Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Alvis Hermanis: Opera ir šovs šī vārda labajā un sliktajā nozīmē

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Ameba
A
Nez ko esmu sadarījusi, ka man neļauj jau otro nedēļu komentēt :)))) OK. Es neesmu sajūsmā par interviju ar Hermani, par citātiem,kurus izmanto visi mediji lai uztracinātu cilvēkus. Viņš pārāk sīki un kusli murkšķēja zem deguna, lai tas izskatītos pēc nopietna lielgabala šāviena. Un 12 krēsli..... fui.
Vārds
V
Skailse tu tu gribi Ostapu vai pati benderē ?
  • 1
  • 1
Skaisle
S
ameba, dārgā draudzene , kas Tev dara pāri? 12 krēsli ir viena no manām mīļākajām grāmatām. Lugu, t.i. - izrādi gaidu ar nepacietību.
  • 1
  • 2
gaismotājs
g
Saki kā ir - pietaisīji bikses
Paldies par izrādēm
P
Visu cieņu Alvim Hermanim kā izcilam mūsdienu režisoram. Paldies par izrādēm. Un par Latvijas vārdu pasaulē arī.
Aivaram
A
Man patīk apzīmējums ,, nopietnā mūzika" tas gan izklausās nedaudz aprobežoti, turklāt opera tiešām ir ziepju operas seriāls ar saviem trulajiem sižetiem un dramām. Ja nebūtu mūzikas, opera sen būtu jau beigusi savu eksistenci. Ja Jūks domAjat kādreiz iedziļaties klasiskās mūzikas citos žanros, tas nāktu par labu Jūsu intelekta mm ko aicinu neatlikt uz vēlāku laiku
zahars
z
Apskatījos arī vakardienas 1:1 interviju. Nu malači, malači. Ja saruna galīgi nevedas, tad nobeigumā ar spīdošām teicamnieces actiņām ir jāpajautā " kā nākas, ka, Jūsu pēdējā izrāde ar nedzirdētu asumu ir nolīdzīnāta līdz ar zemi". A man vienkāršam lauku puisim atkal gribētos pajautāt, kā nākas, ka Latvijas analītiskās žurnālistikas karstākā pirmsvēlēšanu intervija ir tā, kuras ietvaros atmaskojošākie jautājumi ir, "kāpēc Jūs ēterā lamājaties+ kāpēc ēterā dzērāt šņabi ar Tironu un Ritupu". Pilnīga Latvijas politiskās kultūras analīze šķersgriezumā.
Skaisle
S
zahar, es protams, nopietni domāju. Visbiežāk es Tev nepiekrītu, bet man tik un tā ir ko domāt , par to, ko un kā Tu domā. Īstenībā pasaulē ir tik nenormāli daudz tukšuma, liekulības. Es izdomāju skatīties pasaules kino klasiku - arī tādu , kuru biju jau redzējusi. Noskatījos Nāve Venēcijā - gandrīz jāsaka - citām acīm un galvenais - ausīm. Tik daudz paralēles ar šodienu, ar Latviju, ar mani pašu. Un kā man pietrūkst gudru sarunbiedru, ar kuriem dalīties savos prātuļojumos. Visi mani gudrīši ir prom. Nu labi, vakar biju koncertā,pēc tam bāriņā , pēc tam klejojām pa kanālmalu un svinējām dzīvi un tad vēl žēloties ... nezinu ... tagad ar riteni izbraucu cauri Jūrmalai - no tā skaistuma un smaržām vispār noģībt var ... bet redzi .... nepamierināta. Grūti vispār. Nu seksīgu dieniņu, vismaz tas lai ir !
  • 2
  • 1
Skaisle
S
Par to,ka žurnālistiem , vispār TV un radio cilvēkiem būtu jābūt valodas sargsuņiem, piekrītu bez liekām runām. Iesaku ieklausīties arī augstskolu pasniedzēju lekcijās. Daudzi tās balsta uz pašrocīgi tulkotiem darbiem un tad nu nākas ne tādas pērles vien dzirdēt - uzsveru- no augstskolu pasniedzējiem. TV īpaši neskatos, atsevišķus raidījumus arhīvā paskatos. Savulaik man ļoti patika kā Spriņģe intervēja kardiologu Ērgli - kā saka,zahars - agresīvi un nekaunīgi. Manā uztverē tieši tā arī bija jādara - acs pret aci zobs pret zobu, jo tas Ērglis kaut ko saka, bet nesaka līdz galam,vai visus faktus nepasaka un tad Spriņģe kā tāda atriebes dieve visu laiku iejaucās un man tas likās ļoti pieņemami. Savukārt, intervija ar Hermani gan man tā - ne visai. Uzdod jautājumu - Hermanis tā kā stotstās, tā kā kādu asprātību pasaka , tā kā neatbild. Piekrītu, nu nu - ka šoreiz palika neizpratne par Spriņgi kā intervētāju daudz lielākā mērā,kā par Hermani kā intervējamo. Jā un vēl - nu,nu - vai Tevis piesauktās problēmas jau neprasa daudz lielāku uzmanību kā tikai komentāru telpa? Ir taču visādas kultūras padomes, visādas valodas padomes un kas tik vēl nē, bet tad LTV nevar nodrošināt pareizu latviešu valodas lietojumu? Dīvaini, lai neteiktu vairāk.
  • 1
  • 2
zahars
z
Sveika, Skaisle, piedod nepamaniiju komplimentu,paldies, bet ceru, ka tu par mani labdabiigi uzjautrinies.
  • 3
  • 1
zahars
z
Man, protams, nav ilūziju, ka mūsu žurnālistiem jābūt enciklopēdistiem, zelta uzvedības grāmatas etaloniem, bet tomēr, no kurienes Latvijas žurnālistikā ienācis šis agresīvais intervēšanas stils? Nu tāds nepamatots lecīgums, regulāra pārraukšana pusvārdā, no konteksta izrauti jautājumi utt. Kurš ievazāja šo ambiciozo provinciālismu. Sajūta, ka atrodies Rezeknes tirgū, kur pircējs cenšas nosist cenu skābiem gurķiem. Pozners esot turējis savā kabinetā A3 izmēra zirga pēcpuses foto. Jaunajiem žurnālistiem teicis, ja tikai šo zirga pēcpusi katru dienu rādītu TV, tad pēc 2 mēn. visi uz ielas atskatīto uz to.Nu Pozners ir Pozners. Nesen pat intervējot Duginu spēja savākties.
  • 9
  • 0
Nu nu
N
Skaisle, biju par Tavu gaumi labākās domās. Tu vienmēr tik ļoti parakstījies uz visu intelektuālo un gaumīgo, bet te - še tev, patīk Spriņģe - šī garlaicīgi vienmuļā, neizteiksmīgā pelēkā pele bez nevienas oriģinālas domas. Turklāt ar Tavām principiālajām prasībām pēc godīguma, nezinu, kā Tu tolerē faktu, ka, ja vien viņa neapkalpotu Vienotību, neredzētu pati sevi televizorā kā savas ausis. Turklāt konkrēti šajā raidījumā neko nebūtu devis tas, ja viņa būtu vairāk patirpinājusi tos pašus uzdotos jautājumus, jo neviens no tiem nebija būtisks, lai gan tas nav nekas jauns - tā viņai "gadās" ar visiem cilvekiem, ko viņa intervē, un vienmēr. Laikam neprot izdomāt jautājumus vai arī tā īsti nekas nemaz neinteresē. Hermanis šajā ziņā nebija izņēmums. Par gramatiku. Skaisle, Tu nestrādā par žurnālisti sabiedriskās televīzijas pirmajā kanālā, tāpēc arī Tavā gadījumā jebkuri pārmetumi par Tavām latviešu valodas (ne)prasmēm attiecas tikai uz Tevi privāti. Savukārt, ja tik atbaidoša valodas prasme ir "analītiskās žurnālistikas" šobrīd par "bastionu" pasludinātajam skuķēnam, kurš regulāri bārsta savu vienkāršrunu tiešajā ēterā, tad tas ir nožēlojami. Žurnalistam prasme formulēt savas domas bez (uzsveru) rupjām (vismaz tikai rupjām) kļūdām ir tikpat obligāts priekšnosacījums kā operdziedātājam muzikālā dzirde, prasme lasīt partitūru un tehniski nostādīta balss. Tas piederas pie pamatprasmēm, priekšnosacījumiem, bez kuriem konkrētā profesijā nemaz nevar (lai gan, kā redzam, vienlīdzīgājie par citiem tomēr drīkst) strādāt. Tāpēc brīnos, kāpēc šis meitēns nepiemācās klāt to, kā viņai acīmredzami pietrūkst. Laikam jau ir tik augstās domās par sevi un tik pārliecināta par saviem sponsoriem, ka neuzskata par vajadzīgu. Tādā ciniskā laikā mēs dzīvojam.
  • 10
  • 1
Skaisle
S
Man Spriņģe ļoti patīk un tāpēc ir grūti viņu kritizēt, bet tā intervija ar Hermani bija tāda - es teiktu - sasteigta un nepārdomāta. Nu nu - manuprāt, Tu perfekti uzrakstīji - ka labāk Spriņģe būtu uzdevusi mazāk jautājumus, bet tos,kurus uzdeva - "iztirpinājusi" līdz galam, lai ir skaidrība - jo šai intervijā Hermanis patiesībā nepasaka neko , un to ko pasaka - tas ir Latvijas vidējā spriestspējīgā pilsoņa līmenī. Man no gramatikas arī ir alerģija un kritika par Spriņģes runas kļūdām ir kā pliķi arī man. Diezgan riebīga sajūta.
  • 3
  • 3
Nu nu
N
Tomēr nevajadzētu salīdzināt Hermani un Spriņģi. Hermanim ir bijuši ļoti veiksmīgi darbi, jo pretējā gadījumā viņš vispār neiestudētu neko ne Zalcburgas festivālā, ne Berlīnes Valsts operā - ar izgāšanos vai bez - , jo tur vispirms jātiek uzaicinātam. Tā vai citādi viņš ir pratis izveidot savu starptautisko reputāciju, Kamēr Spriņģe ir par gudru un talantīgu žurnālisti nepamatoti pārslavēta dumja aitiņa, kura ne tikai ar Kaimiņa interviju vien izgāzās. Arī ar šo, es teiktu. Man, piemēram, ir jautājumi viņai tieši kā žurnālistei, ko viņa gribēja ar šo interviju panākt? Hermaņa komentāru par vēlēšanām? Atklāti runājot, es neko jaunu nedzirdēju. Principā viņa tikai panāca to, ka Hermanis vēl vienu reizi viņas raidījumā atkārtoja tos savus visai kontroversālos un vienmēr pēc tam gari un plaši apspriestos uzskatus, kurus viņš tādā pašā veidā bez īpašām izmaiņām klāstīja arī pirms gada - ka Latvijā tikai mazākā iedzīvotāju daļa ir domājoši cilvēki un zina, kā jāpiedalās vēlēšanās, pārējie (agrāk ir dzirdēti visādi koši epiteti, sākot ar lumpeņiem, pārdošanos par tramvaja biļeti utt,) "atpūtina savas smadzenes" - labi vien ir, ka nesaprātīgie viņi nenāk vēlēt, jo viņu smadzenes atpūšas (ir dzirdēti radikālāki izteikumi no Hermaņa, jāsaka viņš pat ir labojies, jo agrāk uzskatīja, ka bez augstākās izglītības vispār nevajadzētu iet uz vēlēšanām, tagad jau, piesaucot to gudros un prātīgos latviešu cilvēkus laukos, kas zina, kas šajā valsti jādara, viņš nosauca ne tikai skolotājas, bet arī celtniekus - jādomā, ka ar celtniekiem domāti cilvēki bez augstākās izglītības). Lai nu kā, visā, ko viņš izklāstīja šajā raidījumā, no tiesas bija maz jauna. Tāpēc man visu laiku mēles galā bija jautājums, kurš, manuprāt, žurnālistei bija Hermanim jāuzdod , proti, KĀPĒC Hermanis domā tā, kā viņš domā, kāpēc viņš domā, ka tikai viena trešdaļa Latvijā ko jēdz, kāpēc viņš domā, ka viņš pats pieder pie šīs trešdaļas. Un uz to sagaidīt no viņa ļoti konkrētas atbildes ar pamatojumiem, nevis kaut kādus piemērus par viņa paša radiem, kuri ir aizbraukuši uz Īriju nevis ekonomisku problēmu dzīti, tomēr vienalga tāpēc, ka tur celtniecībā var vairāk nopelnīt (???). Sanāk tā, ka žurnāliste prata vien panākt jau sen zināmu lietu atskaņošanu, lai gan, ja būtu gudrāka un prasmīgāka, būtu varējusi panākt to, ka Hermaņa allaž kontroversālie paziņojumi iegūst jaunu dimensiju, jo pirmais līmenis ir uzzināt, ko cilvēks domā, bet otrais un daudz interesantākais līmenis ir izdzirdēt no viņa, kā un kāpēc viņš domā tieši to un tieši tā. No tā šajā raidījumā nebija ne miņas. Un vispār es gaidu un nevaru sagaidīt, kad LTV aizsūtīs Spriņģi uz latviešu valodas kursiem. Tik daudz rupju stila un gramatikas kļūdu vienkopus - "man uzkrita", "jums nav problēmas pateikt". Nemaz nerunājot par tik izplatīto mazizglītotu ļaužu kļūdu (es ar to domāju skolu, nevis augstskolu, jo tā ir skolu programma), kuri jauc pavēles un īstenības izteiksmes un saka, piemēram, "jūs domājiet" tad, kad būtu jāsaka "jūs domājat". Tāpat arī viņai ir visai tumša bilde par to, ka darbības vārdiem, kuru izskaņa nenoteiksmē ir -īt, -ināt, -īnāties, 3. personas vienskaitlī galotnē ir garais "ā", piemēram, "cīnās", nevis "cīnas". Manuprāt ārkārtīgi pārslavēta žurnālistīte, par kuru teikt "viduvēja" pat īsti nešķiet vietā. Kamēr Hermanim ir izdevies nevis tikai kaut kā pa blatiem izsisties vietējā mazajā pīļu dīķītī, bet gan - starptautiski. Un te tagag nav no svara, vai ar mākslu un oriģinalitāti uz skatuves vai mārketingā un sevis pasniegšanā. Abas ir mākslas formas, turklāt Hermaņa panākumi runā paši par sevi.
  • 9
  • 1
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
zaharam: nu, tad - Hermanis izgāzās ar Toskas režiju Berlīnes Štatsoperā; Spriņģe - ar Kaimiņa interviju LTV. Viens pret vienu!
  • 3
  • 4
Skaisle
S
Tu esi ļoti gudrs Zahar. Tas nu ir fakts:)
  • 4
  • 3
Pulga
P
Nu, kā tu nesaproti? Lai LTV 1 būtu reitingi! Lai sasniegtu PBK reitingu līmeni.
  • 2
  • 2
zahars
z
Vai tie paši kuri vēlēšanās tik plaši balsoja par partiju, kurai ir atklāts sadarbības līgums ar kaimiņos esošo agresīvo režīmu, no otras puses, ir tik knaši, lai tik gari apzelētu/ paredzētu nācijas veiksmīgākā teātra režisora radošo izsīkumu? Te jau ne tikai smadzenes atpūšas, bet pilnās burās pūš noplicinātā genofonda vējiņš, piedodiet, bet tā var nodzīvoties, ka 2120.g. Latvijas premjers Čai Tangs Sokolovs ierosinās Rīgas Universitātes rektoru Ahmedu Mihailovu slēgt Letonikas fak. intereses un kadru trūkuma dēļ.
zahars
z
Jus taads dikti nopietns viirs, atvainojiet, ja aizskaru,bet saskanas centra veleetaja latviesha logika man nesaprotama, tapat, kaa saubos, ka Danijas tv uz atvadaam intervijaa atgaadinaatu Triram, ka Nimfomane ir izgaashanas, vispar jau taa muusu zurnalistika saakusi dot pa zobiem pirms kaads ir atveris muti. Slikts stils, manupraat. Tagad gan beigshu, kanaala malaa baigi puush un kaa dziedaaja Cojs, ja tev ir pacina ar cigareteem, tad viss veel nav tik slikti. Arii ja zivis nekeras.
  • 5
  • 1
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
zahar, nu no Jums gan negaidīju tādu "domu gājienu" [alvjhermanisku] - proti, ka tie, kuri Jūsuprāt atļaujas "apzelēt nācijas veiksmīgākā teātra režisora radošo izsīkumu" - ka tie, lūk, katrā ziņā ir tie, kuri vēlēšanās balsoja par Saskaņu un tāpēc vispār Jūsuprāt pārstāv "noplicinātu genofondu"!!! Tie ir smagi apvainojumi pat anonīmu komentāru vidē, jo, ja Jūs un Hermanis un vēl daži nav vēl pamanījuši, tad LV tagad ir tomēr demokrātisku vēlēšanu sistēma, kas pēc definīcijas ir slēgta - tātad - anonīma. Tas nozīmē, ka neviens mēs nezinām, kā kurš ir balsojis. Protams, neviens Jums nevar aizliegt jūsmot par Hermani, tikai jūsmojot arī der nezaudēt veselo saprātu.
  • 4
  • 4
dins
d
puce/ margareta/ skarpija--- nu lieliski raksti- - bet tikmer m. zieda - artteritory - kaut ko mulsinosu kartejo reizi ari raksta/// hermanis -- IR PROBLEMA PATS SEV- JO JAU NO PASA SAKUMA IR BLEFOJIS- MANIERIGS POZERS - 100 PROCENTI FALSS- AR galmu ///1-1 intervija vins kluva reali - atmaskots un nepalidzeja pat pauzesana-
Margarēta
M
Ā, un vēl mani vienmēr ir tracinājis, ka ikviens latviešu izcelsmes mākslas darboņa veikums ārzemēs pie mums tiek pasludināts kā triumfs. Jūs tiešām domājat, ka neviens nelas neko citu kā Dienu un nespēj pats izlasīt recenziju oriģinālus? Konkrēti par Hermaņa operiestudējumiem atsauksmes un recenzijas ir ārkārtīgi sliktas, uzsveru, ĀRKĀRTĪGI SLIKTAS. Vai nav tā, ka pie nekritiskas slavināšanas esam pieraduši gan mēs, gan pats Hermanis, neuztveram viņu un viņa daiļradi objektīvi. Katrā ziņā Hermanim bija vajadzīgs šis aplauziens. Tālā no viņa atkarīgs - vai purkšķēs (kā parasti), ka visi dumji, visi lumpeņi, visi konservatīvi, vai tomēr ieklausīsies kritikā un kaut ko savā daiļradē pamainīs. Mana prognoze - neizmantos šo iespēju un mācību. Pārāk narcistisks, pārāk augstās domās par sevi, pārāk zemās - par visu pārējo cilvēci.
to to Puce
t
Jā, LNO rakstīja tāpat. Nu, un? Annai Ņetrebko arī pēc ārijas ar vismaz sežām galīgi šķībām notīm mēs kliegt "brava" Ņujorkas publika, kura jūtas lepna, ka atnākusi uz teātri un klausās pašu Annu Ņetrebko, tātad viss ir labi, jo visam jābūt labi. Toties Maskavas kritiķu recenzijās un blogos bija pavisam cita aina. Ne velti Opolais strauji saslima pēc pirmā "Oņegina" un pārstāja komunicēt ar Maskavas presi, lai gan līdz tam labpatikā ļāvas tās uzmanībai, stāstīja, cik sensacionāli nupat debitējusi Ņujorkā, ka viņai esot līgums ar Ņujorkas Metropolitēnu uz nākamjiem 20 gadiem (precīzi neatceros, bet doma skaidra). Viss mainījās pēc pirmā "Oņegina", kad pa galvu dabūja visi - gan režija, gan diriģents, gan solisti (Opolais it īpaši - vairs neatceros precīzi, bet bija runa par banalitāti, saspiestu skaņu, emocionālu aukstumu un detonēšanu, Apeinim klājās drusku labāk, tomēr arī bija pārmetumi), gan orķestris (par pilnīgu komunikācijas trūkumu ar diriģentu). Tikai kori un dažus otrā plāna lomu izpildītājus novērtēja atzinīgi, piemēram, K. Zadovsku un I. Bageli. Taisnība, ka "Lučijai" jau klājās ievērojami labāk. Tomēr, lai nu kā, par triumfu tur nevarēja būt nekādas runas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka LNO savā paziņojumā pievienoja vienīgās atzinīgās recenzijas citātus, pilnīgi ignorējot to, ka bija ļoti daudz ārkārtīgi kritisku recenziju. Tā ka tas tomēr bija selektīvs piegājiens un preses manevrs, lai iestāstītu to, kā tur nebija.
  • 5
  • 1
to puce
t
Maskavaa peec pirmaa Onegina bija staavovaacijas,taapat peec Lucijas it iipashi!
  • 2
  • 2
Pūce
P
Atceros, ka nu jau mūžībā aizgājušais (lai viņam vieglas smiltas) Naumanis reiz pat te mēģināja norāt tos komentētājus, kuri pie kārtējā Hermaņa ārzemju triumfu cildinošā raksta komentāros bija pievienojuši citātus no dažādām ārzemju recenzijām, kuras bija gan negatīvas, gan pavisam iznīcinošas. Tīri no atmiņas un nepretendējot uz precīzu citātu, NN tur teica ko tādu "visi tie latvieši, kuri ar mazohistisku baudu meklē internetā katru mazāko negatīvo atsauksmi". Es taisni toreiz vēl par to domāju, kāpēc NN domā, ka tas ir mazohisms. Man gan šķiet, ka drīzāk vēlēšanās uz sevi paskatīties reālistiski no malas, noņemt rozā brilles.Turklāt tur jau arī ir mūsdienu cilvēka iespēju spožums un posts - nav tā, ka tikai izredzētie dabū kādu ārzemju izdevumu papīra versijas un tad pavēsta par to saturu "vienkāršajai tautai". Mūslaikos "vienkāršā tauta" internetā izlasa visu, ko vien vēlas un tik daudzās valodās, kādās arī pats NN nevarēja izlasīt. Protams, taisnības labad gan jāsaka, ka vēl ļaunāka disonance starp patieso vērtējumu ārzemēs un tā atspoguļojumu te uz vietas, bija vērojama reportāžas par savulaik A. Žagara "triumfiem" - kaut vai par pēdējām LNO viesizrādēm Maskavas Lielajā teātrī LNO preses dienests jau bija paguvis pasludināt pilnīgu triumfu un stāvovācijas, kad sākās internetā pilnīgs trakums, meklējo krievu recenzijas, kurās, maigi izsaktoties, dominēja pavisam cits vērtējums. Un es nezinu, vai tas ir mazohisms vai cīņa pret šarlatānismu. Ar Hermani, protams, situācija atšķiras, jo viņam tomēr ir bijušas nepārprotamas veiksmes, citādi neviens nebūtu ar viņu gatavs slēgt līgumus par operu iestudējumiem līdz pašam 2018.g., turklāt tiešām A klases opernamos, nevis tikai vienkārši "kaut kur ārzemēs". Kā mēs zinām, A. Žagars, par kuru mums prese par varītēm centās iestāstīt brīnumu lietas, cik viņš esot pieprasīts ārzemēs, tagad ir pilnīgi pazudis no šī skatu laukuma Es personīgi uzskatu, ka Hermanim patiešām izcili izdevās L. Janāčeka "Jenūfa" Briseles La Monnaie (skatījis interneta translāciju), kur viņš patiešām izcili noārdija visus ar šo operu pēdējos gadu desmitos ieviesušos štampus un - vai nu aiz sakritības, vai apzināti - tādējādi atklāja šīs mūzikas sākotnējo dabu. Proti, visu izplatīto "Jenūfas" pārcēlumu uz mūsdienām, padarīšanas par sociālu drāmu vietā Hermanis piedāvāja skaistu L. Janāčekam un viņa dzimtajai Brno, viņa laikam tik radniecīgo jūgendstila estētiku. Un taisni apbrīnojami, cik ļoti šis Hermaņa piedāvātais jūgendstila ritms skatuves risinājumā lieliski saauga ar Janāčeka mūziku. Vēl jo vairāk tāpēc, ka jau labi sen operu režisori defoltā par šo Janāčeka mūzikas aspektu bija aizmirsuši un piedāvāja 19.-20. gs. mijas Morāvijas lauku estētikas vietā trenniņbikšu un nemazgātas veļas estētiku. Pret "Soldaten" man personīgi bija daudz rezervētāka attieksme. Lai gan tur patiešam bija arī atzinīgas recenzijas un atsauksmes. Tā nu šīs pāris veiksmes Hermanim ļāva iegūt to statusu, kura dēļ viņu vispār sāka aicināt operu iestudējumiem. Taču viņam būtu jāsaprot, ka vēl pāris neveiksmju un viņu vairs neaicinās. Tā industrija ir nežēlīga. Tostarp nav nekas neparasts un brīnumains, ka arī mūsu starptautiskās klases operdziedātāji nereti saņem visai iznīcinošas kritikas, turklāt ikviens no viņiem tādas ir saņēmis. Tomēr tas, ka nu jau vairākus gadus viņiem tajā Olimpā izdodas noturēties, nozīmē vien to, ka pozitīvie vērtējumi tomēr ņem virsroku pār negatīvajiem. Tomēr jāsaprot tas, ka nemitīgas slavas dziesmas un ekstāzes saucieni nepavada nevienu no viņiem - ne Elīnu Garanču, ne Andri Nelsonu, ne Maiju Kovaļevsku, ne Aleksandru Antoņenko, ne Kristīni Opolais, ne Marinu Rebeku. Gan tāpēc, ka tajā visaugstākajā līmenī ir nežēlīga konkurence un cīņa notiek visiem atļautajiem un neatļautajiem līdzekļiem, gan tāpēc, ka vērtē, nedodot ne vismazākās atlaides. Tāpat arī Hermaņa režijas. Jau nākamajai jābūt vismaz tikpat spožai kā "Jenūfai", citādi viņa karjera šajā jomā drīz būs galā. Un nav mazsvarīgs tas aspekts, ko Jūs, Margarēta, izcēlāt, ka mūslaikos tomēr ir diezgan liela daļa no tā jau visai mazās to cilvēku kopienas, kuri Latvijā patērē t.s. "augsto mākslu", kuri tomēr cenšas ārzemēs pabūt un redzēt daudz ko - tādējādi rodas salīdzinājums un konteksta apjausma. Ne teātra biļešu cenas tagad ir tik atšķirīgas Rīgā un Rietumeiropas galvaspilsētās. Tāpat operteātros var iekļūt par pavisam mazām naudiņām, kur varbūt nesēdēsi ar tādu komfortu, kā tie, kuri biļeti pērk par 100-200 EUR, tomēr klāt tiksi, noskatīsies, noklausīsies un izdarīsi secinājumus.
  • 6
  • 0
Margarēta
M
Iestudējumi tiek plānoti gadiem uz priekšu un režisori salīgti jau gadiem uz priekšu. Domājams, ka šogad diez vai Hermanim būs daudz piedāvājumu iestudēt pēc gadiem 3 vai 4. Tad, kad viņu aicināja iestudēt Tosku un arī izrādes nākamajiem gadiem, viņš vēl nebija paspējis izgāzties.
  • 4
  • 3
tiberts
t
Ārkārtīgi sliktas recenzijas, bet aizvien aicina iestudēt. Kā to izskaidrot?
  • 3
  • 2
Margarēta
M
Lai sik tas neliktos dīvaini, man jau labu laiku Hermanis prātā saplūst ar ImKalniņu. Abiem ir brīnišķīgi darbi un bijuši radoši periodi (bet netrūkst arī prastu haltūru), abus ilgi un lielās devās baudīt nevar, jo viņu radošās izpausmes, lai arī dažādu formu, tomēr ir ārkārtīgi vienveidīgas, bet personības…. diemžēl abi ir mainījuši sievas un mīļākas biežāk kā zeķes, abiem ir krietns atvašu pulciņš, abiem ir dīvaini politiskie uzskati un sakāpināta pārākuma sajūta - visi muļķi, visi lumpeņi, es vienīgais tik jēdzu. Baudot šo abu mākslinieku darbus, ir jāčukst sev "autors ir miris, autors ir miris, autors ir miris", resp., nav nozīmes, kas ir autors, kāds viņš ir, koncentrējies uz mūziku/izrādi, pretējā gadījumā radošās izpausmes liekas nebaudāmas.
juris
j
skarpija paldies- perfekti- konstruktivi- /// nu bet intervijas hermanis pauze- jo nezin ko teikt nav ko teikt - jo tas atklatu atmaskotu tuksu CAULU-/kas visu laiku slepjas aiz FORMAS---
Skarpija
S
Cilvēks, kuram ir problēmas ar dziļām un patiesām emocijām, un nav ne mazākās līdzjūtības pret savās izrādēs atveidotajiem tēliem, nevar būs labs klasiskās operas režisors. Varbūt modernajā operā vēl var kaut kā izlīdzēties ar iepakojumu vien, bet Verdi un Pučīni varoņus nevar atveidot caur RJT raksturīgo kariķējošo prizmu. Klasiksās operas režija var izdoties tikai tad, ja tās kaislības aizgrābj arī pašu režisoru, lai arī cik banālas vai triviālas tās šķiet. Ja no tām nevis velk uz raudienu, bet gan gribas uztaisīt parodiju izrādi, cilvēks klaiskās operas režijai vienkārši vēl nav nobriedis. Tieši tā ir Zalcburgas "Trubadūra" izrādes galvenā problēma - varoņu emocijas tiek rādītas caur tādu pašu nosacītības priekšskaru kā JRT "Latviešu stāstos". Cik katrs no dziedātājiem ir izcils aktieris, tik arī viņi paši iznes savus tēlus. Šo koncepciju netieši intervijā atzīst arī pats Hermanis - izcielie dziedātāji paši ir ģeniāli aktieri. Tas ir tikai loģiski, jo viņu emocijas palīdz atraisīt mūzika. Ja mūzika šīs emocijas neraisa, operā nav ko meklēt ne dziedātājam, ne režisoram. Tieši režisora empātijas trūkuma dēļ nabaga Marija Nikola-Lemjē (Azučena) ir saņēmusi vieslielāko kritikas devu no visiem dziedātājiem - viņas tēls ir acīmredzami visvairāk parodēts, sākot jau ar pirmo āriju "Sridi la vampa", kuru dziedot viņai jāiejūtas aizrautīgi histēriskas kundzītes - ekskursiju vadītājas tēlā. Es pilnībā piekrītu The New York Times kritiķa izteiktajam secinājumam par šo iestudējumu: "tas pats vīns jaunā pudelē." Hermani vismaz vēl pagaidām neinteresē atklāt kaut ko jaunu tēlu attiecībās, viņu interesē tikai forma. Šķiet pat, ka viņš paniski baidās pārkāpt līnijai, aiz kuras sākas tas, kas ir pa īstam būtisks un patiess. Vēl nav redzēta Berlīnes Toska, bet ar šādu attieksmi tur nekas ļoti labs nemaz nevar iznākt. Galu galā tas ir Pučīni, kur labs iestudējums var izdoties tikai ar maksimāli atkailinātām emocijām. Truklāt Pučīni operās nevar mainīt un interpretēt praktiski neko, jo katrs sīkums ir dziļi pamatots libretā un mūzikā.
Pūce
P
Mana personīgi ļoti mīļa ir Hermaņa agrīnā daiļrade - 90. gadu Alvis Hermanis līdz 2001./2002. gada sezonai. Uzskatu, ka tieši tad viņš bija visoriģinālākais un vispersoniskākais, tolaik viņa vēl nebija konjunktūras, patiesa, nevis deklarēta palikšana pašam, daudz nebēdājot par to, ko par viņu teiks un domās. Tas ir tas laiks, kad JRT kļuva par to augstākās raudzes mākslas vietu, uz kuras pamata vēl visai ilgi varēja (var?) pēc inerces turpināt būt kas neatkārtojams. Baidos, ka tagad pilnīgi obligāti nepieciešama svaiga transfūzija. Tur ir tik labas iestrādes, kuras zaudēt būtu ļoti žēl.
  • 1
  • 0
Pulga
P
Šķiet, Skarpijai varētu būt taisnība. Es pat varbūt negribētu redzēt, kā Hermanis iestudē Traviatu vai Karmenu, vienkārši tādēļ, ka tās operas man ir tuvas. Taču par to, ka Hermanis cenšas publiskajā sfērā paust patiesību par politiku utt. - par to viņam ''paldies". Un gandrīz vienīgā Hermaņa izrāde, ko gāju skatīties - 'Ziedonis'- man patika, jauka un mīļīga likās, varbūt ēzelīša dēļ. :)
  • 0
  • 0
Vācu recenzija no "Puccinis &q
V
Peter Jungblut: "Tas noteikti būs bijis lielisks un patiesi kultūras pārpilns komandējums. Latviešu ilustrētāja un scenogrāfe Kristīne Jurjāne Romā apmeklēja visas operas “Toska” norises vietas, proti, barokālo Svētā Andreja baznīcu, Farnēzes pili un Eņģeļu cietoksni. Tas ir acīmredzami, ka to visu viņa ir simtiem reižu fotografējusi, pēc tam ar to visu atgriezusies savā dzimtajā pilsētā Rīgā un likusi aktieriem pēc šo glezniecisko fotokartīšu paraugu nospēlēt „Tosku“. Izšķērdīgā attēlus straume No tā tapa sava veida fotoromāns akvareļu krāsās, piedzīvojumu komikss dramatiskos tuvplānos ar visnotaļ burvīgi skaistiem, romantiskiem atveidotājiem. Taču tieši šī aumaļām saražotā attēlu straume lika „Toskas“ pirmizrādei Berlīnes Valsts operā vakar vakarā piedzīvot acīmredzamu neveiksmi. Cēlonis ir acu priekšā – ir vispārzināms, ka dalīta uzmanība ir tikpat nogurdinoša, cik mulsinoša, un ikviens, kurš divarpus stundas tiek raustīts šurpu turpu starp košu komiksu un īstiem dziedātājiem, drīz vien nogurst, nevis kļūst ziņkārīgs. Acīmredzama neveiksme Jo latviešu režisors Alvis Hermanis neizmantoja ilustrācijas ne vismazākajā mērā, tam, lai, piemēram, atklātu savu tēlu iekšējo pasauli, tātad, lai radītu optisku papildus pasauli, bet gan vienkārši attēloja visu dubultā. Kaitināšana bez jebkādas iztēles (ein völlig fantasieloses Ärgernis), uz ko publika atbildēja ar pavisam īsiem pieklājības aplausiem un daudziem ‚bū‘ saucieniem. Alvis Hermanis ir paziņojis, ka tagad viņš būs konservatīvs režisors, tātad rādīs operu iespējami tuvāk sākotnējam tās veidolam. Ar to viņš acīmredzami saprot atsacīšanos no jebkādas interpretācijas un aktualizācijas. Izcili dziedātāji sacenšas ar komiksa tēliem Anja Kampe kā Toska Visiem atveidotājiem, tostarp arī nesen par „Gada dziedātāju“ pasludinātais Mihaelam Follem (Michael Volle) nelieša Skarpijas lomā, šis inscenējums varēja būt īsts murgs, jo viņiem taču bija nemitīgi jāpakļauj sevi tiešam salīdzinājumam ar par sevi daudz jaunākajiem, skaistākajiem, lokanākajiem komiksa tēliem It īpaši ar izteiktu lieko svaru apveltītajam tenoram Fabio Sartori kā varonīgajam gleznotājam Mario Kavaradosi bija jāiztur patiesi neglaimojošs salīdzinājums. Viņa lomu fotoromānā, protams, iemiesoja skaists kā bilde romantisks „latīņu mīlnieks“ ar trīsdienu bārdiņu. Tāpat arī izcilais soprāns Anja Kampe titullomā, atveidojot operdziedātāju Tosku, ir palikusi fotormāna Toskas ēnā. Bārenboima agresīvā diriģēšana Turklāt Daniels Bārenboims diriģēja tik skaļi un agresīvi, ka gribot negribot lika dziedātājiem pāriet uz kliegšanu. Caurcaurēm neveiksmīga pirmizrāde. Tam, par ko Berlīnes Valsts opera raksta programmiņā, ka iepriekšējais „Toskas“ inscenējums esot bijis tās repertuārā 38 gadus, šeit nebūtu jāatkārtojas."
  • 2
  • 1
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Barenboim conducts, Hermanis directs, Puccini suffers: what was the Staatsoper thinking? [Barenboims diriģē, Hermanis režisē, Pučīnī cieš: kas Štatsoperai bija uznācis?] Tāds virsraksts ir Financial Times 6. oktobrī lasāmajai recenzijai, kas "Hermaņa Tosku" nolīdzina līdz ar zemi. Bet intervijā 1:1 ar Spriņģi Hermanis galīgi iegāza savus Satori pielūdzējus, kuri viņu bija ierindojuši Latvijas izcilāko domātāju kārtā. Pat Spriņģe spēja viņu vairākas reizes nolikt uz lāpstiņām. Par saviem ģimenes locekļiem vienā teikumā Alvis uzsvēra, ka viņi neesot emigrējuši ekonomisku apsvērumu dēļ. Bet jau nākošajā teikumā - esot braukuši uz Īriju, jo tur labāk maksājot celtniecības darbos... Par līdzdalību lietussargu mītiņā - vispirms teica, ka nu toreiz taču bijuši pavisam citi apstākļi [pat Kalniete un Ēlerte stāvējušas plecu pie pleca ar Ušakovu!!!], bet tad nākamajā teikumā - nu, nekas taču šodien nav mainījies... Vienā teikumā - Saskaņa ir bīstama; otrā - jāsadarbojas ar krievvalodīgajiem. Nu tā apmēram. Katrs jau var pats ieiet LTV mājaslapā un paskatīties.
  • 8
  • 2
ilze
i
1-1-intervija reali paradija cik manierigs/ tuksmuldetajs ir pasieceltas latvijas intelektualas elites- izklaides rezisors---- / visss bija garam tam ko no vina jautaja - izvairigs jo TUKSS
Domāju pilnīgi pretēji
D
Ja Hermaņa vietā sēdētu kāds šleserveidīgais, tad vārdi plūstu aumaļām. Hermanim šāda orālā caureja nepiemīt, viņam vajadzīgs zināms laiks, lai savu domu formulētu precīzi - tāpēc arī zināmas pauzes, bet tā nav ne manierība, ne augstprātība.
  • 8
  • 2
Skaisle
S
praviešus savās mājās neatzīst,tas jau ir pateikts Bībelē. Labākās izrādes,ko savā dzīvē esmu redzējusi ir bijušas Alvja Hermaņa izrādes - ģeniālas. Ģēnijam tiek piedots viss, pilnīgi viss. Ļoti ļoti gaidīšu Hermaņa komēdijas JRT. Svētīgu izdošanos visā, Hermani Alvi !!!
Margarēta
M
Latvijā - varbūt. Ja aiziet uz teātri Londonā, kur mazos teātrīšos virs pabiem var nepaveikties un skatīties galīgo draņķi, bet var paveikties un būt klāt brīdī, kad dzimst zvaigzne, Hermanis liekas nasing spešal. Viņš zina un apzinās, ka Latvija ir baigā province, ka tādu īstu teātra baudītāju ir maz, ka JRT publika nebrauc uz Londonu vai Parīzi teātri skatīties, tāpēc viņš var atļauties būt augstprātīgs un celt sevi ģēnija godā, provinciālā publika tam notic. Hermanis ir labs režisors. Bet tikai labs. Un viens no ļoti daudzajiem tādiem labiem režisoriem, kas šobrīd pasaulē iestudē lugas. Līdz, piemēram, Peter Brook vai Katie Mitcell līmenim viņš vairs neizaugs, jo viņā vairs nav radošuma, viņš ir atradis savu stilu, izkopis to un štancē tajā pa 5 vai cik lugām katru gadu.
  • 2
  • 4
Opus-darbs
O
Opera- darbi (iz vidusskolas latīņu valodas vārdnīcas)
kika
k
- ko nu tur atkal ta censties- mirusu- pagatnes makslu- operu- baletu AKTUALIZET- / visas tas rezijas potmodernas/ laikmetigas makslas ariskibas - ir tik pat mulkigas ka butu centieni pargleznot rembrantu / da vinci--- // opera ka mirusi pagatnes lieciba - UN VISSSS- BET HERMANIS TACU NO LAIKA SAKUMA IR POZERIS--ar savu sikburzuazijas galmu - kuru jaizklaide
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
-- ar savu LUMPEŅ-buržuāzijas galmu--
  • 4
  • 1

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja