Savās atmiņās Angela Merkele atskatās uz dzīvi divās vācu valstīs – 35 gadus VDR, 35 gadus atkalapvienotajā Vācijā. Tik personiski kā vēl nekad viņa stāsta par savu bērnību, jaunību un studijām VDR un dramatisko 1989. gadu, kad krita Berlīnes mūris un sākās viņas politiskā karjera. Memuāros attēlota gan kancleres amata ikdiena, gan ļoti dramatiskās dienas un naktis, kad Berlīnē, Briselē un citur tika pieņemti lēmumi ar milzīgu nozīmi. Autore iezīmē starptautiskās sadarbības pārmaiņu virzienus un atklāj, cik lielam spiedienam tiek pakļauti politiķi mūsdienu globalizētajā pasaulē.
“Kas man ir brīvība? Šis jautājums mani ir nodarbinājis visu mūžu. Protams, politiski, jo brīvībai vajag demokrātiskus apstākļus, bez demokrātijas nav brīvības, nav tiesiskas valsts, nav iespējams ievērot cilvēktiesības. Taču šis jautājums mani nodarbina arī pavisam citā plāksnē. Brīvība man nozīmē izdibināt, kur ir manis pašas robežas un tuvoties manis pašas robežām. Brīvība man nozīmē nepārstāt mācīties, lai nebūtu jāapstājas, bet drīkstētu iet tālāk, arī pēc aiziešanas no politikas,” raksta Angela Merkele.
Viens no bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un bijušais Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, vērtējot Angeles Merkeles paveikto saka: “Merkele Eiropas Padomē bija izteikta līdere labā vārda nozīmē. Ar Vācijas atbalstu tika aizvirzīti un pieņemti daudzi Eiropas likumi. Tie var patikt vai nepatikt, bet Merkele bija tā, kas tos virzīja uz priekšu, diemžēl tajā skaitā arī Eiropas energoatkarību no Krievijas. Tas bija balstīts vienā nepareizā pieņēmumā, ka krievi grib to pašu mieru un labklājību, kuru vēlamies mēs.”
Angela Merkele, no 2005. līdz 2021. gadam Vācijas Federatīvās Republikas kanclere, bija pirmā sieviete šajā amatā. Dzimusi 1954. gadā Hamburgā, uzaugusi VDR, kur studēja fiziku un kļuva par Dr. rer. nat., viņa 1990. gadā tika ievēlēta Vācijas Bundestāgā. No 1991. līdz 1994. gadam viņa bija sieviešu un jaunatnes ministre, no 1994. līdz 1998. gadam – vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības ministre, no 2000. līdz 2018. gadam – Vācijas Kristīgo demokrātu savienības priekšsēdētāja. 2021. gadā viņa aktīvu politisko darbību beidza.