Kad šā gada 10. oktobrī Norvēģijas Nobela komiteja paziņoja Miera prēmijas laureāta vārdu, daudzi mediji ziņas par komitejas lēmumu sāka nevis ar vārdiem, ka balvu saņems Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado, bet gan ar paziņojumu, ka prēmija netiek piešķirta ASV prezidentam Donaldam Trampam. Viņš pats un viņa atbalstītāji ar iepriekš nekad neredzētu vērienu un dažādām aktivitātēm īpaši centās, lai šoreiz balva nonāktu tieši ASV prezidenta rokās.
Lai saprastu, kādēļ ap šā gada Nobela Miera prēmiju virmoja tik iespaidīgas kaislības, jāatceras, ka šī balva joprojām pilnīgi noteikti ir globālā mērogā galvenais un starptautiski atzītākais apbalvojums uzreiz vairākās jomās. Attieksme pret to pēdējo apmēram divu gadu desmitu laikā gan kļuvusi neviennozīmīga.
JAUTĀJUMI UN ATBILDES
Ne viens vien, īpaši vadošajās nerietumu valstīs, klusāk vai atklātāk balvas piešķīrējus jau kādu laiku vaino tajā, ka visu valstu sasniegumi netiek vērtēti vienlīdzīgi un nezinātniskās prēmijas tiek ideoloģizētas. Proti, Nobela Miera prēmijas piešķīrējiem pēdējā laikā pārmet pārāk politiskus apsvērumus un «liberālās globalizācijas» atbalstīšanu. Lai gan mazākā mērā, taču tādi paši apvainojumi izskan arī par Nobela prēmiju literatūrā un balvu ekonomikā.
Nobela prēmiju piešķīrēji un viņu aizstāvji šāda veida apsūdzības, protams, kategoriski noraida, tostarp uzsverot, ka tās izplata nedemokrātiski un autoritāri režīmi, lai nomelnotu balvas laureātus – cīnītājus par mieru, demokrātiju un dažādām tiesībām. Tieši tāpat tiek noraidīti apgalvojumi, ka Nobela Miera prēmijas aizvien biežāk tiek piešķirtas neatbilstoši Alfrēda Nobela 1895. gadā parakstītajam testamentam. Tajā teikts, ka «viena daļa [no fonda procentiem] tiks piešķirta personai, kas pēdējā gada laikā būs paveikusi vislielāko vai labāko darbu tautu brālības labā, pastāvīgo armiju likvidēšanai vai samazināšanai un miera kongresu rīkošanai un popularizēšanai». Atbilde uz pārmetumiem šajā gadījumā ir norāde, ka kopš brīža, kad Nobels parakstīja savu testamentu, pagājis ļoti ilgs laiks, pasaule ir ievērojami mainījusies un Norvēģijas Nobela komitejai ir jāseko līdzi šīm pārmaiņām, kuras prestižās balvas iedibinātājs pašsaprotami nevarēja paredzēt.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 17. - 23. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!

