Protests Bērnu žūrijas aizstāvībai

Valstij vajadzību daudz un nevar tikai prasīt: mums pienākas, dodiet. Būtu labi, ja racionālāk tiktu izmantoti līdzšinējie bibliotēku līdzekļi. Izlasāmo grāmatu kolekcijas nosaukumi bērnu žūrijai tiek saņemti turpat pusgadā, kad līdzekļi jau labi patērēti.Ja līdz gada beigām izlasāmo grāmatu saraksts tiktu saņemts pakāpeniski no gada sākumā, daudzas bibliotēkas ar iepirkumu tiktu galā saviem spēkiem no pašvaldību iedalītajiem līdzekļiem un nevajadzētu visu gaidīt no valsts. Otrs variants - bērniem izvērtēšanai varētu dot iepriekšējā gada robežās izdotās labākās grāmatas, kas paplašinātu gan lasītāju loku, gan vērtētāji lasīšanai iegūtu divreiz vairāk laika. Trūcīgākās bibliotēkas varētu patiešām pabalstīt ar sbiedriskā kārtā piesaistītajiem līdzekļiem no Bērnu literatūras atbalsta fonda. Vai par to nav vērts padomāt, pirms uzsākt totālu e-pasta karu?

Sandra, neesmu drošs, ka tas kļūst Par KD "galveno saturu". Ja paraugās kino, teātra, literatūras ziņu sadaļās, nekādu īpašo "kliegšanu" nemana. Bet varbūt Jums taisnība, - labāk "kulturāli" paklusēsim?!

Neesmu jau nekāda eksperte, bet tā ar skatu no malas - nupat šķērmi metās, ka par Kultūras Dienas galveno saturu kļūst - kurš kuru pārspēs kliegšanā pēc naudas. Ir jau taisnība Zanderei , ir jau sava taisnība literātiem kopumā - bet kaut kā no malas tas viss izskatās pēc nekulturālas brēkšanas pēc treknāka kumosa , pēc brēkšanas tai brīdī , kad kaut kas nav iedots , nevis pēc īstas sāpes un īstiem centieniem par vispārības labumu. Savstarpēji ķīviņi visdažādākajās variācijās. Nekas cits neatliek kā pārcelties citā realitātē. Jo es arī nekādu pozitīvo programmu piedāvāt nespēju.

Ir skaidrs, ka jāmaina VKKF finansēšanas modelis, jo budžeta veidošanas procesā kultūra vienmēr būs pārpalikumu ailē. Vai nu jāatgriežas pie spec budžeta - finansējums no dažiem akcīzes nodokļa procentiem (kultūru apmaksā šnabis, pīpes un kazino), vai jāievieš tāds modelis, ka lielās valsts kapitālsabiedrības maksā daļu no peļņas kultūrai/ sportam/ sociāliem projektiem. Lai nu kā, ir jābūt konkrēti iezīmētam finansējuma avotam, nevis budžeta kopkatlam, kur mediķu/ skolotāju/ policistu vajadzības kultūra nekad nespēs pārtrumpot. Un arī nevajag, jo policista algu un bedraina ceļa lāpīšanu grūti samērot ar naudas piešķīrumu bērnu lasīšanas veicināšanai.

Ko par to saka Sarmīte Ēlerte, ministres padomniece? Kaut kā pavisam vairs nav dzirdama publiskajā telpā. Viņai un Dālderim kā bijušajiem kult. ministriem arī jāuzņemas atbildība par to procesu, kurā kultūra iznīkst. Par to brīdināja, bet viņi laikam neticēja, domājot, ka - lietojot analoģiju - var būt stāvoklī tā nedaudz.