Viņš stāstīja, ka tehnoloģijas attīstās strauji, mainot veidu, kā cilvēki dzīvo, strādā un sazinās savā starpā. Tas ietekmē arī norēķināšanās veidus, kas nozīmē, ka ir jāpielāgojas. Šobrīd arvien vairāk eiropiešu izvēlas maksāt digitāli, un skaidras naudas īpatsvars no 2019. līdz 2024.gadam tirdzniecības vietās ir samazinājies no 72% līdz 52%. Digitālais eiro ir iespēja pielāgoties šīm izmaiņām.
Dombrovskis skaidroja, ka šobrīd bezskaidras naudas norēķinos pamatā dominē ārpus Eiropas Savienības (ES) izstrādāti maksājumu risinājumi. ES, kļūstot par spēcīgāku globālo spēlētāju šajā jomā, būtu iespēja mazināt atkarību, kas var ES kavēt īstenot stratēģisku politiku atbilstoši savām interesēm un vērtībām.
Balstoties uz ārpus ES veidotām maksājumu sistēmām, ES nevar strādāt pilnībā neatkarīgi un tai rodas risks nebūt politikas veidotājai, bet strādāt atbilstoši citu ieviestajiem nosacījumiem. Dombrovskis skaidroja, ka digitālais eiro var palīdzēt ierobežot riskus, nodrošinot, ka eirozona saglabā kontroli pār finanšu un maksājumu infrastruktūru.
Politiķis arī uzsvēra, ka digitālā eiro projektam stratēģiska nozīme ir arī pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.
Dombrovskis teica, ka Eiropa šobrīd ir jaunas realitātes priekšā, ko iezīmē pieaugošais ģeopolitiskais apdraudējums un nenoteiktība. Viņš skaidroja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā redzams, ka pieaug sabotāžas mēģinājumi, elektroniskā iejaukšanās, kiberuzbrukumi un tamlīdzīgi, turklāt šobrīd gandrīz katru dienu redzami mēģinājumi pārkāpt un testēt ES gaisa telpu.
"Šajā kontekstā politikas veidotājiem visos līmeņos ir jābūt gataviem spert vajadzīgos soļus, lai samazinātu mūsu ievainojamību pret apdraudējumu un uzbrukumiem," teica Dombrovskis, skaidrojot, ka tāpēc šogad Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar Sagatavotības stratēģiju - rīcības plānu, lai efektīvi reaģētu uz jauniem draudiem.
Kā skaidroja politiķis, nodrošinot digitālus maksāšanas līdzekļus, kas balstīti uz Eiropas infrastruktūru un standartiem, digitālais eiro samazina Eiropas maksājumu vides atkarību no trešo valstu vides. EK priekšlikums arī veicina sagatavotību, nodrošinot digitālā eiro bezsaistes funkcionalitāti, kas ļaus veikt maksājumus pat tad, ja ir sakaru traucējumi.
Dombrovskis stāstīja, ka EK savu piedāvājumu par digitālo eiro iesniedza pirms diviem gadiem, un līdz šim virzība bijusi lēna, bet nerimstoša. Viņš arī uzsvēra, ka šādā procesā diskusijas aizņem laiku, tomēr šobrīd, ņemot vērā izaicinājumus, pēc iespējas ātri ir jāpanāk politiska vienošanās. Dombrovskis arī atzinīgi vērtēja Dānijas prezidentūras centienus līdz gada beigām panākt vienotu pieeju Eiropas Padomē.
Jau ziņots, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) kopā ar visām eirozonas centrālajām bankām un Eiropas likumdevējiem strādā pie sagatavošanās darbiem, lai ieviestu digitālo eiro jeb digitālo naudu. Digitālais eiro būtu neatkarīgs no ārpus Eiropas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, "Visa" un "MasterCard". Tas nozīmētu, ka digitālos maksājumus varētu turpināt veikt arī tad, ja visā eirozonā būtu traucēti banku karšu maksājumi.