Valmieras teātris saglabās režisora Krodera istabu un dibinās fondu

Lūdzu, paziņojiet mums- sabiedrībai kā mēs varētu piedalīties šīs FORŠĀS IDEJAS uzziedināšanai! Sers Kroders dzīvoja saviem līdzcilvēkiem un Augstākajam smalkumam par godu, tādēļ būtu lieliski, ja mumsbūtu ļauts dāvātarī savu pienesumu.

Tas soliņš jau nebūs tikai soliņš.( Lai ko runātu par Lembergu, bet ar viņa darbošanos Ventspils no miskastes pārvērtusies par skaistu pilsētu, kas rada vēlmi tur aizbraukt, būt,pasērst uz Kr. Valdemāra soliņa,pasmiet pie govīm...) Cēsis ir tik jauki sasparojušās: brīvdabas estrādes notikumi, muzejs, mākslas galerija, tagad jau spēcīgi mākslas svētki, viena no retajām vietām,kur spēju baudīt arī laikmetīgo mākslu. Cīnās Siguldas "Baltais flīģelis". Jelgavā Tornis atjaunots,brauc augšā un lūkojies no putna lidojuma, modernas, ar laikmetīgiem ekrāniem aprīkotas, vēstures un mākslas kamertelpas,kafejnīca...Ja nepieciešams, ir lifts, tagad top sakārtota Pasta sala un tās apkaime krietni apjomīgā mērogā. Visus še nenosauksi. Ir taču Līgatne, Bauska, Tukums,Kuldīga...Ir ļo-o-o-o-ti svētīgi,ka vidi sakārto, ka top, ar dvēseli uztveramais un arī lietojamais. VALMIERA. Tur taču nav jādiskutē. KRODERS bija, ir un būs Valmieras zīmols. Teātris! Vai tad nu piespiedu kārtā skatītāji turp dzenas, vai? Un galvenais- nedodas prom kā tukšinieki. Iecere ir burvīga.Papildinājums,kas piederēs vien šai pilsētai un ļaudīm,kas tur mājo,kā arī atbraucējiem. Man pat gribētos, ka in intergruns- aiz tā sēžamā, bet garā paceļamā, priekš-metu ar dzīvas būtnes iezīmēm, ierīkotu mazu laukumiņu super-kamer izrādēm, kamēr esam latvieši,kamēr esam zem saules "pastrādāsim vēl te vārtu priekšā",lai mums, jums un Viņsaules apdzīvotājiem būtu saikne un vilkme nākotnei. P. S. IET BOJĀ ANNAS-LUDIŅAS-PABIĀNES veidotais MĀKSLINIEKU DĀRZS. tUR KOKI BEIDZAS NOST. Bet stādījuši MILDA BREHMANE-ŠTENGELE, ANTA KLINTS, LILITA BĒRZIŅA,HARALDS MEDNIS, VELTA VILCIŅA, MĀRIS LIEPA, JĀNIS OSIS, ELZA RADZIŅA, EDGARS TONS. Pati operas maestrīne-saimniece, dēstījusi arī par godu LEO BLEHAM, TEODORAM REITERAM... ar dzīvesbiedru mūžībā, bet koki grib augt... LATVIEŠI, ir JĀGLĀBJ Kultūras darbinieku dvēseļu dārzs! PIE DARBA!

Lai iecere izdodas

Izcila ideja! desmittūkstoškārtīgs BRAVO un, jau aizlaikus, PALDIESIŅ ! Vēlētos mazuliet piedalīties un aicināt uz šādu kursu arī mūsu latvju sabiedrību kopumā. No savas puses nebūtu žēl šķiņķot mapi ar sera Krodera 30-to gadu ekspres-minirecenzijām par teātru notikumiem Tēvzemē. SOLIŅŠ jau pašlaik,lai arī vien iztēlē skatāms, ir burvīgs.Tur varēs pārmīt dažu vārdu par mākslu, par patriotisma atdzimtspējām, bet galvenais- BUČOTIES! Tā kā pašlaik sabiedrība ir sašķeltā stāvoklī, vieni grib visu un nepārtraukti, bet otri neuzdrīkstas, krīt mazdūšībā, krītot divu uzstājīgu dāmu- Apātijas un Depresijas skavās, jo viņiem,lūk, trūkst nepieciešamā adrenalīna, pie beņķīša būtu piestiprināmas divas plāksnītes- viena no zelta ar uzmundrinošu saukli, otra ar nomierinošiem vārdiem no vara.Trešā vārdkopa varētu būt iegravēta, uz bruģa esošajā kājslauķī- Neļaujies Mērenībai! Nedaudz patālāk vēl varētunovietot peramo beņķīti, kur Pilsētas svētkos varētu nopērt katru, kurš sagādājis negodu vai morālisku kaitējumu Ziemeļvidzemes galvaspilsētai. P. S. Sirsnīgākiedzejiskie sveicieni EVITAI SNIEDZEI: Bet gleznā Roze, mīlējis Neviens nav Tevi kairāk Kā ērkšķis, kura vairīties, Tu centies arvien vairāk! ( Valdis Grēviņš)