Pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā apgriezienus uzņēma aukstais karš, atgādina History.com. Jau 1946. gada 5. martā bijušais Apvienotās Karalistes premjerministrs Vinstons Čērčils brīdināja par dzelzs aizkaru, kas sadala Eiropu divās daļās: austrumos valda Padomju Savienības totalitārisms, bet rietumos – brīvās pasaules vērtības. Mūsdienās daudzi to aizmirsuši, bet Čērčils bija starp tiem līderiem, kuri 1945. gada notikušajā Jaltas konferencē (tajā piedalījās arī PSRS vadonis Josifs Staļins un ASV prezidents Franklins Rūzvelts) piekrita šādai pēckara Eiropas uzbūvei, un viņa nožēla un kritika par notikušo bija novēlota.
1949. gadā Vācija bija pilnībā sadalīta – amerikāņu, britu un franču okupācijas zonās tika proklamēta Vācijas Federatīvā Republika, bet padomju puse uz to atbildēja ar Vācijas Demokrātiskās Republikas izveidošanu. Austrumvācijas iedzīvotājiem bija iespēja klausīties radiopārraides dzimtajā valodā, kas tika translētas gan no VFR teritorijas, gan no Rietumberlīnes, taču tādas nebija citiem aiz dzelzs priekškara dzīvojošajiem – čehiem, poļiem, ungāriem, arī latviešiem, raksta Smithsonian Magazine. Lai nodrošinātu viņiem pieeju informācijai, ASV Valsts departamenta un CIP dzīlēs radās ideja izveidot īpašu radiostaciju.
Radio Brīvā Eiropa (Radio Free Europe jeb RFE) pirmā pārraide čehu valodā ēterā izskanēja 1950. gada 4. jūlijā. Datums, protams, nebija izvēlēts nejauši, jo tieši šajā dienā ASV tiek atzīmēta Neatkarības diena. Jau nākamajā gadā tika sāktas regulāras pārraides poļu, ungāru, bulgāru un rumāņu valodā, bet 1953. gadā sāka darboties RFE atzars Radio Brīvība (Radio Liberty jeb RL), kura mērķauditorija bija PSRS dzīvojošās tautas – sākot ar krieviem un tatāriem un beidzot ar baltiešiem un ukraiņiem.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 4.-10. jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!