Veidojot šo programmu, Elīnas Garančas vēlēšanās bija atgriezties mūzikā, ko savulaik dziedājusi Anita Garanča, un vietās, kur notikuši mammas koncerti. Tās ir pilsētas, kas šobrīd var lepoties ar akustiski skanīgām koncertzālēm. Programmas kodolā bija latviešu un Rietumeiropas vokālā lirika, kas operdziedātājas skaistajā mecosoprāna balsī un dziļi personīgajā izpildījumā ieguva elpu aizraujošu kvalitāti. Šo neatkārtojamo pieredzi ar izteiksmīgu un jutīgu klavierspēli palīdzēja veidot arī dziedātājas skatuves partneris pianists un mūzikas administrators Matiass Šulcs (Matthias Schulz).
Koncertu atklāja Roberta Šūmaņa tā sauktā “dziesmu gada” auglis – dziesmu cikls Sievietes mīla un dzīve, kas ģeniāli uzbur psiholoģisku smalku sievietes portretu. Šis cikls Elīnai ir īpaši tuvs, jo to bieži dziedājusi viņas mamma. Tam sekoja Šūmaņa Arabeska klavierēm Matiasa Šulca solo izpildījumā. Pēc Šūmaņa izskanēja piecas Anrī Diparka jūtu pilnās dziesmas, kas atklāj šī komponista sirds dzīles. No Diparka komponētā palicis maz, bet katra saglabājusies takts ir ģēnija gaismas apmirdzēta.
Otrajā daļā izskanēja Gustava Mālera Piecas Rikerta dziesmas un īpaši gaidītā latviešu komponistu solodziesmu izlase. Klausītājus apbūra Jāzepa Mediņa šedevrs Sapņojums, divas Alfrēda Kalniņa pērles Līst klusi un Sapņu tālumā, Jāņa Mediņa Noktirne, Tā ietu, Ak, jūs atmiņas, klaviermūzikas skaņdarbs Tranquillo un visa vainagojumā Jāzeps Vītols Man prātā stāv vēl klusā nakts.
Šim saviļņojošajam dziesmu vakaram noslēdzoties, klausītāji veltīja Elīnai Garančai un Matiasam Šulcam vētrainas stāvovācijas. Pateicībā par publikas mīlestību, tika atskaņotas vēl trīs muzikālās piedevas. “Vēlos veltīt jums dziesmas, ko esmu dziedājusi visvairāk no latviešu komponistiem un visur. Pēc dziesmu vakariem dažādās valodās man vienmēr bija ļoti svarīgi nodziedāt arī kaut ko latviski, un cilvēki arī ir ļoti pārsteigti dzirdot šo valodu, cik ļoti tā ir īpaša un dziedoša,” klausītājus uzrunāja Elīna Garanča. Dzirdējām Jāzepa Vītola solodziesmas Aizver actiņas un Sapņu tālumā un pašā noslēgumā – arī Johannesa Brāmsa Noslēpums, kas tuvs gan pianistam, gan operdziedātājai.