Izstāde Dzīvības asinis, kurā ir apkopoti 150 norvēģu klasiķa darbu un 150 priekšmetu no dažādām medicīnas vēstures kolekcijām Norvēģijā, Dānijā, Francijā, Vācijā un Lielbritānijā, ir vairāk nekā desmit gadu ilga pētījuma rezultāts. Dzīvības asinis pēta universālo stāvokli, kurā cilvēks jūtas neaizsargāts un apsver medicīnas solījumus izārstēt slimības un invaliditāti. Munka muzejs uzsver, ka izstāde piedāvā feministisku skatījumu uz aplūkotajām tēmām.
Izstādi ir veidojusi kuratore Elisone Morheda (mākslas vēstures un kultūras studiju profesore Karalienes universitātē Kingstonā). Eksponētajās Munka muzeja kolekcijas gleznās ir redzami slimnīcu, patversmju, sanatoriju un atpūtas vietu skati, kuros mākslinieks ir atainojis ārstus, pacientus un medmāsas. No citām institūcijām uz muzeju ir atceļojuši vēl daži svarīgi tēmai atbilstoši Munka darbi: gleznas Slimais bērns (1885–1886) oriģinālā versija, atmosfēriskā Nakts Senklū (1890) un mākslinieka monumentālais pašportrets (1919), kurā viņš sevi iemūžinājis laikā, kad slimojis ar spāņu gripu.
Par dzīvības asinīm Edvards Munks dēvējis mākslu. Viņš dzīvoja laikā, kad medicīnas tehnoloģijās un praksē notika ievērojamas pārmaiņas. Izstādes veidotāji norāda – 1863. gadā, kad Munks piedzima, ļoti maz cilvēku Norvēģijā un citās valstīs dzima un mira slimnīcā, savukārt 1944. gadā, kad mākslinieks nomira, dzimšana un nāve ārstniecības iestādēs strauji kļuva par normu daudzviet pasaulē. Baktēriju teorija, rentgena uzņēmumi, modernās kontracepcijas metodes, antibiotikas – tas viss radās gleznotāja dzīves laikā. Pats Munks bieži slimoja, viņš bija ārstu dēls, brālis un draugs, un šī vide ļāva viņam izveidot savu skatījumu uz to, kā modernā veselības aprūpes sistēma ietekmē viņa paša un viņa tuvāko cilvēku dzīvi. Kopš agra vecuma viņš kopā ar tēvu devās pie pacientiem un zīmēja viņus. Daudzi Munka draugi bija mediķi, un viņš nereti dāvināja viņiem savus darbus apmaiņā pret ārstēšanu.
Gleznotājs atzina, ka vīrieši un sievietes bieži vien ļoti atšķirīgi uztver slimības, veselību un tās aprūpi. Izstādē līdzās viņa gleznām ir eksponētas rentgenogrammas, mātes piena pudeles, medicīnas māsu uniformas, stetoskopi, zīdaiņu inkubatori, anatomiskie modeļi, kontracepcijas līdzekļi un citi materiāli. Ekspozīcijā ir uzsvērtas tēmas, kas sasaucas ar Munka mākslu: melanholija, histērija, sifiliss, kontracepcija, dzemdības un zīdaiņu aprūpe. Munka Madonna izstādes veidotājus ir mudinājusi aktualizēt mātes veselības un dzimstības kontroles jautājumus.
"Izstāde Dzīvības asinis ļauj apmeklētājiem aplūkot Munka izteiksmīgos darbus, iepazīt veselības aprūpes vēsturi, sajust un pārdomāt sava ķermeņa neaizsargātību un labāk izprast mūsu nepārejošo vēlmi pēc veselības," saka kuratore Elisone Morheda. Munka muzeja direktore Tūne Hansena piebilst: "Dzīvības asinis atklāj mazāk zināmo Edvarda Munka pusi – to, kurā māksla kļūst par trauku bailēm, cerībām un līdzjūtībai, kas apņem slimību un veselības aprūpi."
Izstādi papildina grāmata, kurā ir mākslas un medicīnas vēsturnieku, veselības aprūpes speciālistu, invaliditātes pētnieku un aktīvistu, rakstnieku, mākslinieku un kuratoru raksti. Muzejā notiek arī sarunu cikls Kam tas rūp?/Who cares? par fizisko un garīgo veselību.
Informācija: www.munch.no