Izrādes Ugunsgrēki recenzija. Cauri asiņu jūrai

Mūžīgi nesapratīšu- jauns režisors Mārtiņš Eihe, režija prestižā teātrī...Kas Mārtiņu interesē (pirmkārt)? Deformēta pasaule. Bet Mārtiņš bijis "drosmīgs, jo luga ir ciets rieksts." Šausmas, agresivitāte un asinis no spaņņa, gan groteskas esot. Jā, kā tas bieži mēdz būt- aktieru atdeve! Mūsdienas aktieri, piedodiet, pataisīti par vergiem ( pārāk izteikti). Viņi darīs un iespējams, ka tā arī vajag, visu ko liks, pamazām kļūdami čakli izpildītāji, zaudējot sevi kā līdzradošas personības. Lai būtu, ka man nemaz nav taisnība. Būs jau labi, Atis Rozentāls ir, tā sakot, glābis citādi domājošos.

Kā jau recenzijā uzsvērts - aktieri sevi attaisno, jā. Bet vai katrs skatītājs spēs ar stāstu identificēties? Es nespēju.Tik sveša notikumu vieta, attīstība; tik sabiedrību jau nogurdinājis saturs - sāpes, karš, konflikti... Un vēl viss tik pastiprināts, jo mazā zālē, intensīvs, spilgts. Ja kādam tā visa pietrūkst - ejiet. Ja tomēr teārī (šobrīd) vēlaties atslābt un gūt mieru, ejiet uz ko citu. Bija smagi.

dažai labai uzbrukt un šāda veidā ir stulbi, vai ne? daža laba domā ne tā kā recenzents?