Laika ziņas
Šodien
Sniegs

Mīlēja un cieta, kā prata

"Viņa radošajā personībā līdzsvarojusies emocionalitāte un intelekts. Strauji izvirzījies par jauno varoņu un mīlētāju tēlotāju," tā Valdim Liepiņam veltītajā šķirklī enciklopēdiskajā izdevumā Teātris un kino biogrāfijās raksta teātra zinātniece Guna Zeltiņa.

51 gada vecumā (16.08.1966.–04.12.2017.) Valdis Liepiņš ir šķīries no dzīves, līdz ar to lomu un iestudējumu sarakstam skumji pāragri pielikts punkts. Iespējams, viņš ir aizgājis, lai beidzot atpūstos, jo Valdis Liepiņš pieder tiem Latvijas teātra spilgtajiem talantiem, kuriem neizveidojās harmonisks dzīves un mākslas ceļš. Kaut kas nojuka, salūza, iestrēga, sapinās...

Pēdējā plašākajā intervijā žurnālā Patiesā Dzīve 4. augustā, kuru žurnāliste Sandra Landorfa bija nosaukusi Caurvējā stāvējis, aktieris stāstīja, ka ir saņēmies, izķepurojos no depresijas un alkoholisma un pēc četriem gadiem atgriezies uz skatuves. Neraugoties uz labo ziņu, tā bija skumja intervija. Likās, ka aktieris pats īsti sacītajam netic un ka viņam joprojām ir drēgni caurvējā. Viņš gan centās un mēģināja, un šovasar Valdi Liepiņu varēja redzēt atjaunotajā paša iestudētajā Tobāgo! iestudējumā. 

Dailes teātrī Valdis Liepiņš ienāca 1989. gadā un jau pirmajās lomās piesaistīja sev skatītāju un režisoru uzmanību. Par to liecina jau piecos pirmajos gados teātrī nospēlētās skaistās, atšķirīgās, skatītāju atmiņā paliekošās lomas. Andris (Rutku Tēva Vella kalpi, 1991), Pjērs (Maršāna Publikai skatīties aizliegts, 1991), titulloma Lāgerlēvas Gesta Berlingā (1993), Romeo (Šekspīra Romeo un Džuljeta, 1994), titulloma Korneija Sidā (1995)... Tās visas ir lomu lomas un apliecinājums jaunā aktiera talanta plašajam diapazonam – gan varoņlomas, gan trāpīgi tvertas raksturlomas. 

1994. gadā sākās jauns posms Valda Liepiņa radošajā biogrāfijā – pievēršanās režijai. Pirmā režija – Godiņa, Prauliņa Pilsēta (1994). Viņa režijas meistari bija Arnolds Liniņš, Kārlis Auškāps, Pēteris Gaudiņš. Ar Valda Liepiņa režijas rokrakstu tapušas tādas izrādes kā Zālītes, Marhilēviča Tobāgo! (2001), Viljamsa Ilgu tramvajs (2000), Paula, Rača Leģenda par Zaļo jumpravu (2000), Paula, Zālītes Meža gulbji (2005) u. c. 

Mākslinieks veidojis ne vienu vien Ziemassvētku koncertu, Teātra dienai veltītus pasākumus, Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijas Latvijas Nacionālajā operā un citus pasākumus.

Guna Zeltiņa novērojusi, ka Valdis Liepiņš "artistiskā daudzveidībā atraisījies raksturlomās, tēlojot gan aukstus prāta ciniķus un veiklus dzīves spēlmaņus" (Teātris un kino biogrāfijās).

"Valdis bija ļoti jūtīgs cilvēks un mākslinieks. Viņš mīlēja un cieta, kā prata. Atmiņā paliks viņa mīlestības un ciešanu pilnais klusais smaids," bijušo kolēģi piemin aktrise Ieva Pļavniece. 

Atvadīšanās no Valda Liepiņa notiks 12. decembrī no plkst. 10.30 līdz 12.00 Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Simtgades paģiras(16)

Kamēr decembris noklāj zemi ar baltu, skopu sniegu, Latvijas simtgades svētku baltais galdauts vēl klāj sabiedrības galdu.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja