Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +6 °C
Apmācies
Piektdiena, 5. decembris
Sabīne, Sarma, Klaudijs

Magda Riekstiņa

Viens eiro nozari nesagraus(5)

Patlaban aktualizētā iecere Rīgā ieviest tā dēvēto tūrisma nodevu ir izpelnījusies kritiku, tomēr situācija nav viennozīmīga. Jāatgādina, ka Rīgas domes izstrādātie saistošie noteikumi paredz likt viesnīcām un citām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu maksāt pašvaldībai nodevu viena eiro apmērā par katru viesi un katru uzturēšanās dienu. Par to nesen vēstīja aģentūra LETA.

Gaida lielu konferenču centru

Darījumu tūrisma organizētāji Eiropā meklē aizvien jaunus galamērķus konferenču, kongresu un citu lietišķa rakstura pasākumu rīkošanai, līdz ar to Rīgai ir labas izredzes piesaistīt šādus pasākumus. Konferenču bizness un kopumā darījumu tūrisms "ir un būs viens no stūrakmeņiem, kas Latvijas tūrisma nozarei var palīdzēt attīstīties", atbildot uzDienas jautājumu, apstiprina Ekonomikas ministrija (EM).

Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī ir plašas iespējas attīstīt darījumu tūrismu(1)

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkstoši ārvalstu ceļotāju, kas ir par 2,1% mazāk nekā otrajā ceturksnī pērn, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Lai arī Rīga ir piedzīvojusi ārvalstu tūristu skaita kritumu, tomēr kopumā tā tūristu piesaistē ievērojami pārspēj citas Latvijas pilsētas un novadus. Rīgā uzņemti 75% no visiem ārvalstu ceļotājiem, nākamā ir kūrortpilsēta Jūrmala, kurā uzturējies 9,1% ārvalstu viesu, savukārt Latvijas otrajā lielākajā pilsētā (pēc iedzīvotāju skaita) Daugavpilī nakšņojis tikai viens procents no visiem ārvalstu tūristiem, vēsta CSP.

Bankas sabrukuma mācība(7)

Pēdējā laikā ziņās par finanšu sektoru dominē divas tēmas. Pirmā tēma ietver mudinājumus iedzīvotājiem ieviest aizvien jaunus digitālos risinājumus finanšu darījumu veikšanai. Otrā tēma ir saistīta ar PNB bankas (bijušās Norvik bankas) darbības apturēšanu.

Visu aizmirstie studenti(4)

Ieilgušais konflikts ap Latvijas Universitātes (LU) vadību aktualizējis tematu par augstākās izglītības vietu un lomu mūsu sabiedrībā.

Lai būtu nauda, ko sadalīt(5)

Nākamā gada valsts budžeta sagatavošana un pieņemšana allaž ir izaicinājums gan valdībai, gan Saeimai, jo naudas vienmēr ir mazāk, nekā vajag. Turklāt līdz ministriju gaiteņiem un Saeimas zālēm aizskanot daudzbalsīgam korim, kas pieprasa "Dodiet vairāk naudas!", jāspēj izvērtēt, kam naudu vajag vairāk, kam – mazāk, jo nav jau noslēpums, ka tie, kuri histēriskāk bļauj, ne vienmēr ir tie, kuriem patiesībā ir visbēdīgākā finansiālā situācija.

Mediju balsij ir nozīme

Nepieciešamība atrast finansējumu tam, lai nodrošinātu laikrakstu un žurnālu piegādi reģionu iedzīvotājiem, kā arī Latvijas Radio Ziņu dienesta saceltā trauksme par naudas trūkumu ir rosinājusi diskusiju par mediju vietu un lomu mūsu sabiedrībā. Uz šīs diskusijas fona uzmanības vērta ir Iekšlietu ministrijas pagājušajā nedēļā izplatītā informācija, kurā sacīts: "Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ir uzdevis Valsts policijas priekšniekam Ķuzim un Iekšējās drošības biroja priekšniekam Mūrniekam izvērtēt policijas darbinieku rīcību sakarā ar raidījuma Bez tabu 2019. gada 5. augusta sižetā izskanējušo informāciju par vīrieša piekaušanu Krāslavā, kā rezultātā piekautais vīrietis mira."

Latvijas dārgās nomales(12)

Laiku pa laikam izskan apgalvojumi, ka nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru Latvijas nomaļo, mazapdzīvoto teritoriju iedzīvotājiem ir dārgs prieks un tāpēc, lai visiem, sākot no valsts budžeta un beidzot ar pašu laucinieku maciņiem, tēriņi būtu mazāki, tieši lauku iedzīvotājiem jābūt aktīviem interneta un moderno tehnoloģiju lietotājiem.

Pārbaude ar 5G(8)

Vasara paliks mūsu valsts tautsaimniecības vēsturē ar 5G ēras sākumu. 5G ir starptautiski lietots jēdziens, ko attiecina uz piektās paaudzes mobilo tīklu tehnoloģiju (angļu valodā – fifth generation cellular network technology). Lai arī pagaidām 5G ienākšana Latvijā neietekmē mūsu ikdienu, tomēr pienāks brīdis, kad par šī gada vasaru tiks runāts kā par pagrieziena punktu mobilo tehnoloģiju jomā. Vismaz tā liek domāt vairāku ekspertu un telekomunikāciju jomas pārstāvju prognozes.

Alga un aizbraukšana(18)

Nesen Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā tiesībsargs Juris Jansons uzsvēra, ka minimālajai algai jābūt tik lielai, lai ikviens tās saņēmējs pats saviem spēkiem no šīs algas varētu izdzīvot. (Patlaban minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, un tiek diskutēts par tās paaugstināšanu līdz 500 eiro.)

Jaunos vilcienus gaidot(1)

Beidzot! Bija jau pēdējais laiks! Šādi ne viens vien cilvēks komentēja ziņu, ka uzņēmumi Pasažieru vilciens (PV) un Škoda Vagonka 30. jūlijā parakstīs līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi Latvijai.

Izvēlas veselīgus produktus

Lai gan daudzi mūsu valsts iedzīvotāji finansiālā ziņā dzīvo visai pieticīgi un Latvija neierindojas turīgāko Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, tomēr mazumtirdzniecību raksturojošie dati rāda – pircēji iepērkas visai intensīvi.

No biznesa uz politiku?(8)

Nesen notikušajā diskusijā No atbildības līdz aktīvismam, ko organizēja pensiju pārvaldītājs Indexo, izkristalizējās aicinājums uzņēmējiem aktīvāk iesaistīties politikā.

Lietuva arī šogad plāno uzņemt lielu viesu skaitu(1)

Mūsu kaimiņvalsts Lietuva pēdējā laikā nonākusi starptautiska mēroga uzmanības lokā ar to, ka par tās valsts prezidentu kļuvis politikā iepriekš mazpazīstamais ekonomists Gitans Nausēda, nomainot šajā amatā Lietuvas ilggadējo politisko līderi Daļu Grībauskaiti. (Rīt, 23. jūlijā, plānota Nausēdas vizīte Latvijā.)

Novārtā palikušais ēdājs(4)

Saistībā ar to, ka mūsu valstī ēnu ekonomikas apjomi joprojām ir lieli, laiku pa laikam kāda tautsaimniecības nozare nonāk uzmanības centrā kā "vispelēkākā" un problemātiskākā. Bija laiks, kad daudz tika runāts par ēnu ekonomikas izpausmēm būvniecībā. Tad pienāca brīdis, kad ēnu ekonomikas apkarotāji kritizēja taksometru jomu, fiziskās apsardzes biznesu, autoservisu darbību, kā arī dažādus veselības aprūpes un skaistumkopšanas pakalpojumus.

Cīņa par iedzīvotājiem(8)

Jūlija sākumā no Latvijas netālu esošā valsts Polija pozitīvā aspektā pārsteidza starptautisko sabiedrību, jo nonāca uzmanības centrā nevis ar izteikti konservatīviem lēmumiem vai uz demokrātijas robežas balansējošām idejām, kā šai valstij iepriekš bija gadījies, bet gan ar ieceri atbrīvot no ienākuma nodokļa, kura likme ir 18%, maksāšanas strādājošos jauniešus vecumā līdz 26 gadiem, ja viņu bruto ienākumi nepārsniedz 85 500 zlotu (aptuveni 20 000 eiro) gadā. (Par to 5. jūlijā vēstīja arī aģentūra LETA.)

Kam gribam tērēt naudu?(2)

Diskusijās, kas saistītas ar Latvijas Radio valdes un Ziņu dienesta konfliktu, pavīdējis jautājums – vai mūsu sabiedrība vispār vēlas investēt finanšu resursus izcila sabiedrisko mediju satura veidošanā? Līdzīgs jautājums – vai sabiedrība vispār grib par to maksāt – izskanējis arī par viedokļu krustugunīs nonākušo koncertzāles būvniecības ideju.

Pierodam pie loterijas(7)

Sakāpinātās emocijas, kas sabiedrībā uzvirmoja saistībā ar Čeku loteriju uzreiz pēc tās sākuma 1. jūlijā, pamazām ir pierimušas. Ko patlaban ļauj secināt šī loterija?

Privātuma nolūkā dažās nozarēs aizvien labprāt norēķināsies skaidrā naudā(21)

"Bažas par digitālo norēķinu drošību un iespējamajiem kiberuzbrukumiem varētu paildzināt laiku, kas paies līdz brīdim, kad mēs dzīvosim bezskaidras naudas sabiedrībā. Turklāt ir vēl kāds aspekts – noteikti būs tādas nozares, kurās norēķini skaidrā naudā būs populāri tāpēc, lai saglabātu privātumu," intervijā Magdai Riekstiņai norāda starptautiskā mērogā strādājošās kredītu pārvaldības sabiedrības Intrum ģenerāldirektore Baltijas valstīs Ilva Valeika.

Lai tehnoloģijas neaizstātu(1)

Jūlijs ir laiks, kad daudziem ir aktuāla turpmākā izglītošanās virziena izvēle, jo, piemēram, pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās ilgst vismaz līdz 9. jūlijam. Vairāki uzņēmēji pauduši aicinājumu jauniešiem izvēlēties ar eksaktajām zinātnēm saistītus izglītošanās virzienus, un šo uzņēmēju viedoklis ir uzmanības vērts.

Ko gaidām no parlamenta?(3)

Kopumā 751 deputāts no 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un šo deputātu vidū – astoņi parlamentārieši no Latvijas. 190 dažādas politiskās partijas. Rekordaugsts no jauna ievēlētu, nevis pārvēlētu, deputātu īpatsvars – 61%. Lielāks sieviešu īpatsvars (40%) nekā iepriekšējā sasaukumā (37%). Ļoti dažādas paaudzes – no jauniešiem līdz senioriem, jo jaunākajai deputātei – Kirai Marijai Peterai-Hansenai no Dānijas – ir 21 gads, bet vecākajam deputātam – Silvio Berluskoni no Itālijas – 82 gadi. Tā jauno Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumu, kas uz plenārsēdi Strasbūrā ir pulcējies šajā nedēļā, raksturo EP Preses dienests.

Jaunā vides sargu paaudze(2)

Attieksme pret vidi un tās aizsardzību patlaban kļuvusi par aktuālitāti, kas atklāj dažādu paaudžu atšķirīgo skatījumu gan ekonomikā, gan citās jomās. Tieši gados jauniem cilvēkiem uzņēmumu darbības ietekme uz vidi šķiet svarīgāka nekā citu paaudžu pārstāvjiem, rāda arī CBL Asset Management un Norstat veiktā iedzīvotāju aptauja.

(Ne)norakstīsim savējos?(3)

Vairāk nekā 56 tūkstoši – tik daudz reģistrēto bezdarbnieku Latvijā bija 31. maijā, vēsta Nodarbinātības valsts aģentūra. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik iedzīvotāju ir Jelgavā. Turklāt ekonomistu vidū pastāv viedoklis, ka ir arī tādi cilvēki, kuri vēlas strādāt un meklē darbu, bet neparādās reģistrēto bezdarbnieku statistikā, un līdz ar to mūsu valstī varētu būt vēl vairāk cilvēku, kuri varētu aizpildīt brīvās nišas darba tirgū.

Koncertzāle kā investīcija(20)

Nupat aizvadīti Līgosvētki, un šo svētku periodam ir raksturīga intensīva ceļošana. Latvijas iedzīvotāju ārvalstu draugi un paziņas brauc viesos uz mūsu valsti, lai paklausītos, kā te skan līgodziesmas. Mūsu valsts iemītnieki dodas uz ārzemēm, lai redzētu, kā vasaras saulgriežus svin citur pasaulē. Tiek iegādātas transporta biļetes, apmaksātas maltītes kafejnīcās un nakšņošana viesnīcās, un, protams, nauda tiek tērēta dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanai. Svētki liek tūrisma biznesa ritenim griezties straujāk un daudziem uzņēmumiem ļauj cerēt uz vērā ņemamu apgrozījumu.

Valsts nav tikai veikali vien!(6)

Latvijas tautsaimniecības attīstību sekmē ražojošie uzņēmumi, eksports un iekšējais patēriņš – to daudzkārt uzsvēruši eksperti, kuri sistemātiski analizē gan mūsu valstī, gan globālā mērogā notiekošos ekonomiskos procesus.

Ierastās kodu kartes pamazām aiziet pagātnē(8)

Daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri ikdienā izmanto internetbanku, pieraduši autorizēšanos internetbankas lietošanai veikt, izmantojot kodu karti. Šāds autentifikācijas risinājums pazīstams jau daudzus gadus, taču tagad ir pienācis laiks kodu karti aizstāt ar mūsdienīgāku autentifikācijas variantu.

Neatpalikt no sava laika(2)

Mēs dzīvojam laikā, kad par veiksmes pamatu kļuvusi gatavība visu mūžu apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Šāds secinājums nesen izskanēja Ilgtspējas indeksa pasākumā, kurā balvas saņēma tie uzņēmumi un valsts institūcijas, kas strādā, balstoties uz ilgtermiņa vērtībām, un vienlaikus arī attīstās. (Plašāk par Ilgtspējas indeksu var lasīt laikraksta Diena 14. jūnija pielikumā Uzņēmēja Diena).

Nepalikt aiz skolas durvīm(3)

Nesen gan medijos, piemēram, LTV 7 ziņās, gan sociālajos tīklos pavīdēja bažas par to, ka mācībām pirmajā klasē vairākās Rīgas skolās pieteikts ievērojami lielāks bērnu skaits, nekā var uzņemt konkrētā skola.