Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Pamēģināt brutālākā vidē

Triju filozofu skatījums uz Eduarda Veidenbauma mehānisko šķautni.

Atzīmējot Eduarda Veidenbauma 150 gadu jubileju, uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas rampas 16. septembrī plkst. 20 tiks izrādīta vēsturiskā fantāzija Mehāniskais Veidenbaums, kas ir viens no Dzejas dienu notikumiem. Tas ir triju filozofu skatījums uz Eduarda Veidenbauma darbu Apcerējumi iz mekānikas (1894), kas papildināts ar dzīvās animācijas un skaņu etīdēm.

"Pilnīgi nejauši no lekcijām par Latvijas ideju vēsturi sanāca atcerēties, ka Veidenbaumam ir darbs par mehāniku. Es vienkārši iedomājos – ja visi pārsvarā runā par viņu tikai kā par dzejnieku, tad kāpēc nevarētu izvilkt šo rakstu un apskatīties, varbūt viņam ir arī citas šķautnes," sarunā ar Dzejas dienu producenti Aneti Enikovu uzplaiksnījušo ideju atklāj Ainārs Kamoliņš.

Vēsturiskās fantāzijas radīšanā filozofam ir pievienojušies divi viņa kolēģi, kuru akadēmiskās intereses ir saistītas ar XIX gadsimta beigām – Andra Hirša uzmanības lokā ir Tērbatas Universitāte, kurā tajā laikā studējis dzejnieks. Savukārt viņu trešais kolēģis Andrejs Balodis pēta tā laika intelektuālo telpu Eiropā, kuras neatņemama sastāvdaļa neapšaubāmi ir arī Veidenbaums.

 

Atšķirīgās šķautnes

Šajā darbā filozofi ir centušies parādīt gan poētisko, gan mehānisko Veidenbaumu. "Parādīt pretrunas starp viņiem, kas manā skatījumā ir divi atšķirīgi Veidenbaumi," akcentē Andris Hiršs, kura teiktajam piebalso viņa kolēģis Ainārs Kamoliņš. "Veidenbauma Apcerējumi iz mekānikas ir ļoti optimistisks darbs atšķirībā no viņa dzejas, kas ir par to, ka dzīve ir grūta un netaisnīga."

Runājot par Mehāniskā Veidenbauma izvēlēto formātu – vēsturiskā fantāzija –, Andrejs Balodis norāda, ka šis stāsts ir balstīts daudzos vēsturiskos materiālos – faktos, liecībās, notikumos un citur. "Jautājums bija par to, kā šīs lietas salikt kopā, un "fantāzija" mums likās atbilstošs vārds," stāsta filozofs un tūlīt pat arī piebilst, ka uzsvars šajā vārdu savienojumā ir liekams uz pirmo, nevis otro vārdu.

"Mēs vienkārši darbojamies kā godīgi vēsturnieki, kad viņi satopas ar lietām, kuras nav zināmas vai kuras ir noslēptas, mēs mēģinām saprast likumsakarīgi, kā tas viss saiet kopā," laikrakstam Diena atzīst Andrejs Balodis. To varētu salīdzināt ar to, kā no lauskām tiek rekonstruēti dažādi priekšmeti un priekšstati par kādreiz dzīvojošo cilvēku darba un dzīves ieradumiem.

 

Zem Gaismas pils

"Šī nav izrāde, un mēs neesam aktieri. Mēs esam objekti – saskaņā ar Veidenbaumu arī cilvēks ir kustīgs mehānisms," vērš uzmanību Andrejs Balodis, kurš kopā ar saviem kolēģiem ir nobriedis kāpt uz rampas. Šo darbu filozofiem palīdz īstenot jaunā režisore Justīne Vaivode, viena no šī gada Latvijas Kultūras akadēmijas apvienotā aktieru un režisoru kursa absolventiem.

"Mūsu galvenais uzdevums ir iznest šo stāstu, mēs kalpojam tam, lai parādītu Veidenbauma citādo pusi," saka jaunā režisore, kura to izspēlē neierastā vietā un uz kuras piedāvājumu viņi ir nodomājuši: "Kāpēc gan nepamēģināt tādā brutālākā vidē?! Zem bibliotēkas – zem Veidenbauma, zem Raiņa." "Zem Gaismas pils," pievienojas pārējie kolēģi, kuri ir atraduši kopēju valodu.

Lai radītu šo vēsturisko fantāziju, projekta radošajā komandā ir iesaistījies interaktīvo mehānismu autors Rihards Ābeltiņš, mūziķis Dimitrijs Rastoropovs un dzīvās animācijas māksliniece Māra Uzuliņa, kas ļauj ielūkoties gan tās tapšanas procesā, gan arī vērot galarezultātu. "Tam piemīt zināma maģija un poētisms," Justīne Vaivode raksturo dzīvās animācijas autores darbu.

 

Atvērt nevar aizvērt

Līdzās vēsturiskajai fantāzijai Dzejas dienās ir ieplānoti vēl vairāki pasākumi. 11. septembrī Rakstniecības un mūzikas muzejs aicināja doties ceļojumā pa Tērbatas ielas nama aizkulisēm, tajā apmeklētājus pavadīja tur strādājošo dzejnieku un literātu lasījumi – Kristas Annas Belševicas, Aivara Madra, Arta Ostupa, Māra Salēja, Dainas Tabūnas un citu.

Otrdien, 12. septembrī, plkst. 18 Ojāra Vācieša muzejā norisināsies jaunizdoto dzejas grāmatu autoru lasījumi ar rotaļīgo nosaukumu Atvērt nevar aizvērt, kurā piedalīsies pieci autori. Tajā uzstāsies šā gada dzejas debitanti Anna Dzintare, Anita Mileika un Katrīna Rudzīte. Ieskatu savās otrajās grāmatās klātesošajiem sniegs Daina Sirmā un Jānis Vādons.

Savukārt Dzejas dienu noslēgumā, 17. septembrī, plkst. 18 peldošajā mākslas centrā Noass norisināsies tekstgrupas Orbīta minifestivāls, kurā performances ar tekstiem piedāvās Artūrs Punte, Sergejs Timofejevs un Platons Buravickis, kā arī notiks citas uzstāšanās. Ar visu Starptautiskā dzejas un mākslas festivāla programmu var iepazīties oficiālajā interneta vietnē dzejasdienas.lv

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Diena jautā

Vai gavēņa laikā no kaut kā atsakies?

Kopā nobalsojuši: 212

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Bezdibenī ar lampiņu(3)

"Tikai nezinātājam var šķist, ka būt par mākslinieku ir ārkārtīgi viegli un patīkami." Dienas gada balvas kultūrā 2017 laureātes Jaunā Rīgas teātra režisores Māras Ķimeles eseja Kas ...

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja