Jau divdesmitā gadsimta septiņdesmito gadu vidū Valdis Celms kļuva par vienu no vadošajiem latviešu dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķiem un praktiķiem. Par to liecina mākslinieka aktīva iesaistīšanās pilsētvides un interjera projektu izstrādāšanā un īstenošanā, eksperimenti ar krāsu, formu un kustību, kas viņam deva iespēju pārvērtēt telpas jēdziena izpratni, apzināt mākslas un vides attiecības. Valda Celma daiļradē dizains, neraugoties uz visu padomju politiskās sistēmas smagnējību, daudzu līmeņu cenzūru un aizliegumiem, kļuva par vienu no tām radošās darbības jomām, kurā tika radīti arī izteikti abstrakti trīsdimensionāli mākslas darbi.
Par saviem nozīmīgākajiem darbiem Valdis Celms uzskata divdesmitā gadsimta sešdesmito gadu beigās radītās fotokolāžas, radioteleskopa antenas dizainu (1971), kinētiskos objektus Rotējošie cilindri (1972), Daugava (1974), Pozitrons (1976), kinētisko skulptūru Bāka (1978, pēc Gustava Kluča darbu motīviem, kopā ar Andu un Māri Ārgaļiem). Šo darbu skices, projekti un fotodokumentācijas pirmo reizi tik plašā apjomā nodotas publiskai apskatei.
Par savdabīgu mākslinieka Valda Celma daiļrades vizītkarti kļuvis robežzīmes Rīga risinājums. Ekspozīcijai atlasītas vairākas skices, tehniskās un fotodokumentācijas, kā arī speciāli izstādei izgatavots burts "R" mērogā 1:2. Tādējādi apmeklētājiem tiek atgādināts par to, ka veiksmīgi dizaina projekti pārdzīvo savu laiku un ir pieņemami mūsdienās.