas ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieci nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Janu Salmiņu.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu. 

Savā ziņā FM bija iespēja jau laikus sajust, kāda varētu būt deputātu attieksme pret pamatnostādņu projektu.

FM nebija iniciators dokumenta skatīšanai apakškomisijā jau šobrīd. Domāju, interese no Saeimas bija tāpēc, ka budžeta komisijai bija nodota izvērtēšanai iedzīvotāju parakstītā iniciatīva par nosacījumu, ka azartspēles varētu organizēt tikai viesnīcās. Pieļauju, ka tādēļ deputāti vēlējās jau savlaicīgi iepazīties ar pamatnostādņu saturu.

Kāds statuss būs pamatnostādnēm – tas būs saistošs normatīvais akts nozares dalībniekiem, vai tas vairāk ir politikas plānošanas dokuments?

Šis ir politikas dokuments nozares attīstībai līdz 2027. gadam, kurā iezīmējam skatījumu, ko un kā darīt azartspēļu nozarē. Ņemot vērā pamatnostādnes, arī tiks izstrādāts turpmākais nozares normatīvais regulējums. Šis dokuments būs saistošs FM, kas pēc tam izstrādās nepieciešamo normatīvo regulējumu, ko pieņems valdībā un Saeimā. Dokumentā nav tikai likumdošanas nianses, bet arī ikdienas jautājumi, ar kuriem mēs bez MK un Saeimas iesaistes jau darbojamies. Turklāt, ņemot vērā pamatnostādņu tapšanas ilgo procesu, daļa iniciatīvu jau ir iestrādāta normatīvos, piemēram, gan par efektīvāku nelegālo vietņu bloķēšanu, gan pašatteikušos personu reģistra izveidi. Tāpat šobrīd tiek virzīta iniciatīva noteikt liegumu spēlēt azartspēles uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Būtībā pamatnostādnes būs politisks virziens, uz kuru pamatojoties FM sagatavos nepieciešamos normatīvos aktus.

Jau ieskicējāt atsevišķas iniciatīvas no pamatnostādnēm. Ko vēl šis dokuments paredzēs – kādas rīcības, nozares regulējuma nianses?

Dokumentu var sadalīt vairākos blokos. Viens attieksies tieši uz pašiem azartspēļu spēlētājiem. Pamatnostādnēs piedāvājam paaugstināt vecumu, no kura var piedalīties azartspēlēs, – šobrīd tie ir 18 gadi, bet mēs piedāvājam šo robežu noteikt no 21 gada. Savukārt attiecībā uz izlozēm, piemēram, loterijas biļetēm pašlaik nav vecuma ierobežojuma, ir tikai ieteikums bērniem šīs loterijas biļetes nepirkt. Taču mēs piedāvājam normatīvos noteikt, ka loterijas biļetes varēs iegādāties personas no 18 gadiem. Vēl attiecībā uz spēlētājiem piedāvāsim spēļu zālēs sākotnēji veikt viņu reģistrāciju (šobrīd tāda kārtība ir tikai kazino), savukārt tālākā nākotnē plānojam ieviest citās valstīs jau praktizētu sistēmu – viedkaršu izmantošanu, kas ļauj monitorēt konkrētas personas paradumus, un, attiecīgi balstoties uz speciāli izstrādātiem kritērijiem, spēļu organizētājam būs vai nu jāatsaka cilvēkam dalība spēlē, vai arī jānosūta uz konsultāciju pie Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) psihologa. Būtībā ar šīm iniciatīvām mēs vēlamies mudināt pašu spēlētāju vairāk apzināties savu rīcību.

Otra virziens ir par tirgus dalībnieku darbības niansēm. Proti, patlaban spēļu zāles ir diezgan pamanāmas, tāpēc mēs piedāvājam paskatīties, vai uzņēmumu preču zīmēs netiek izmantoti simboli vai vārdi, kas var stimulēt cilvēkus azartiskai spēlēšanai. Tāpat ir piedāvājums izstrādāt vienotu standartu par spēļu zāļu izkārtnēm, proti, mēs plānojam rosināt kārtību, ka spēļu zāļu izkārtnes ir tikpat kā nepamanāmas, bez īpašiem spilgtiem izcēlumiem. Idejiski – ja tu zini, ka konkrētās telpās ir spēļu zāle, tad tu zini, bet uzraksts pie šīs iestādes cilvēkus īpaši neuzrunā. Tieši tas pats attiektos arī uz spēļu zāļu skatlogiem. Tāpat plānojam noteikt obligātu pārtraukumu spēļu zāļu darbībā. Proti, ir personas, kas aizraujas un var spēļu zālē pavadīt pat vairāk nekā 24 stundas. Lai cilvēku «atvēsinātu» no spēlēšanas, attiecīgi arī būs pārtraukums. Vēl plānots noteikt, ka spēļu zāles telpās ir jābūt strikti nodalītai ēdamzālei un spēļu zālei. Pašlaik, dzerot kafiju, daļā spēļu zāļu cilvēks var redzēt vai dzirdēt spēļu automātus, bet nākotnē šīs abas zonas iecerēts stingri nodalīt.

Vēl svarīga nianse ir attiecībā uz vietu uzskaitījumu, kur var atrasties spēļu zāles, un licenču izsniegšanu. Ņemot vērā, ka šobrīd ir diezgan daudz tiesas lēmumu un pašvaldības ne vienmēr, atsakot atļaujas izsniegšanu azartspēļu rīkošanai, spējušas pamatot iespējamos aizskārumus sabiedrības interesēm, FM piedāvā papildināt uzskaitījumu, kur nevar atrasties spēļu zāles, un centralizēt lēmumu pieņemšanas procesu, nododot šo funkciju IAUI. Tomēr šajā jautājumā valdība uzdeva FM vienoties ar pašvaldībām, kā mēs varētu dot iespēju pašvaldībām iesaistīties šajā procesā un vairāk regulēt to, kas notiek to administratīvajā teritorijā.

Spēļu zāļu slēgšana vai atvēršana parasti ir pašvaldību "karstais kartupelis". Vai pamatnostādnes palīdzēs izslēgt šā jautājuma politizāciju un ieviest skaidrus spēles noteikumus tirgū kopumā? Nupat Jūrmalā ir bijusi iedzīvotāju aptauja, kurā viņi neiebilst pret jaunu spēļu zāli. Arī Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmums par zāļu atrašanos pasaka diezgan konkrētas lietas – attālumam no skolas, muzeja vai slimnīcas nav nozīmes. Vai pamatnostādnes varētu palīdzēt atrisināt šīs domstarpības? Būtībā – lai visiem tirgus dalībniekiem būtu skaidrs, kur drīkst un kur nedrīkst būs spēļu zāles.

Tāds arī bija FM piedāvājums, ka nosakām konkrētus kritērijus, kam un cik tuvu – skolām, dzīvojamām ēkām, rekreācijas objektiem – drīkst atrasties spēļu zāles. Lasot tiesu spriedumus, ir viennozīmīgi skaidrs, ka, neskatoties uz to, jau šobrīd pašvaldība – ja ļoti labi spēj pamatot un konsekventi pēc tam rīkojas – varētu savā teritorijā daudz ko mainīt. Vienīgi ir jāpierāda sabiedrības intereses aizskārums. Un izskatās, ka tieši attiecībā uz šo pierādīšanu neiet tik viegli, jo pašvaldības cenšas balstīties uz iedzīvotāju aptaujām – cilvēkiem nepatīk, un attiecīgi [pašvaldība] uz to balstās. Esam skatījušies arī nianses attiecībā uz detālplānojumiem, uz kuriem mēģinājušas atsaukties pašvaldības, – gan atbildīgā ministrija, gan tiesas ir secinājušas, ka nav pietiekama izvērtējuma, ar kuru tiek pamatots, kāpēc konkrētajā teritorijā tiek aizliegts konkrēts uzņēmējdarbības veids. Un arī AT Senāts uzsvēris, ka jāvērtē ne tikai no vienas – sabiedrības – puses, bet arī no otras – uzņēmējdarbības veicējiem – un attiecīgi arī šī interese ir jāizvērtē. Mēs uzskatām – konkrēti uzskaitot vietas [kur nevar veikt azartspēļu biznesu], kā arī padarot šīs vietas neuzkrītošas, tas ir viens no domstarpību risinājumiem.

