Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +16 °C
Skaidrs
Svētdiena, 19. maijs
Sibilla, Teika, Lita

Šķiet, laiks ir apstājies

Svētdien, 18. septembrī, Nacionālajā teātrī notiks vienīgais Elīnas Garančas un Raimonda Paula koncerts Baltās paslēpes.

Mecosoprāns Elīna Garanča ir viena no spožākajām pasaules zvaigznēm vokālajā mākslā, tomēr tikai tagad pirmo reizi ir komponēta mūzika speciāli viņai. Svētdien, 18. septembrī, Nacionālajā teātrī dziedātāja pirmatskaņos Raimonda Paula dziesmu ciklu Baltās paslēpes ar Vizmas Belševicas dzeju. Pie klavierēm būs pats Maestro. Koncerta apmeklētāji varēs iegādāties šo dziesmu albumu, kuru mākslinieki ierakstīja vasarā. Koncerts Baltās paslēpes ir viens no centrālajiem Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas Têteà- Tête 2016. gada pasākumiem. Vakara programmā – vokālie opusi, instrumentālās improvizācijas un sarunas. Neilgi pirms unikālā koncerta Elīna Garanča atbildēja uz KDi jautājumiem.

Kā norit sadarbība ar Raimondu Paulu? Viņam izdevies radīt tādas dziesmas, kas ērti guļ tavā balsī?

Mūsu sadarbības pirmsākumi ir vismaz 15 gadu seni, esam satikušies kādā koncertā Operā. Jau toreiz skatījos uz Maestro ar bijību un pietāti. Arī šobrīd nekas nav mainījies, varbūt uzdrošinos vairāk. Esmu pagodināta, ka Maestro ir uzrakstījis dziesmas, domājot par mani. Viņš ir pirmais komponists, kurš rakstījis speciāli man! Kā jau kamermūzikā, mēs meklējām īstās tonalitātes, kur melodija vai teksts labāk ieskanas. Tādas melodijas, kādas sacer Raimonds Pauls, neraksta neviens. Man atlika viņam ļauties mani vest, klausīties viņā, un viss sastājās savās vietās. Kopā ar Maestro strādājot studijā, piedzīvoju mirkļus, kad likās – laiks ir apstājies. Viņam ir neaprakstāma spēja katru reizi nospēlēt kā pirmo reizi, un katru reizi viņš tevi pavada tā, ka tev atliek tikai nodziedāt līdz galam to, ko viņš ir iesācis.

Kādas ir tavas attiecības ar Vizmas Belševicas dzeju? Kad to sev atklāji?

Belševicas dzeju, protams, zināju. Skolā tā bija jāmācās, bija jāraksta sacerējums, taču šķiet, ka viņas dziļumu, saldsērīgo melanholiju un "Solveigas gaidas" pa īstam saprotu tagad. Varbūt tāpēc, ka Maestro Belševicas dzejas rindām atradis patieso noskaņu. Belševicas dzeja nav vienkārša, nav ar parastām atskaņām, nav ļoti ritmiska, nemaz tik viegli nelien galvā, taču domāju, ka tā uzrunā lielu daļu Latvijas sieviešu.

Kur lai klausītājs meklē īsto atslēgu uz cikla būtību?

Godīgi runājot, negribu dod vēstījumu vai izskaidrojumu mūsu Baltajām paslēpēm. Vēlos, lai klausītājs pats to meklē un sajūt. Es to nosauktu par divu pasauļu saplūšanu.

Nākotnes plānos ir vēl kāda sadarbība ar Raimondu Paulu?

Redzēs, kā mums ies svētdien. Varbūt būsim priecīgi, ka esam beidzot tikuši viens no otra vaļā!

Kad pēdējo reizi esi bijusi Nacionālajā teātrī? Ar kādām atmiņām un izjūtām tas tev saistās?

Nacionālajā teātrī pēdējo reizi biju uz Raiņa sapņiem. Ar satraukumu un bijību gaidu sestdienu, kad ieplānots pirmais skatuves mēģinājums. Tas ir mans bērnības teātris, kurā sāku sapņot par skatuvi un uzstāšanos publikas priekšā. Šeit bija mani pirmie solīši, kad sešu gadu vecumā ierakstā iedziedāju mazu sologabaliņu izrādei Princis un ubaga zēns. Vēl joprojām, kad ieeju teātrī pa darbinieku durvīm, man pretī vēdī tikai Nacionālajam teātrim raksturīgā smarža.

Kādas ir tavas prioritātes jaunajā sezonā? Tuvojas gan jaunas lomas, gan atvadas no Oktaviāna Rožu kavalierī un solokoncerts Ņujorkas Kārnegija zālē, kur dziedāsi Brāmsa un Rahmaņinova kamermūziku.

Esmu jau dziedājusi Kārnegija zālē un atceros tās fantastisko akustiku. Sezona tiešām ir ieplānota īpaša – būs gan jaunas lomas, gan atvadas. Ļoti gaidu debiju Leonoras lomā Gaetāno Doniceti Favorītes jauniestudējumā Bavārijas Valsts operā Minhenē oktobrī, līdz šim šo partiju esmu dziedājusi tikai koncertversijā. Nespēju sagaidīt debiju Santucas lomā Pjetro Maskanji Zemnieka goda jauniestudējumā Bastīlijas operā Parīzē novembra nogalē.

Ar nostalģiju domāju par Oktaviānu Riharda Štrausa Rožu kavalierī – tie būs 16 gadi, kopš šo partiju dziedu, taču jābūt reālistei – 17 gadu vecu puišeli no manis "izspiest" ir jau zināma uzdrošināšanās. Es varu spēlēt tikai tās lomas, par kurām esmu pārliecināta, ka spēju tās attaisnot. Runājot par Oktaviānu, man šķiet, ka šis laiks tuvojas beigām. No šīs lomas atvadīšos 2017. gada pavasarī Metropolitēna operā Ņujorkā.

Koncerts

Elīna Garanča un Raimonds Pauls

Nacionālajā teātrī 18.IX plkst. 18

Biļetes pārdotas

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja