Blaumaņa festivāls: Ne svinēt, tik saprast

kad visa galva reizēm no rumpja tiek atdalīta. Ko nu par Krustiņu spēļu zālē, ja visu "brandžu" var gaterī ieslodzīt. Lai garlaikoti nebūtu, (ar I. Ābeles izpalīdzību, vai?) Iņķi pamanījās kā savas meitas "lietotāju" izrādīt. Varbūt, ka sporta zālei vēl kādu autoru ( jauneklīgu un spurainu) varētu piemērot, lai sviedri aiztaupās. Un kurās Skroderdienās, lūdzu, Jāņu nakts kā " tikai dzeršana " parādīta? Ko tādu Blaumaņa joku luga ar Trīnes grēkiem pasaulē izmainīja, ne pa jokam par drāmu pārvērsdamās? Ir mesidžs, ir, bet gribētos atkal reiz Blaumaņa Kristīni bez pušu plēšanas ieraudzīt. " Tā atkal būs Blaumaņa uzvara", kad nevajadzēs tīņiem par kājslauķi izritināties. Nav iznācis Krievu teātra Indrānus redzēt, bet, pēc fotogrāfijas lūkojot, atkal viens akvārijs/ baseins uz skatuves nolikts. Kuramejais tas ir pēc kārtas? " Ir mums tāds Blaumanis! " " Deformēts, spridzināts" un spīdzināts arī. Reizēm ieglabāju Blaumani tieši zāļu skapītī, lai infarkts neķer ( mani, protams, jo Blaumanis laimīgā kārtā pie izturīgajiem, pārlaicīgajiem aizgājis), lasu un lasu, uz skatuves uzkrautu noskatos, turētu savu muti mīļuprāt ciet, ja... Ja teātri būtu tik goddevīgi, ka katru reizi klāt uzrakstītu- izrāde tapusi, Rūdolfa Blaumaņa darba motīvus izmantojot. Tik vien. Un vēl: " Neticiet nekam uz vārda, un pašam vārdam ticiet vismazāk. " Šos vārdus paņemu sev kā ceļa maizi un labprāt dalīšos arī ar citiem.

Tas "Daugavas" variants, kuru skatītāji 21.03. vakarā redzēja Valmieras teātrī, nav tikai M.Eihes darbs. Pēc pieņemšanas izrādes savu "režisora" roku uzvedumam pielika teātra direktore Sniedze. Rezultātā - "gribēja kā labāk, sanāca kā ...."