Kad pagājušajās desmitgadēs regulāri apmeklēju ārvalstu festivālus, grupas Queens of the Stone Age (QOTSA) parādīšanās dalībnieku sarakstā bieži vien palīdzēja pieņemt gala lēmumu, ka uz šo festivālu patiešām ir jēga braukt. Un tas bija tā vērts – parasti apvienības koncerts arī kļuva par vienu no šo festivālu grandiozākajiem notikumiem, kā bangojošā okeānā ļaujot izpeldēties Džošuas Hommes un viņa grupas sakultajos pilnasinīga rokenrola viļņos. Tolaik cerības, ka tik aktuāla rokgrupa kādreiz atbrauks uz Latviju, bija mazas – festivāls Positivus vēl nebija sācies, un ar atsevišķiem koncertiem pie mums atbrauca lielākoties tie, kuri savas roka leģendu pilis uzcēluši laikā, kad XX gadsimta beigas vēl bija tālu.
Mazāk attapīgajiem šeit gan noderēs paskaidrojums, ka ar vārdu "rokenrols" šajā gadījumā nav jāsaprot Bila Heilija un Elvisa Preslija kulta līmenī 50. gadu nogalē paceltais žanrs ar precīzi izstrādātām deju un frizūru klišejām, bet pieklājīgas uzvedības normas ignorējošs, dauzonīgi noskrandis dzīvesveids un no mūzikas strāvojošā enerģija, kam apzīmējums rock’n’roll piestāv un tiek lietots līdz pat mūsdienām. Arī QOTSA līdera Džošuas Hommes – ģitārista, dziedātāja, autora un vienīgā nemainīgā dalībnieka – vizuālais tēls ne ar ko īpašu neizceļas, netieši norādot, ka mežonīgs rokenrols nav tikai kaut kāda ar spilgtu ārieni apveltītu izredzēto stihija un tā var būt sirdī, pat ja pēc izskata ne ar ko neatšķiries no vairākuma. Arī šis aspekts darbojas, veicinot neskaitāmu fanu un muzikālā virziena sekotāju pieplūdumu: mūsu pusē to visspilgtāk apliecina lieliskā rokgrupa Mary Jane, savukārt Anglijā – 2011. gadā izveidotais duets Royal Blood.
Tieši īstajā brīdī
QOTSA albums Rated R (2000) nāca tieši īstajā brīdī, kad vismaz tā sauktajā meinstrīmā dominēja elektroniskā mūzika un cerības uz rokmūzikas nākotni jau sāka izplēnēt, jo arī slavenais garage rock revival vilnis ar The Strokes un The White Stripes priekšgalā vēl nebija parādījies globālā skaņu okeāna virspusē. Sirdi sildīja arī jau kopš deviņdesmitajiem par dvēseļu radinieku pasludinātā Braiena Molko (Placebo) cieņas žests QOTSA virzienā: kādā koncertā sava hita Pure Morning noslēgumā viņš pēkšņi sāka deklamēt "Nicotine, Valium, Vicodin, marijuana, ecstasy and alcohol" – vārdus no QOTSA otrā albuma Rated R ievaddziesmas Feel Good Hit of the Summer, kura uz kādu laiku kļuva par grupas vizītkarti. Ar to QOTSA nereti sāka koncertus, bet diemžēl pēdējos gados no šīs dziesmas spēlēšanas mūziķi ir atteikušies.
Tolaik, vēl gadsimta sākumā, grupas priekšgalā kā dziesmu autori un solisti līdzās Džošuam Hommem bija basists Niks Oliveri un vokālists Marks Lenegens, nākamajā albumā Songs for the Deaf (2002) viņiem pievienojās arī Deivs Grols, trekni norādot, ka viņa īstā vieta ir pie bungām – kā savulaik Sietlas (arī QOTSA dzimšanas vieta) grupas Nirvana sastāvā, nevis skatuves priekšā ar ģitāru pie mikrofona kā Foo Fighters.
Izcilību magnēts
Džošua Homme pratis ap sevi pulcēt izcilus mūziķus, ko rāda arī viņa kopš 1997. gada rīkotās "radošās nometnes" The Dessert Sessions, kurās ir piedalījušies Pollija Džīna Hārvija, Tvigijs Ramiress (Marylin Manson), Billijs Gibonss (ZZ Top), Džeiks Šīrss (Scissor Sisters), Bens Šeferds (Soundgarden), tajās dzimusi arī grupa Eagles of Death Metal, kuras izveidotājs Džošua Homme sākotnēji bijis pie bungām, bet vēlāk grupa koncertējusi jau bez viņa, arī 2022. gadā koncertzālē Palladium Rīga.
Džošua Homme producējis arī Igija Popa septiņpadsmito albumu Post Pop Depression (2016), kura ierakstā piesaistījis Arctic Monkeys bundzinieku Metu Heldersu un multiinstrumentālistu Dīnu Fertitu, kurš ir pazīstams kā Džeka Vaita grupu The Raconteurs un The Dead Weather dalībnieks. Nu jau ilgstoši Dīns Fertita spēlē QOTSA sastāvā un būs dzirdams 1. augustā Rīgā. Gan jau Post Pop Depression ieraksta laikā Džošua un Igijs iesmējuši par to, ka QOTSA 1998. gada debijas albuma dziesmas If Only galvenais ģitārmotīvs ir nepārprotami "nocelts" no Igija jaunības dienu grupas The Stooges lielākā hita I Wanna Be Your Dog, kas vēlreiz apliecina, ka rokenrolu, tāpat kā divriteni, pilnībā izgudrot no jauna nav iespējams un arī nevajag.
Katakombu virzienā
Pēc Rated R sniegtā kultūršoka parokoties atpakaļ līdz debijas albumam, kurā Džošua Homme pats iespēlējis gandrīz visus instrumentus, izņemot bungas, atklājas spilgti ģitārspēles akcenti un vēl vairāki Feel Good Hit of the Summer raudzes hiti, kas bijuši neiztrūkstoši koncertos pirms divdesmit gadiem, tomēr vietnē setlist.com publicētajos šīgada koncertu dziesmu sarakstos no debijas albuma regulāri sastopams vienīgi ievadgabals Regular John, kādu no koncertiem arī ievadot ar tam raksturīgajiem īsajiem četru nošu ģitārkaucieniem.
QOTSA nespēlē vienādus koncertus, katrā no tiem tiek pamainīta ne vien dziesmu secība, bet arī skaņdarbu saraksts, tātad droši vien arī Rīgā mūs gaida vienreizēja pieredze. To laist garām ir grēks, pat ja QOTSA spilgtās jaunrades laiks beidzās pirms diviem gadu desmitiem ar Songs for the Deaf – pēdējo albumu, kurā vēl piedalījās Džošuas Hommes domubiedrs kopš stoner rock grupas Kyus (1987–1995) laikiem Niks Oliveri, kurš tika izmests no QOTSA par agresīvu uzvedību, bet rokenrolā kaut kādai agresivitātes devai ir jābūt. Jo citādi tas var kļūt bezzobains, kaut arī šāds dvēseles novecošanas stāvoklis var būt pārpasaulīgi skaists, kāds ir arī jaunākais publicētais ieraksts – šī gada jūnijā iznākušais minialbums Alive in the Catacombs, no kā gan šīs turnejas koncertos nekas vēl netiek spēlēts, gan jau pietaupot to nākamajai, kad, iespējams, sagaidīsim koncertu ar sēdvietām un skaļākos hitus baudīsim akustiskās versijās jau ar pavisam citādām akmens laikmeta karalienēm.
Queens of the Stone Age
Xiaomi arēnā 1.VIII plkst. 20
Biļetes Biļešu servisā EUR 51,50–81,50