Šķiet, FM iniciatīva ir labs mēģinājums šo jautājumu – konkrētu nozari ar visiem problēmjautājumiem – nevis paslaucīt zem paklājiņa, bet, apzinoties, ka šis ir bizness, kas arī dod darbu cilvēkiem un maksā nodokļus budžetā, to precīzi un maksimāli detalizēti sakārtot, lai visiem spēles dalībniekiem būtu pilnīgi skaidri nosacījumi, vienlaikus arī pasargājot sabiedrību no pārlieku lielas atkarības.

Jūs precīzi definējāt. Turklāt savā piedāvājumā mēs uzsvērām cilvēku kā pamatu, taču vienlaikus neaizliedzot šo uzņēmējdarbības veidu mūsu valstī. Manuprāt, konkrēta uzņēmējdarbības veida aizliegšana būtu dīvaina rīcība. Tādēļ arī pamatnostādņu izstrādē iesaistījām gan uzņēmējus, gan nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības, gan psihologus, lai saprastu, kā izveidot skaidrus spēles nosacījumus. Jāsaka godīgi, pēc būtības šobrīd tas ir politisks lēmums – būt vai nebūt spēļu zālei attiecīgajā pašvaldībā. Ja nenoteiksim vienotus un skaidrus nosacījumus un kritērijus, arī nākotnē būsim tajā pašā vietā, kur šobrīd, kad nozare tiesājas ar pašvaldībām un parasti uzvar. Un nav tā, ka nozares uzņēmēji piekrīt visām mūsu iniciatīvām, tas ir loģiski, taču procesā esam ieklausījušies viņu viedoklī un skatījumā uz nozares attīstību un regulējumu.

Azartspēļu nozare Latvijā kopumā ir legāla, regulēta. Tomēr – vai tā nav "pārregulēta"? Kaimiņvalstīs regulējums ir atšķirīgs, un tur ir mazāka ēnu sektora daļa nozarē. Turklāt tiešsaistes sektorā Latvijā ēnu daļai lielāks pieaugums bijis Covid-19 epidēmijas ierobežojumu laikā, kad Latvijā, piemēram, pērn vairākus mēnešus arī tiešsaistes azartspēļu sektors bija slēgts. Vai piekrītat ārvalstu ekspertiem, ka nozares pārregulācija izraisa ēnu ekonomikas pieaugumu?

Ja skatāmies azartspēļu biznesu telpās, pēdējos gados nav uzietas tā sauktās pagrīdes spēļu zāles, jo darbojušās legālās zāles un cilvēkiem nav bijusi nepieciešamība meklēt kādu nelegālu iestādi. Vairāk par nelicencētā biznesa apjomu runājam interneta kontekstā – šeit gan jāsaka, ka tas ir izaicinājums visiem, jo interneta mājaslapas spēj tik ātri nomainīt gan IP adreses, gan nosaukumus, ka IAUI "skrien tām pakaļ". Taču, pat neskatoties uz pērn pavasarī noteikto aizliegumu trīs mēnešus piedāvāt arī tiešsaistes azartspēles, šī sektora apgrozījums tomēr pieauga, tas nozīmē, ka cilvēki no spēļu zālēm pārgāja uz internetu, un ne vienmēr tas nozīmēja nelicencētu pakalpojumu izmantošanu. Šobrīd gan tiešām tiek lēsts, ka pandēmijas dēļ pieaudzis nelegālā tirgus apjoms, bet mēs to vēl vērtēsim un analizēsim datus. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ģenerālprokurors atradis zibens novedēju(2)

Latvijas ģenerālprokurora kritika par pēdējā laika attaisnojošajiem spriedumiem skaļajās lietās, kas liecinot par "krīzi tieslietu sistēmā", no vienas puses ir vērtējama pozitīvi – akm...

Reģionus atstāja zaudētājos

Par to, vai reģioniem tiks vienīgi drupačas no kumosa, ko no ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem nokodīs Rīga, kas ierēdniecības un partiju domāšanā sekmēja šādu iznākumu, un kā Latvija tiks galā a...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē