Līdzīgi kā Latvijā izveidots Sidra ceļš, Igaunijā tapis Vīna ceļš. Ik gadu tiek rīkots sezonas atklāšanas pasākums, kura ietvaros visas maršrutā iekļautās vīna darītavas plaši atver savas durvis, sētas un pagrabus, rīko degustācijas, ekskursijas un citas aktivitātes. Kā tas gadījies, kā ne, arī es nokļūstu šī pasākuma epicentrā un dodos tvert Toskānas sauli pie mūsu ziemeļu kaimiņiem.
DOLCE VITA IGAUŅU STILĀ
Pašā ceļa malā garāmbraucējus lustīgi sveicina Lukes muižas vēsturiskā krogus ēka, kas arī mūsdienās daļēji pilda savu kādreizējo funkciju. No pamatīgiem laukakmeņiem celtajā namā iemājojusi Järiste vīna darītava, piedāvājot ceļiniekiem izzināt lēnām plaukstošo Igaunijas vīna kultūru, izstaigāt dārzus un siltumnīcas, atveldzēties rimtajā lauku mierā, iekosties itāļu šefpavāru cienīgā picā un nogaršot kādu vietējo brūvējumu. Vasarās brangi salapojuši vīnogulāji patīkami noēno terasi, no kuras paveras skats uz dārza plašumiem, bet pagaidām to atliek vien iztēloties, jo vīnogulāji gaida iestājamies siltākus laikapstākļus.
Järiste vīnu brūvē ne tikai no mūsu platuma grādos tik ierastajām ogām un augļiem, bet arī no pašaudzētām vīnogām. Aukstumizturīgās šķirnes aug uz lauka, bet mazliet cimperlīgākās mājo siltumnīcās. Lai gan vīna brūvēšana pirms dažiem gadiem aizsākusies vien kā hobijs, saimnieks šim procesam pieiet ar tik zinātnisku nopietnību, ka pie viņa brauc konsultēties vīna darītāji no visas Igaunijas. Arī vīna konkursos nopelnītās medaļas liecina, ka Järiste saimnieki tiešām ir sava aroda meistari. Kopā ar saimnieci Kristelu izstaigājam siltumnīcas, augļu koku laukus un arī pašu vīna darītavu. Vienā no siltumnīcām starp vīnogulājiem kautri paslēpusies aprikoze. Pagaidām tā augļus vēl nedod, bet gan jau kādu dienu aplaimos ar saldām un sulīgām aprikozēm.
Dārzā zem ziedoša augļu koka novietots neliels galdiņš ar Järiste vīnu un glāzēm, kas spoži mirguļo pavasara saules staros. Galdauts plandās vējā kā negudrs, bet baltajā ziedu mākonī bites san, zum un dūc tik spēcīgi, ka gaiss visapkārt kokam burtiski vibrē. Lauku idille, nudien! Kristela atver vairākus dzērienus, no kuriem visneparastākais un garšas kārpiņām patīkamākais šķiet zemeņu un upeņu vīns. Varbūt tāpēc, ka šāds garšu salikums nekad nav mēģināts, bet varbūt tāpēc, ka šo vīnu degustēju kā pirmo. Saimniece skaidro, ka zemeņu vīns var šķist kā reta parādība ogu vīnu pasaulē, jo tā brūvēšana ir salīdzinoši sarežģītāka – dzēriens ar laiku iegūst neglīti brūnganu nokrāsu. Järiste šo problēmu atrisinājuši, zemenēm pievienojot upenes, kas nodrošina nemainīgi sulīgu toni.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6.-12. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!