Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Katram sava politika

Vietējās pašvaldības, apejot Ārlietu ministriju, cenšas dibināt attiecības ar NATO, atzīst Katalonijas neatkarību un uztur draudzīgas attiecības ar Krieviju.

Britu karalis Džordžs III reiz teicis: "Es gribu tikai labu, tāpēc visi, kas man nepiekrīt, ir nodevēji un nelieši." Lai gan monarhu un autoritāru līderu ēra Rietumu sabiedrībā it kā vairāk piederas vēsturei, nesaprašanās starp valsts vadītājiem un "visiem citiem" vienmēr bijusi aktuāla lieta. Kā nesenu un gana spilgtu ilustrāciju tam var minēt Kataloniju, kur pagājušajā rudenī kulminēja saspīlējums starp neatkarības kārotājiem un centrālas Spānijas varas atbalstītājiem. Tāpat pērn arī ASV Kalifornijas štata gubernators Džerijs Brauns asi iestājās pret prezidenta Donalda Trampa lēmumu izstāties no Parīzes nolīguma klimata pārmaiņu jomā un kopā ar citiem ASV politiķiem sāka projektu, lai pieturētos pie centieniem novērst globālo sasilšanu. Savukārt Beļģijas Valonijas reģions 2016. gadā sagādāja galvassāpes visai Eiropas Savienībai (ES), kad šīs pašvaldības protestu pēc iekavējās ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma (CETA) parakstīšana.

Latvija nav izņēmums. Pamanāmāk vai ne tik redzami, bet vietējās pašvaldības arī pie mums laiku pa laikam ārpolitiskos jautājumos nostājas pret centrālo valsts varu. Tiesa, lai gan par Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) attiecībām ar Krievijas amatpersonām un Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) skaļi pausto kritiku NATO un Eiropas Savienībai tiek runāts plaši, Latvijas pašvaldības savos ārpolitikas centienos ir visai konservatīvas. Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieki, kas šim jautājumam nu veltījuši grāmatu, pašvaldību centienus veidot ārpolitiku sauc par paradiplomātiju.

Demokrātiskā valstī tradicionāli reģionālās vienības, piemēram, pilsētas, novadu pašvaldības vai reģioni, relatīvi autonomi darbojas savu interešu vārdā. Tāpat pašvaldībai ir tiesības dibināt attiecības gan ar citām reģionālām vienībām valstī, gan ārpus tās.

APPC pētnieki, iepazīstinot ar redaktoru Māra Cepurīša un Anda Kudora vadībā izstrādāto grāmatu Latvijas reģioni un valsts politika: Krievijas faktora izpēte, norādīja, ka pašvaldības, līdzīgi kā virkne nacionālā līmeņa valsts institūciju, arvien aktīvāk iesaistās darbībās ārpus valsts robežām.

Šī tendence skaidrojama ar starptautiskā līmenī risināmo jautājumu daudzuma palielināšanos un ar atvieglotām ārējās sadarbības iespējām. Arī ES līmenī pašvaldībām, lai gan tikai konsultatīvā kapacitātē, ir tiesības izteikties par sev svarīgiem tematiem.

Cepurītis skaidro, ka iemesli, kāpēc visbiežāk pašvaldības cenšas veidot savu ārpolitiku, ir saistīti ar ekonomiku, piemēram, investīciju piesaisti, tūrisma attīstību, vides jautājumiem. Tāpat svarīgs aspekts ir arī kultūras saišu stiprināšana un attīstīšana, piemēram, ja ir vēsturiskas attiecības ar kādu grupu citā valstī. Savukārt trešais tipiskākais iemesls tam ir politiska rakstura – pašvaldības cenšas nostiprināt savu vietu starptautiskajā arēnā, piemēram, kā tas bija vērojams Spānijas un Katalonijas gadījumā.

Pašvaldības ir Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā, taču ārlietu politikas veidošana ir valstiska funkcija, ko veic Ārlietu ministrija (ĀM). Iespējams, tāpēc arī laiku pa laikam rodas zināmi pārpratumi un nesaskaņas. Piemēram, pagājušā gada nogalē saistībā ar jau minēto Katalonijas reģionu Jaunjelgava izpelnījās ne tikai vietējo, bet arī ārzemju mediju uzmanību, kad vēstulē reģiona pašvaldību savienībai pauda atbalstu Katalonijas neatkarībai. Ņemot vērā, ka tajās nedēļās, kad kaislības sita augstāko vilni Spānijā, gan ES, gan arī Latvijas ārlietu speciālisti no visa notiekošā distancējās, uzsverot, ka tas ir "Spānijas iekšējais jautājums", Jaunjelgavas paziņojums piesaistīja uzmanību.

Pašvaldības vadītājs Guntis Libeks, kurš bija parakstījis paziņojumu, tika izsaukts uz VARAM, kur, kā raksta aģentūra LETA, viņam "skaidrots, kādas ir pašvaldības funkcijas un pienākumi un kas ietverts Ārlietu ministrijas funkcijās". Libeks SestDienai norādīja, ka, viņaprāt, šī reakcija no ministrijas "nebija adekvāta". "Mēs to vēstuli sūtījām Katalonijas pašvaldību savienībai," uzsvēra Libeks un skaidroja, ka, viņaprāt, Jaunjelgava neuzurpēja valsts funkcijas, bet gan pauda viedokli pašvaldību līmenī. Jaunjelgavas vadītājs arī uzskata, ka gājiens no VARAM puses bija diezgan dīvains un demokrātiskā sabiedrībā "zināmā mērā nepieņemams".

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) SestDienai atzina, ka "ir pašvaldības, kuras konsultējas un jautā viedokli gan par vizītēm, gan par delegāciju uzņemšanu". Runājot par pašvaldību ārpolitiskajiem centieniem, Rinkēvičs izdala vairākus līmeņus. Proti, viens ir pašvaldību savstarpējā sadarbība ar sadraudzības līgumiem un kopējām programmām; otrs – pašvaldības vadītāja vēlme doties un aktīvi darboties savas politikās partijas kopienās, piemēram, kā Saskaņa, kura ir Eiropas Sociālistu partijas biedre; bet trešā ir, kā ministrs to sauc, "selfiju politika", kas ir tendēta bieži vien vairāk uz iekšpolitiku, lai parādītu, ka konkrētais politiķis, "nofotografējies" ar to vai šo personu, ir svarīgs un vērā ņemams.

"Nevajag domāt, ka ir iespējama vertikāla autoritāra nostāja, ka reģionu, pašvaldību vadītāji nevarēs braukt un paust savu viedokli, tā ir daļa no politikas," uzsver Rinkēvičs un norāda, ka tomēr tiek sekots, vai aktivitātes neapšauba valsts ārpolitikas principus. Kopumā ministrs uzskata, ka, izņemot dažus gadījumus, kas tendēti uz iekšpolitiku, pašvaldības rīkojas atbilstoši valsts mērķiem un arī sadarbībā ar Krieviju ņem vērā valsts intereses.

Atminoties pēdējo gadu, ministrs arī varēja minēt tikai divus gadījumus, kas īpaši izcēlušies un likuši Ārlietu ministrijai saausīties. Viens bija jau minētā Jaunjelgavas iniciatīva. To komentējot, Rinkēvičs gan arī norādīja, ka tas nav nepieredzēts gadījums, jo arī pasaulē pašvaldības mēdz paust atšķirīgu viedokli no centrālās varas. Savukārt otrs gadījums bijis, kad, kā pērn novembrī ziņoja Neatkarīgā Rīta Avīze, Rīgas mērs Ušakovs, izmantojot kontaktus Eiropas Sociālistu partijā, bija mēģinājis izkārtot īpašu tikšanos ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Šāds mēģinājums tolaik tika nosaukts par "bezprecedenta gadījumu", jo NATO vadlīnijas nosaka, ka organizācija neiesaistās dalībvalstu iekšpolitikā un divpusējās attiecības veido tikai ar valsts centrālo varu. ĀM Rīgas mēra rīcību raksturoja kā "nesaprotamu un divdomīgu". Tomēr toreiz ar Ušakovu satikties piekrita NATO ģenerālsekretāra pārstāvis publiskajā diplomātijā – Takans Ildems.


Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 19.-25. janvāra numurā! Ja ir vēlme žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!

Top komentāri

Sveiks Maizīti
S
Vai tu strādā vai saldi guli ??...Tu gulēji kā ģenerālprokurors Parex izzagsanas laikā , Latvenergo OIK un kukuļošanas laikā, Daimler kukulošanas laikā un turpini gulēt ušakova gadījumā. Maiziti...vai tu apzinies kas tev maksā algu ???????? Tagad nāk žanokas laiks.....ceru, ka vina tevi nometīs no tava siltā krēsla, tad varbut tu pamodisies.
Neslāvs
N
Ir politika un ir pretvalstiska darbība no kremlim noderīgo idiotu puses . FSB aģenti rīkojas, kamēr mēs meklējam vecos čekistu pirdējus.
Daudz
D
lielāku ļaunumu Latvijai nodara soross ar saviem pakalpiņiem, bet par to runāt nedrīkst? DDD
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Aktuāli

Ziloņu cīņa pret palmām: SestDiena Sumatrā

Indonēzijas ekonomisko attīstību lielā mērā nosaka pastāvīgi augošais pieprasījums pēc lētās palmu eļļas. Kādu ietekmi uz dabu atstāj palmu plantāciju izplešanās? Lai noskaidrotu situāciju, kopā ar ž...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā

SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons

Pasaule

Vairāk Pasaule

Politika

Vairāk Politika

Tēma

Vairāk Tēma

In memoriam

Vairāk In memoriam

Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag

SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes