Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Patents mani neinteresē

Franču dizainere un pētniece Klēra Elio iepazīstina ar viedajiem audumiem

Aizvadītajā nedēļā Latvijā risinājās jau septītās radošās darbības nedēļas notikumi, radi! 2017 vienkopus pulcējot dažādus interesentus. Kā pasākuma centrālā tēma tika izvirzīts jautājums, vai Latvija ir lietotājam draudzīga valsts, par ko savu viedokli pauda ne vien pašmāju, bet arī ārvalstu nozares eksperti.

 

Aizgūst idejas no hakeriem

Sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā Rīgā viesojās franču dizainere un pētniece Klēra Elio, kura iepazīstināja ar šķietami futūristiskām idejām, kas, visticamāk, būs nākotnes ikdiena.

Aizrāvusies ar mijiedarbības meklējumiem starp modi un cilvēka uzvedību sociālajos tīklos, Klēra Elio iestājās Diperē skolā (Ecole Duperré), kur viņa sāk interesēties par saikni starp tekstilu un inovatīvām tehnoloģijām. Dizainere papildina savas tehnoloģiskās prasmes Nacionālajā industriālā dizaina augstskolā (Ecole Nationale, supérieure de création industrielle, ENSCI) un no hakeriem aizgūst iemaņas elektronikā. Klēra Elio ir docētāja un pētniece Starpdisciplinārajā zinātniski pētnieciskajā centrā (cri-paris.org), specializējusies elektronikas sistēmu integrēšanā viedajos audumos. Balstoties uz savu duālo izglītību pilnīgi jaunā nozarē, savus pētījumu rezultātus viņa pielieto modes nozarē, sportā un medicīnā. Viņas nolūks ir apvienot modes māksliniekus, zinātniekus, tehnoloģiju un elektronikas speciālistus kopā ar mārketinga un komunikāciju speciālistiem. Viņa ir viena no asociācijas Fashion Tech līdzdibinātājām.

Rīgā Klēra Elio Latvijas Mākslas akadēmijā nolasīja lekciju Mode un jaunās tehnoloģijas – mūsdienu tendences, radošā darbnīcā satikās ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas tekstila izglītības programmas audzēkņiem, viesojās arī Francijas institūtā Latvijā, kur piedalījās ciklā Direktora viešņa. Avangardisko dizaineri un zinātnieci izvaicāja direktors Žils Bonviāls. "radi! 2017 nedēļas organizatori pie mums vērsās ar lūgumu sameklēt Francijā kādu no māksliniekiem, kas strādā tādā īpašā modes nozarē kā viedā mode," Klēras Elio vizītes kontekstu iezīmē direktors.

 

Savieno divas kopienas

"Mana specialitāte ir elektronikas ievietošana tekstilizstrādājumos," stāsta Klēra Elio, uzsverot, ka to pielietojums var būt ļoti dažāds. Savas abas kaislības – modi un elektroniku – viņa ir apvienojusi tikai pamazām. Sākumā mācījusies modes skolā, kurā apguva luksusa modes izstrādāšanu, pēc tam pievērsās tehnoloģiskajam dizainam, jo saprata, ka viņai pietrūkst tehnisko zināšanu. "Abas jomas [mode un elektronika] zināmā mērā atrodas pretnostatījumā. Par elektroniku pat varētu teikt, ka tā ir antimode. Sabiedrība, kas nodarbojas ar elektronikas lietām un programmēšanu, pēta lietas dziļumā, savukārt mode skatās uz lietām no ārpuses. Lai gan nevar teikt, ka mode ir virspusēja. Tās ir divas kopienas, kas savā starpā nekomunicē. Mans uzdevums ir mēģināt abas apvienot un likt vienai par otru interesēties," dizainere piekrīt Žila Bonviāla izteiktajam apgalvojumam, ka modes industrijas saplūsme ar elektronikas jomu nav tik tipiska. Klēra Elio atceras, ka viņas līdzšinējā izglītībā mācīja – ikvienam, kurš strādā dizaina jomā, pamatuzdevums ir radīt kaut ko jaunu. "Digitālā joma liek mums apgūt jaunas prasmes un rada jaunas profesijas, kā, piemēram, pakalpojumu jomu – pakalpojuma dizains". Žils Bonviāls: "Kas tas ir?". "Tā ir vērtību pakalpojumu ķēde, kas tiek veidota uz digitālās platformas bāzes."

 

Evolūcijas process

Klēras Elio uzdevums ir strādāt pie tā, lai elektroniku varētu izmantot ikdienas apģērbos. Šobrīd to vairāk izmanto atsevišķās specifiskās nozarēs – sportā, medicīnā u.c. "Attīstot šo darbu, jāstrādā pie tā, lai elektroniskās pamatierīces būtu aizvien mazāk redzamas un lai šī procesa gaitā varētu rasties arvien jauni pakalpojumi, kurus tālāk var attīstīt citi kolēģi, kuri arī strādā šajā nozarē," stāsta dizainere, kuru pirmām kārtām interesē ideja un process, nevis pasaules slava un milzu ienākumi. "Par laimi, man algu maksā Francijas nodokļu maksātāji," nopietnā jaunā zinātniece mazliet pasmaida. Klēru Elio vairākkārt ir uzrunājuši pasaules prestiži modes nami, bet viņa šo pieredzi rezumē ar lakonisku teikumu: "Man tas nebija interesanti." Viņasprāt, šobrīd modes industrija vēl nespēj piedāvāt pārliecinošas idejas, kā integrēt jaunās tehnoloģijas. Elio netiecas arī iegūt patentu savām oriģinālajām idejām. Vairāk viņai ir gandarījums redzēt tās iemiesotas sabiedriskajā lietderīgumā, attīstot sociālo dizainu.

Žils Bonviāls uzdeva dizainerei daudzus interesējošu jautājumu – kāpēc mums nepietiek ar viedtālruņiem un to elektroniku, kas jau mums ir visapkārt, bet vēlamies iet vēl tālāk un pietuvināt to savā ziņā "pēdējam brīvajam bastionam" – mūsu drēbēm un ķermenim? "Apģērbs ir tas, kas mūs sargā, kurš mums palīdz izcelt mūsu personību. Tas ir arī mūsu tēla un stila apliecinājums," tradicionālo priekšstatu izteica Bonviāls. Klēra Elio ir pārliecināta, ka tas ir evolūcijas process: "Arī viedtālruņi atrodas diezgan tuvu mūsu ķermeņiem. Tālāk mēs ejam soli uz priekšu un runājam par apģērbu, kas ir vēl tuvāk. Bieži vien šie elektronikas elementi palīdz veidot ciešāku mijiedarbību ar cilvēka ķermeni. Jo īpaši nozīmīgi tas ir medicīnā, jo reizēm ārpus ķermeņa esoši priekšmeti, kas nolasa dažādus mērījumus, ir nepietiekami. Reizēm tieši caur šo apģērbu varam nolasīt visprecīzākos mērījumus." Viņasprāt, labu pielietojumu viedie audumi var rast arī atomelektrostacijās, jo reaģēs uz radioaktivitāti. "Apģērbs būs kā brīdinātājs un aizsargātājs," skaidro Klēra Elio.

Plašāk: claireeliot.com.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai mūsdienās bez pieejas internetam ir iespējams pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā?

Kopā nobalsojuši: 679

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

"Tajā brīdī viss aiziet malā"

"Zied pļavas, zied labība, zied kartupeļi, zirņi un pupas, un klāt ir Jāņi – lielais ziedēšanas laiks, jo Jānis katru gadu atved ziedu vezumu – pa saujai katram, lai zied visa pasaule. Šogad...

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja