Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. marts
Jāzeps, Juzefa

Intervija ar diriģentu Ekhartu Viciku. Labākais, ko dzīve var piedāvāt

"Ineses Galantes festivāls ir kļuvis par manām otrajām mājām," saka festivāla mākslinieciskais vadītājs un diriģents Ekharts Viciks

Festivāla Summertime – aicina Inese Galante kulminācija arvien ir koncerts Galā Galante, kas sniedz iespēju uz vienas skatuves dzirdēt izcilus mūziķus dažādos stilos un žanros. Jau ceturto gadu šā koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents ir Ekharts Viciks no Vācijas – Veimāras Franča Lista Mūzikas universitātes diriģēšanas profesors, kurš savas karjeras trīsdesmit gados iemantojis simfoniskās un opermūzikas interpretācijas meistara slavu. "Smalks, precīzs un ar aizrautīgu prieku no pirmās līdz pēdējai notij," viņa uzstāšanos raksturo britu laikraksts The Times.

Ekharts Viciks ir daudzpusīgs, universāls mūziķis. Viņš diriģējis Vācijas simfonisko orķestri Berlīnē, orķestrus Frankfurtē un Bohumā, Ziemeļvācijas filharmonijas orķestri Rostokā, Valsts kapelu Hallē, Darmštates valsts orķestri, Zārbrikenes un Ķelnes radio orķestri. Viņu aicina kolektīvi un operteātri Austrijā, Ungārijā, Itālijā, Slovēnijā, Lielbritānijā, Grieķijā, zijā un ASV.

2006. gadā Ekharts Viciks kļuva par Dortmundes operas asociēto muzikālo vadītāju un galveno diriģentu, kā arī par galveno viesdiriģentu Vičitas Grand Opera ASV. Dortmundē viņš iestudējis nozīmīgākās Verdi un Mocarta operas, kā arī Pučīni, Bizē, Stravinska, Maskanji, Vāgnera un Riharda Štrausa darbus. Viņš bijis diriģēšanas profesors savulaik paša absolvētajā Roberta Šūmaņa Mūzikas universitātē Diseldorfā un Ķelnes Mūzikas universitātē, kā arī viesprofesors Indiānas Universitātē Blūmingtonā.

Festivāla Summertime koncertā Galā Galante Dzintaru koncertzālē 12. augustā ar Ekhartu Viciku pie festivāla orķestra pults valdīs liela dažādība. Līdz ar Inesi Galanti muzicēs tenoru trio, kurā apvienojušies Raimonds Bramanis, Mihails Čuļpajevs un Juris Vizbulis, kontrtenors Sergejs Jēgers, džeza un popmūzikas izpildītājs Intars Busulis. Festivālā viesosies publikas mīluļi: pasaulē pieprasītais mecosoprāns no Krievijas Oļesja Petrova un Krievijas džeza pianists Daniils Krāmers – supervirtuozs, kurš nebeidz pārsteigt ar radošo fantāziju. Uzstāsies itāļu dziedātājs Džovanni Kostello ar Enriko Karūzo un Adriāno Čelentāno repertuāra hitiem, kā arī austriešu baritons Martins Ahrainers. Klausītāji tiks iepazīstināti ar konkursa Ineses Galantes talanti laureātiem.

"Festivāls Summertime ir kļuvis par manām otrajām mājām. Ineses Galantes un Latvijas mūziķu sabiedrībā es uzreiz sajutos kā ģimenē, taču visvairāk mani sajūsmina Latvijas publika, kas vienmēr ir īpaši atsaucīga," atzīst Ekharts Viciks. Sarunā viņš vairākkārt uzsver: "Festivāla Summertime pluss ir daudzveidība, tas piedāvā ne tikai izklaidi, bet arī patiesi saviļņojoši reprezentē kultūru mūsdienu pasaulē. Tas ir labākais, ko dzīve mums var piedāvāt."

Ir izaicinoši un sarežģīti iejusties gan klasikā, gan džezā un popmūzikā?

Mana priekšrocība salīdzinājumā ar lielu daļu amatbrāļu Eiropā ir vispusīgā pieredze. Esmu izskolojies par akadēmisko mūziķi, taču desmit gadu vadīju savu bigbendu. Man nav problēmu pārslēgties no viena uz otru, lai parādītu džeza un popmūziķus klasiskākā kontekstā vai lai piešķirtu džeza manieri Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra spēlei. Arī tas ir iemesls, kāpēc man patīk būt šajā vasaras festivālā Jūrmalā. Man patīk atmosfēra Latvijā.

Arī pats spēlējat kādu mūzikas instrumentu?

Jā. Mans pirmais mūzikas instruments bija klavieres, vēlāk džeza bigbendā spēlēju trombonu un veidoju aranžējumus. Nu jau labu laiku ar bigbendu vairs nenodarbojos, jo pēc studijām nolēmu, ka profesionāli jākoncentrējas tikai vienai jomai. Taču mana sirds vienmēr ir piederējusi džezam. To varētu uzskatīt par manas personības bonusu. Manas karjeras mugurkauls jau trīsdesmit gadu ir klasiskā mūzika – simfoniskais un operu repertuārs. Mocarts, Verdi un Pučīni, kā arī izcilās un ļoti sarežģītās Riharda Vāgnera un Riharda Štrausa partitūras. Ja esi veiksmīgi interpretējis Riharda Štrausa Salomi un Rožu kavalieri, spēsi nodiriģēt arī visu pārējo. Esmu veidojis abu šo operu iestudējumus, kad strādāju Dortmundes operā. Pirms dažām nedēļām diriģēju lielus šo operu fragmentus galā koncertā Veimārā.

Tas ir saistīts ar jūsu pašreizējo darbu Veimāras Franča Lista Mūzikas universitātē?

Jā, tas bija universitātes orķestris. Divus gadus, kopš esmu šīs augstskolas diriģēšanas profesors, es vadu arī studentu simfonisko orķestri. Tas ir izcils orķestris, tajā spēlē lieliski jaunie mūziķi no visas Eiropas. Muzicējam kopā ar spožiem solistiem. Piemēram, ar Annemariju Krēmeri, kura dzied Salomes lomu visā Eiropā.

Kā izvairīties no galā koncertu "rasola", no pārmērīga raibuma?

Dzintaros vienā vakarā skanēs publikas iemīļotas dažādu stilu mūzikas izlase. Sāksim ar skaistākajām klasisko operu melodijām, ar drāmu, pēc tam pārslēgsimies uz džezu un popmūziku, ko dziedās Intars Busulis. Savienot to visu kopā nav viegli, jo katram solistam ir jādod iespēja sevi parādīt un vienlaikus ir jādomā, kā izveidot vislabāko šo hitu secību. Perfektai programmas izplānošanai vajadzēja vairāk nekā pusgadu.

Kādai mūzikai jūs dodat priekšroku kā klausītājs?

Nav tik vienkārši atbildēt, jo es nepieķeros tikai vienam stilam. Brīvbrīžos ar lielu prieku klausos Elu Džero, Čiku Koreu, džeza vecmeistarus un pagātnes lielmeistarus. Esat sapratis, kur ir diriģenta profesijas spožums un posts? Es jūtos laimīgs, taču tas vienmēr ir smags darbs. Sevi ir jādisciplinē. Likums ir šāds: jo smagāk un pamatīgāk esi strādājis pirms tam, jo vieglāks un dzirkstošāks izskatīsies rezultāts uz skatuves.

Inesi Galanti pazīstat jau sen?

Iepazināmies neilgu laiku pirms piedāvājuma muzicēt viņas festivālā. Mēs uzreiz sapratāmies, un es arī no citas puses par viņas festivālu biju dzirdējis vislabāko. Pēc manas pirmās viesošanās vēlējāmies turpināt sadarbību. Tā kļuvu par festivāla muzikālo vadītāju.

Jauno programmu mēs kopā ar Inesi un viņas meitu Diānu Galanti plānojam visu gadu. Galavārds ir viņām, taču, protams, es arī iesaku māksliniekus. Mūsu sadarbība ir ļoti cieša. Aicinām tos, kurus publika ir iemīļojusi un vēlas satapt atkal un atkal, piemēram, mecosoprānu Oļesju Petrovu un džeza pianistu Daniilu Krāmeru, taču arī atsvaidzinām programmu ar jauniem, interesantiem māksliniekiem. Inese Galante ir festivāla un Latvijas kultūras simbols, un mēs kopā cenšamies publikai piedāvāt saviļņojošu daudzveidību.

Ļoti dažādu mākslinieku sadarbība ir būtiskākais vaibsts festivāla sejā?

Mākslinieki, kuri iepriekš nav tikušies, pirmoreiz sastopas un kopā muzicē arī daudzos citos notikumos. Festivāla seju raksturo daudzveidība, kādu reti varat sastapt vienā koncertā. Svarīgi, ka Inese Galante var nodziedāt gan bel canto āriju, gan Gēršvina Summertime. Latvija var būt laimīga, ka tai ir tik lieliska māksliniece ar tik atvērtu sirdi dažādiem mūzikas stiliem un publikai. Inesei patīk to dāvāt cilvēkiem.

Vai sastapāt šeit domubiedrus? Piemēram, Daniils Krāmers aizraujas ar neoficiālo, t. s. alternatīvo cilvēces vēsturi, bet jūs esat pētījis brīvmūrnieku zīmes Mocarta mūzikā…

Pirms pusotra gada iznāca mana grāmata par brīvmūrnieku simboliem Volfganga Amadeja Mocarta operas Burvju flauta mūzikā – Burvju flauta. Nezināmais zināmais. Masonu simboli, struktūra un mūzika Mocarta pēdējā operā. Tajā pievēršos dažādiem kultūras kontekstiem, arī tiem, kas ir saistīti ar masoniem. Daudzi runā par masonu vizuālajiem simboliem uz skatuves, bet gandrīz neviens – par šiem simboliem pašā mūzikā, partitūrā. Mana grāmata ir tieši par tiem. Pagaidām tā ir pieejama tikai vācu valodā. Tulkojums angļu valodā ir pabeigts, tagad ir jāatrod izdevējs.

Lai saskatītu brīvmūrniecības simbolus Mocarta mūzikā, ir gan jāpazīst mūzika, gan jāzina par masonu simboliem un to nozīmi. Simbolu vārdnīcu vai slepeno valodu gan te nevajag meklēt, jo Burvju flauta nav masonu opera. Tas ir tikai viens no šīs operas kontekstiem. Burvju flauta bija domāta izklaidei, līdzīgi kā mūsdienās stand-up komēdijas. Komponists rotaļājās ar vīrišķā un sievišķā duālismu (Saule un Mēness). Savas operas partitūru ar masonu simboliem Mocarts izrotāja paša priekam. Viņam tā bija tikai spēle ar elementiem, kurus viņš pazina. Esmu to ar interesi vērojis visā diriģenta karjeras laikā. Šie elementi partitūrā ir acīmredzami. Starp citu, masonu simbolus pamanīju arī Rīgas namu arhitektūrā. Rīgā ir bagātīgs brīvmūrnieku kultūras mantojums.

No brīvmūrniecības un ar to saistītās noslēpumainības daudzi baidās. Saista to ar globālu pasaules vadīšanu…

Masonisms ir principiāla dzīves vērtību un principu izvēle. Tā ir izvēle humānisma, tolerances un cilvēku vienlīdzības virzienā. Brīvmūrniecība iestājas par vīriešu un sieviešu vienlīdzību, par demokrātiju un individuālismu, kas izceļ un attīsta cilvēkā viņa personības vislabāko daļu. Tam nav nekā kopīga ar kultu vai dogmām.

Ikvienam vispirms ir jāstrādā pašam ar sevi, nevis jāmetas pārveidot citus. Tas ir labs dzīves koncepts. Masonu tradīcija joprojām ir dzīva. Masonu ložas ir visā pasaulē, bet tās nav saistītas kopā visaptverošā zirnekļa tīklā, lai valdītu pār pasauli. Tā ir domubiedru platforma cilvēka garīgai pašpārveidei.

Kā jūtaties, muzicējot Dzintaru koncertzālē, kur ar mūziku konkurē jūras šalkas, putni un citi āra trokšņi?

Kad pirmoreiz šeit ierados, biju sajūsmā par Dzintaru koncertzāli. Es to fotografēju un pētīju, kā koncertzāle iederas apkārtnes ainavā. Šis objekts apvieno brīvdabas un slēgtās koncertzāles īpašības, tam ir unikāla arhitektūra. Protams, simtprocentīgu ideālu vienlaikus abos virzienos nekad nav iespējams sasniegt.

Dzintaru koncertzāle ir unikāla visas pasaules kontekstā. Šeit muzicējot, varu ieelpot priežu smaržu un izbaudīt, kā mainās ainava, tuvojoties vakaram. Blakus ir jūra un pludmale. Tas viss kopā ir daudz labāk par kārtējo akustiski perfekto, slēgto koncertzāli. Lieliskas slēgtās koncertzāles un brīvdabas estrādes ir daudzviet pasaulē, bet Dzintaru koncertzāle ir tikai viena. Tā ir Jūrmalas lepnums.

Jūrmalas dome iecerējusi Dzintaru koncertzāli vērienīgi pārveidot – paplašināt skatuvi, palielināt skatītāju zāli.

Nevaru iedomāties, kā to varētu pārveidot! Varu saprast vēlēšanos palielināt skatītāju vietu skaitu, lai varētu piedāvāt koncertus vēl plašākai publikai. Tam gan nedrīkstētu ziedot šīs vietas burvību un unikālo gaisotni.

Festivāls

Summertime – aicina Inese Galante

Dzintaru koncertzālē 9.–12.VIII, 14.–15.VIII

Biļetes Biļešu paradīzes tīklā EUR 9–60

festivalsummertime.com

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Hanzas peronā top dejas izrāde Pāru terapija

Hanzas peronā 5. un 6. aprīlī pirmizrādi piedzīvos dejas izrāde Pāru terapija, kuru veido horeogrāfe Liene Grava, dramaturgs Artūrs Dīcis, mākslinieks Reinis Suhanovs, mūzikas autors Reinis Sējān...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja