Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Dievišķā harmonija

Antonio Papāno un Romas Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestra koncerts Dzintaros bija būtisks notikums mūzikas iemīlēšanai

Latvijas filharmonijas ziedu laikos uz visām koncertprogrammiņām neiztrūkstoši bija nodrukāts moto: "Lai mūziku iemīlētu, tā vispirms jāklausās."

Teiktais ir neapstrīdama patiesība. Aksioma. Tāpat kā tas, ka izšķirošā loma klausīšanās un mūzikas iemīlēšanas (vai gluži otrādi – noraidījuma!) pieredzē ir tam, kādā interpretācijas kvalitātē šī mūzika mūs sasniedz. Tieši šajā kontekstā nenovērtējami svētīga bija pasaulslavenā maestro Antonio Papāno uzstāšanās 8. augustā Dzintaru koncertzālē kopā ar Romas Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestri. Mūziķi pārsteidza ar dziļām, sulīgām un izsmalcinātām dažādu laikmetu mūzikas interpretācijām, kas klausītājus vienkārši ievilka sevī, atvēra durvis uz citu pasauli.

Par godu amerikāņu XX gadsimta mūzikas simbola – diriģenta, komponista, pianista un mūzikas popularizētāja Leonarda Bernsteina – simtgadei izskanēja viņa pirmā simfonija Jeremija (1942), kas koncertā Latvijā tikai tagad bija dzirdama pirmo reizi. Tēlainajā, filigrānajā un vienlaikus impulsīvi skaudrajā mūzikas vēstījumā īpaši saviļņoja amerikāņu mecosoprāna Elizabetes Dešongas balss plašā krāsu, intonāciju un dinamikas amplitūdā. Tā atklājās no vistrauslākā piano pianissimo līdz emocionāli mutuļojošam spēkam. Vīnes klasicismu pārstāvēja Jozefa Haidna oratorijas Pasaules radīšana pirmās daļas (Haoss) ievads, savukārt visaugstākajā šī vakara muzikālā baudījuma virsotnē nesa Gustava Mālera Pirmā simfonija Titāns.

Mālera partitūras izšķērdīgi krāšņā un daudzveidīgā tēlainība, kuras fragmentētā pārpilnība ir arī liktenīgs pārbaudījums diriģentiem un orķestriem, Antonio Papāno rokās bija atslēga uz visu dzīvi – no idilliskām, ar dziļu mīlestību un apbrīnu gleznotām Alpu dabas (dievišķās pasaules!) skaņu ainavām līdz meistarīgi "izkadrētām", muzikāli kinematogrāfiskām cilvēka mūža epizodēm, kuras neizbēgamajā robežā starp dzīvību un nāvi, filosofisku vērienu un kolorītu sadzīvi, grotesku vērojumu un patiesu saviļņojumu cildina dzīves un pasaules skaistumu. To visu komponists un viņa mūzikas interpreti savij dievišķā harmonijā.

10. augustā Antonio Papāno un Romas orķestris šo programmu spēlēja prestižajā festivālā BBC Proms Londonas Karaliskajā Alberta zālē. Savukārt pie mums jau ļoti drīz šīs pašas Mālera simfonijas Titāns lasījumu piedāvās pasaules zvaigzne diriģents Andris Nelsons. Viņš to interpretēs kopā ar Leipcigas Gewandhaus orķestri Latvijas simtgadei veltītajos vieskoncertos 13. oktobrī Latvijas Nacionālajā operā (LNO) un 16. oktobrī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars. Savukārt 14. oktobrī uz LNO skatuves Andra Nelsona vadībā skanēs Mālera Piektā simfonija. Taču šī, protams, nav ne diriģentu, ne orķestru sacensība. Šie ir būtiski notikumi mūzikas iemīlēšanai.

Top komentāri

Elijah
E
Mūzikai ir jābūt otrai maizei (drīzāk TĀ ir aksioma), un nekad neaizmirsti: Dievs vēro tevi, kad tu strādā, Dievs mīl tevi, kad tu dziedi! Tātad, dziedi pats, un negaidi, kad tavā vietā citi dziedās!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Baukultur – netulkot(4)

Arhitektu kopiena šogad tikusi pie jauna dokumenta savas nākotnes morālajam un estētiskajam ietvaram – Davosas deklarācijas, ko pieņēma Pasaules ekonomikas forumā satikušies Eiropas kultūras ministri.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja