Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 20. aprīlis
Mirta, Ziedīte

Magda Riekstiņa

Protekcionisms svarīgāks par zaļo domāšanu?(29)

Gan Eiropas Parlamentā (EP), gan citās Eiropas Savienības (ES) līmeņa institūcijās tiem jautājumiem, kas saistīti ar transporta jomu, pēdējā laikā tiek pievērsta liela uzmanība. Latvijai svarīgo aktualitāšu vidū ir tā dēvētā Mobilitātes pakotne I, kas attiecas uz regulējumu autokravu pārvadājumiem ES dalībvalstīs, un dzelzceļa Rail Baltica projekts, kas nākotnē varētu būtiski ietekmēt ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumus.

Viss nav tik vienkārši!(2)

Mūsu sabiedrībā aizvien spēcīgāka kļūst tendence vienkāršoti raudzīties uz politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem Latvijā un arī citās valstīs, vērtējot notiekošo vien divās kategorijās – "labie" un "sliktie", turklāt par labiem procesiem tiek pasludināti tādi, kas dod viegli saskatāmus finansiālos ieguvumus, bet par sliktiem – visi pārējie. Tomēr tik vienkāršots skatījums ir atrauts no realitātes, un uz to diplomātiskā veidā ir norādījis Eiropas Parlaments (EP).

Pircēju un tirgotāju laiks(1)

Atskatoties uz aizejošo, 2019. gadu Latvijas ekonomikā, redzams, ka visai simboliska bijusi gan ilggadīgā parfimērijas ražotāja Dzintars pasludināšana par maksātnespējīgu, gan vērienīgā tirdzniecības centra Akropole atvēršana.

Banku kreditēšanas politika nav draudzīga mēbeļu nozarei(5)

"Banku kreditēšanas politika Latvijā vispār nav labvēlīga mēbeļu nozarei, respektīvi, banka parasti klientam finansē mājokļa iegādi, bet nefinansē mēbeļu iegādi. Klients, kurš iegādājas mājokli, varbūt pat neapzinās, cik lielas būs izmaksas, kas nepieciešamas, lai jauno mājokli ne tikai nopirktu, bet arī sāktu tajā reāli dzīvot – jau ar visām mēbelēm un citu nepieciešamo iekārtojumu," intervijā uzsver MINT Furniture mēbeļu kolekcijas idejas autors un galvenais dizainers Jānis Rauza.

Aizmirstie biznesa sācēji(8)

Vārdos mūsu politiķi bieži uzsver to, ka Latvijai vajadzīgi spēcīgi vietējie uzņēmumi, taču, raugoties uz darbiem, aina ir gluži cita, un pēdējā laikā ir vērojami politizēti centieni vērsties pret mikrouzņēmumiem (MU). Tas gan nav nekas jauns un ir noticis jau vairakkārt. Arī MU apkarotāju argumentācija nemainās – visi MU ir slikti, jo paredz niecīgas sociālās garantijas un tiek izmantoti nodokļu shēmās.

Pa kuru ceļu ies politiķi?(6)

Uzņēmēju mudinājumi Latvijas darba tirgu plašāk atvērt darbiniekiem no ārvalstīm un sabiedrībā jaušamā skepse pret viesstrādnieku ierašanos, ko savā politiskajā retorikā ietvērusi Nacionālā apvienība. Šāda pretēju viedokļu sadursme pēdējā laikā ir jūtama ļoti izteikti.

Latvijas divas realitātes(7)

Sabiedrisko mediju pievēršanās veselības aprūpes sistēmas izpētei ir atklājusi tik baisu ainu, ka rodas iespaids, ka dzīvošana mūsu valstī ir nevērīga rīcība pašam pret sevi, jo tiek stāstīts, ka veselības aprūpes pakalpojumi nav pieejami, ilgi jāgaida, lai tiktu uz konsultāciju pie ārsta un nepieciešamajām pārbaudēm, un tad, kad izdodas uz konsultāciju un pārbaudēm tikt, tad mediķu attieksme ir briesmīga un diagnoze var tikt noteikta nepareizi.

Bīstamais naivuma triumfs(6)

Laiku pa laikam gadās dzirdēt par cilvēkiem, kuri cietuši finansiālus zaudējumus, uzticoties viltīgiem shēmotājiem. Piemēram, nesen plaši tika apspriests gadījums ar finanšu sektora uzņēmumu, kam Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) par negodīgu komercpraksi pat piemēroja sodu 50 000 eiro apmērā.

Laiks svinēt nelielu izaugsmi(4)

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada trešo ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. ​"Faktiskajās cenās IKP trešajā ceturksnī bija 8,1 miljards eiro," vēsta CSP un norāda, ka, salīdzinot ar otro ceturksni, "pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP ir palielinājies par 0,7%".

Globālās bažas par klimatu(19)

Eiropas Parlaments (EP) pasludinājis ārkārtas stāvokli klimata jomā, un "ārkārtas stāvoklis" ir jēdziens, kas liek domāt – situācija jāuztver nopietni. Tiesa gan, EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle (NA) sociālajā tīklā Facebook.com norādījis, ka atbilstošāks jēdziens būtu "neatliekams" (angļu valodā – urgent), nevis "ārkārtas" (angļu valodā – emergency), un uzsvēris, ka "jārīkojas mērķēti, nevis jāceļ haoss".

Rīga cīnās par Baltijas līderes godu(9)

Šā gada pirmajā pusgadā Rīga pārspējusi Viļņu un Tallinu uzņemto ārvalstu tūristu skaita ziņā, rāda statistikas dati. Uzreiz gan jāpiebilst, ka Rīgas izvirzīšanās pirmajā vietā attiecas tikai uz viesnīcās un citās oficiālajās tūristu mītnēs nakšņojošo ārvalstu viesu skaitu. Ja ņem vērā arī tos tūristus, kuri pilsētā uzturas tikai no rīta līdz vakaram, bet nenakšņo, triju Baltijas valstu galvaspilsētu vidū uzvarētājas slavas lauri pienāktos Tallinai, kuru apmeklē liels skaits t. s. vienas dienas tūristu, kas ierodas ar prāmjiem no dažādām valstīm, galvenokārt no Somijas, kā arī ar kruīza kuģiem, jo Tallina nenoliedzami var lepoties ar vērienīgāko pasažieru ostu Baltijā. Turklāt Somijas galvaspilsētā Helsinkos un citur šajā ziemeļvalstī plaši tiek popularizēts vienas dienas ceļojums, lai apskatītu Tallinas senatnīgo vecpilsētu, kādas Helsinkos nav.

Pārprastais elitārisms(15)

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) šoruden izteica pieļāvumu, ka augstskolās par valsts budžeta līdzekļiem vajadzētu studēt vien tiem jauniešiem, kuru vidējā atzīme iepriekšējā izglītošanās posmā bijusi vismaz septiņas balles, kā arī nav bijis neviena nesekmīga vērtējuma.

Autobusi iztur konkurenci(1)

Aptuveni četras stundas – tik ilgs ir ceļš ar autobusu maršrutā Rīga–Viļņa. Regulārus pasažieru pārvadājumus starp Latvijas un Lietuvas galvaspilsētām nodrošina vairākas autobusu kompānijas, bet tieši ar Igauniju saistītā uzņēmuma Lux Express pārstāvji sistemātiski popularizē autobusu priekšrocības, norādot, ka starp Baltijas valstu galvaspilsētām visērtāk ir pārvietoties tieši ar maršruta autobusu, nevis ar citu transportu

Ir laiks politiski pieaugt(13)

Patlaban mūsu valstī par aktualitāti kļuvušas dažādas diskusijas, kas saistītas ar tēmu "atlaist Saeimu". Šajās diskusijās nereti tiek pieminēti XX gadsimta deviņdesmitie gadi, kuros rodams aizsākums daudziem procesiem, kas veidojuši mūsdienu politisko vidi, kā arī politisko spēku un vēlētāju savstarpējās attiecības.

Pretrunīgie politiskie signāli(2)

Kritikas vilnī, kas veļas pār šo Saeimu, ieskanas apgalvojums, ka šī ir vājākā Saeima, kāda Latvijā bijusi kopš neatkarības atjaunošanas. Jāteic gan, ka šāds apgalvojums ir pārspīlēts, jo arī iepriekš bijuši gan tādi deputāti, kuriem allaž ir kritiski vārdi, ko izkliegt debatēs, bet racionālu priekšlikumu nav, gan tādi, kuru darbu vispār grūti pamanīt, turklāt ir bijuši arī pretrunīgi vērtējami balsojumi. Turklāt šajā Saeimā, lai ko teiktu kritiķi, "viss nav slikti".

Baltijā nostiprinās ieradums iepirkties internetā(8)

"Nebūs tā, ka visi cilvēki iepirksies tikai un vienīgi internetā. Ierastie veikali, uz kuriem doties pēc pārtikas, neizzudīs, it īpaši tie veikali, kas atrodas pircējiem ērti pieejamās vietās un piedāvā plašu sortimentu. Katram iepirkšanās veidam ir savas priekšrocības," intervijā uzsver pārtikas preču e-veikala Barbora Latvija valdes locekle Sanita Bērziņa.

Neizbrauc ārpus Rīgas?(5)

Vakar nosvinēta Latvijas Republikas Proklamēšanas diena, un vēl nedēļu iepriekš atzīmēta Lāčplēša diena. Pērn, mūsu valsts simtgades gadā, noritēja pasākumi, kas varēja veicināt un arī veicināja ārvalstu tūristu interesi par Latviju. Šogad tādu tūristu piesaistes magnētu bijis mazāk, turklāt šajā vasarā arī Dziesmu svētku nebija. To ņemot vērā, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, kas rāda, ka šā gada trešajā ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 705,4 tūkstoši ārvalstu viesu – par 0,1% mazāk nekā pērn trešajā ceturksnī –, neizskatās ļoti slikti.

Neiekrist viltus ziņu slazdā(14)

Pagājušajā nedēļā publiskotā informācija par to, ka tuvojas Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) Ziņu dienesta darbības beigas, ir skumja vēsts visiem LNT ziņu skatītājiem, it īpaši tāpēc, ka ir izskanējis pieļāvums, ka ziņu vietā nāks izklaidējošs saturs. Ir gan dzirdēts viedoklis, ka tas ir lieliski – lai nācija izklaidējas!

Laiks meklēt kompromisus(10)

Tiek plānots, ka jau drīzumā – 27. novembra plenārsēdē – Eiropas Parlaments (EP) varētu balsot par jaunās Eiropas Komisijas (EK) apstiprināšanu, sacīts EP izplatītajā informācijā.

Aiza starp izglītību un darbu(9)

Mediķu nesenie protesti spilgti parādīja, ka Latvijā pie varas esošajiem politiķiem jādomā, kā sekmēt uzņēmējdarbības attīstību, lai valsts budžetā nodokļu veidā ienāktu vairāk naudas, ko iedalīt, piemēram, ārstu un medmāsu algu paaugstināšanai.

Lauki nonākuši krustcelēs(11)

Izbraucot ārpus Rīgas, šajā rudenī, vēl biežāk nekā iepriekš, pamanāms, ka mūsu valstī aizvien spēcīgāka kļūst urbanizācija, bet iedzīvotāju skaits un ar to saistītais dzīves dinamisms laukos mazinās. To apliecina arī skaitļi – oktobrī mediji, atsaucoties uz Centrālo statistikas pārvaldi, vēstīja, ka Latgalē ir tādi ciemi, kuri eksistē vien "uz papīra", bet realitātē tajos nedzīvo neviens iedzīvotājs. Statistikas dati arī rāda, ka Rīgā un Pierīgā mājo vismaz 52% Latvijas iedzīvotāju.

Nodokļu kļūdu labojums?(6)

Veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) nesenie izteikumi, ka jādomā par nodokļu paaugstināšanu, uzskatāmi par signālu tam, ka drīzumā gaidāma nākamā nodokļu reforma. Jāatceras, ka jau iepriekš to, ka nepieciešams diskutēt par nodokļu sistēmu un veikt tajā izmaiņas, Dienai sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Tautsaimniecību baro ciemiņu atvestā nauda(9)

Ārvalstu tūristi izglāba Portugāles ekonomiku no 2009. gada globālās krīzes smagajām sekām, un nauda, ko ceļotāji iztērējuši šajā Dienvideiropas valstī, palīdzēja tai izkļūt no finansiāli sarežģītās situācijas, kādā portugāļu sabiedrība atradās 2010.–2014. gadā. Turklāt arī patlaban, 2019. gadā, uzņemošais tūrisms ir ļoti svarīga Portugāles tautsaimniecības nozare, kas ģenerē miljardos mērāmu apgrozījumu, nodrošina daudz darbvietu un ļauj attīstīties uzņēmējdarbības videi. Tāds viedoklis šoruden Atlantijas okeāna piekrastes valstī Portugālē bija dzirdams bieži.

Iet līdzi laikam un neatpalikt(3)

Saistībā ar izglītības politikas veidotāju pieļāvumu, ka skolām ar niecīgu skolēnu skaitu nav nākotnes, un pašvaldību pārstāvju iebildumiem pret šādu redzējumu oktobrī atkal kārtējo reizi uzvirmoja diskusija par skolu kvalitāti.

Vēl diskutē par autokravām(3)

Autokravu pārvadājumu regulējums jeb tā dēvētā Mobilitātes pakotne I, kā arī autobusu tirgus atvēršanas scenāriji un aviopasažieru tiesību stiprināšana ir tie transporta jomas jautājumi, kuri patlaban ir aktuāli Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Balva Ķīnas opozicionāram(6)

Saharova balvu, ko piešķir par domas brīvību, šogad saņems uiguru tautības ekonomikas profesors Ilhams Tohti, kurš cīnās par uiguru tiesībām Ķīnā. Šāds lēmums nesen tika pieņemts Eiropas Parlamentā (EP). Jāuzsver, ka balva, kas iedibināta jau 1988. gadā un nosaukta par godu padomju režīma politiskajam disidentam fiziķim Andrejam Saharovam, paredzēta, lai godinātu tos, kuri aizstāv cilvēka tiesības un pamatbrīvības.

Starpvalstu vilcienu gaidot(5)

Nesenā pagātnē aviosatiksme bija tas transporta jomas segments, ko apvija spožs sajūsmas oreols. Lidsabiedrību piedāvājumam vēršoties plašumā, pieaugot konkurencei un samazinoties aviobiļešu cenām, daudzu valstu, arī Latvijas iedzīvotāji raudzījās uz iespēju ar lidmašīnu doties komandējumos, atpūtas ceļojumos un viesos kā uz ilgi lolotu sapņu piepildījumu.

ES naudu vēstures izpētei!(8)

Atbalsts zinātniskajiem pētījumiem, turklāt ne tikai medicīnā un eksaktajās jomās, bet arī humanitārajās un sociālajās zinātnēs ir temats, kam nopietnu uzmanību pievērsis Eiropas Parlaments (EP). Globālais mērķis ir iegūt inovatīvus pētījumus, kas visā Eiropas Savienībā (ES) paaugstinātu ne tikai ekonomisko konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību, bet arī izpratni par būtiskiem intelektuālajiem jautājumiem – sākot no vēstures līdz aktuāliem politiskajiem procesiem.

(Ne-)izpratne par labklājību(4)

Diskusiju par to, kādas gan īsti ir mūsu valdības prioritātes nācijas turības nodrošināšanā, aktualizējis labklājības ministres Ramonas Petravičas nesen teiktais, ka viņa atbalsta Latvijas darba tirgus plašāku atvēršanu viesstrādniekiem no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības (ES).