Mākslinieces Valie Export (1940) un Ketija Laroka (1938–1976) nekad nav tikušās reālajā dzīvē un savu praksi attīstījušas atšķirīgā kontekstā (Valie Export – Vīnē, Ketija Laroka – Florencē), taču viņu darbi atklāj pārsteidzošas paralēles, kas liecina par kopīgiem impulsiem un nepieciešamību no jauna formulēt sieviešu identitāti un, kā to raksturojusi Valie Export, "attīstīt citas valodas formas ārpus vīriešu dominētas sistēmas". Savukārt Ketija Laroka teikusi: "Sievietēm nav laika deklarācijām – viņām ir pārāk daudz darāmā, turklāt viņām būtu jāizmanto valoda, kas nav viņu pašu valoda, valoda, kas viņām ir sveša un naidīga."
Valie Export videodarbs Syntagma (1983; 16 mm, 18 minūšu) un Ketijas Larokas fotodarbs Le mie parole e tu (3) (1971; 60 x 50 cm). Attēli publicēti ar Valie Export, Ketijas Larokas mantojuma pārvaldītāja Mikelandželo Vastas un galerijas Thaddaeus Ropac atļauju
Bez starpniecības
Galerijā Thaddaeus Ropac Milānā notiek unikāls un ļoti aktuāls austrietes Valie Export un itālietes Ketijas Larokas dialogs. Viņas ir drosmīgas konceptuālās mākslinieces feministes, kuras ir apveltītas ar vizionārām spējām. Eiropas mākslā viņas sevi pieteica 60. gados. Viņas izmantoja savu ķermeni kā instrumentu, lai apstrīdētu valodas patriarhālo funkciju un atklātu tās lietošanas dihotomiju publiskajā un privātajā telpā. Jau diezgan agri viņas saprata, ka, lai pilnvērtīgi un pārliecinoši izpaustu savas idejas, ir nepieciešama plašāka darbības joma, un pārkāpa viena medija ierobežojumus. Valie Export un Ketijas Larokas daiļradē saplūda fotogrāfija, videomāksla, tēlniecība un performance.
"60. gados mūsu mēģinājumi attīstīt tiešu un nekontrolētu valodu mākslā balstījās uz ideju, ka dominējošā valoda ir manipulācijas forma. Plāns bija apiet šīs sociālās kontroles formas. Tā bija sieviešu ķermeņa stiprā puse – spēja izpausties tieši un bez starpniecības," stāsta Valie Export, kura joprojām turpina savu radošo darbību un iedvesmo jauno paaudzi. Viņas māksla vienmēr ir bijusi radikāla un izaicinoša, sieviešu spēku apliecinoša – politiski, sociāli un estētiski. Valie Export nekad nav pieļāvusi kompromisus. Lincā dzimušās mākslinieces īstais vārds ir Valtraude Lēnere (pēc laulības – Hollingere), savukārt zīmolu Valie Export viņa izmanto kopš 1967. gada, un tas viņai palīdzēja radīt pilnīgi jaunu māksliniecisko identitāti. Kopš 2015. gada Lincā darbojas Valie Export Center Linz – starptautisks mediju un performances mākslas izpētes centrs. Savukārt 2023. gadā Vīnē māksliniece nodibināja savu fondu, kura mērķis ir saglabāt un pētīt viņas radošo mantojumu (informācija: valieexport.at).
Pretstats vārdam
Ketija Laroka, kura aizgāja mūžībā pirms piecdesmit gadiem, bija viena no oriģinālākajām un ietekmīgākajām personībām Itālijas mākslā no 60. gadu vidus līdz 70. gadu vidum. Viņa strādāja ķermeņa mākslas, vizuālās dzejas un konceptuālās pētniecības krustcelēs. 1972. gadā Ketija Laroka tika uzaicināta piedalīties 36. Venēcijas mākslas biennālē, un kopš tā laika viņas darbi ieguva plašu atpazīstamību gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. Viņai tika veltīta retrospektīva izstāde 38. Venēcijas mākslas biennālē (1978), un viņas darbi tika izstādīti daudzās svarīgās izstādēs, kuras aplūkoja feminisma attīstību.
Ketija Laroka. Con attenzione. Fotogrāfija, tinte. 12,5 x 17,4 cm. 1971. Attēls publicēts ar Ketijas Larokas mantojuma pārvaldītāja Mikelandželo Vastas un galerijas Thaddaeus Ropac atļauju
Izstādē Milānā ir redzams, ka mākslinieču darbos galvenā loma ir atvēlēta rokām, kas ļauj mums uztvert apkārtējo pasauli un mijiedarboties ar to, turklāt palīdz nodot signālu un vēstījumu, kas sniedzas pāri vārdiem. Ketijas Larokas videodarbā Appendice per una supplica (1972) sieviešu un vīriešu rokas veic kustības, izpētot "žestu kā pretstatu vārdam, žestu kā universālu valodu". Savukārt savā leģendārajā performancē TAPP und TASTKINO/TAP and TOUCH CINEMA (1968) Valie Export piedāvāja skatītājiem pieskarties viņas krūtīm – cilvēki tika aicināti ievietot rokas īpašā kastē, kas bija uzlikta uz viņas ķermeņa. Tādējādi māksliniece pārvērta savu ķermeni par haptisku kinoekrānu un skatītāju – par aktīvu dalībnieku. Šajā darbā viņa aicināja sabiedrību nonākt kontaktā ar reālu sievieti, nevis ar attēliem uz ekrāna. Autore performancē ilustrēja savu jēdzienu "paplašinātais kino", kurā ekrāns tiek aizstāts ar ādu, mākslinieces ķermenis aktivizē skatīšanās kontekstu un šāds kino ir kaut kas vairāk nekā tikai vizuāla pieredze. Turklāt TAPP und TASTKINO ironiski un provokatīvi padara fiziski sajūtamu to, ko vuārisma vadītais vīriešu skatiens mēģina "sajust" vizuālajā medijā.
Valie Export. TAPP und TASTKINO/TAP and TOUCH CINEMA. Fotogrāfija. 54 x 62 cm. 1968. Attēls publicēts ar Valie Export un galerijas Thaddaeus Ropac atļauju
Gan Ketija Laroka, gan Valie Export rīkoja akcijas pilsētvidē. Itāļu māksliniece savos agrīnajos eksperimentos ar Florences avangarda grupu Gruppo 70 izmantoja publisko telpu kā valodas spēļu vietu, izplatīja savus dzejoļus ielās un ievietoja savas kolāžas žurnālos, lai tie sasniegtu jaunu auditoriju. Austriešu māksliniece darbu sērijā Ķermeņa konfigurācijas (1972–1982) ievietoja savu ķermeni dažādās nišās un stūros pilsētā, pozējot kā ceļa norāde vai mērvienības instruments.
Valie Export. Einkreisung. Fotogrāfija uz skaidu plātnes. 100 x 170 x 1,7 cm. 1976/1980. Attēls publicēts ar Valie Export un galerijas Thaddaeus Ropac atļauju
Kuratoru Andreas Maureres un Alberto Salvadori veidotā izstāde Body Sign Milānā būs aplūkojama līdz 28. februārim.
Informācija: ropac.net