Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Kamēr visi satraucas par Krievijas propagandu sociālajos tīklos Facebook un Twitter, tiek piemirsts, ka jaunieši šos rīkus sen vairs neizmanto

Nerunāt jauno vietā

Medijpratība, kas sevī iekļauj gan prasmes patērēt un radīt ziņu saturu, gan pilsonisko aktivitāti, dažkārt tiek minēta kā risinājums teju visām mūsdienu nedienām. Sen neviens arī vairs nestrīdas, ka gudra mediju izmantošana jāmāca jau skolas solā. Tomēr pētījumi atklāj, ka nereti priekšstati par jauniešu paradumiem internetā ir greizi un līdz ar to arī labi domātie padomi savu mērķi nesasniedz.

Pēdējos gados, kad informācijas tehnoloģiju, mediju un politikas savīšanās radījusi nevēlamus efektus, medijpratība ir atslēgvārds, kas tiek piedāvāts gan kā viltus ziņu, gan mārketinga triku atmaskotājs. Taču, kamēr visi satraucas par Krievijas propagandu sociālajos tīklos Facebook un Twitter, tiek piemirsts, ka jaunieši šos rīkus sen vairs neizmanto un gan valstij, gan skolotājiem nākamās paaudzes jāuzrunā platformās, kas viņiem ir svarīgas.

Nezaudēt jauniešus

Pateicoties moderno tehnoloģiju attīstības lēcienam un relatīvi zemajām cenām, viedierīču lietojums un pieeja internetam Latvijā ir plaša. "Internetu lieto 87% iedzīvotāju (gandrīz visi (82%) no viņiem internetu lieto reizi nedēļā vai biežāk), internets ir pieejams 85% aptaujāto mājsaimniecību," secināts 2017. gadā publicētājā Kultūras ministrijas pētījumā par Latvijas iedzīvotāju medijpratību. Tomēr spēja ieslēgt iekārtu, patērēt tās piedāvāto vai radīt pašam savu saturu vēl nav "prasmīga medija lietošana". Mūsdienās, kad ik dienu Facebook tiek publicēti vairāk nekā četri miljardi jaunu paziņojumu, interneta mediji piedāvā vairāk nekā 100 jaunu ziņu, bet YouTube ik minūti tiek pievienots 300 stundu jauna satura, ir jāprot ne tikai to visu patērēt, bet arī izvērtēt un saprast, kā un kāpēc tas tapis.

Varbūt vecākā paaudze ir zaudēta, bet jauniešiem vēl ir cerība, jokojot SestDienai saka Tamperes Universitātes medijpratības profesore Sirku Kotilainena, kura pagājušajā nedēļā Rīgā piedalījās konferencē Runā valsts. Viņasprāt, jauniešiem trūkstot izpratnes par ētiskajiem un morālajiem aspektiem mediju lietošanas publiskajā sfērā. Taču, lai to apgūtu un veicinātu, jāiesaista arī paši jaunieši, lai nesanāk, ka "cilvēki gados runā par jauniešu izglītošanu", viņus pašus nemaz īpaši neuzrunājot. 

Facebook nelieto

2018. gadā Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāti publicēja pētījumu par jauniešu medijpratību, kur gan intervēti, gan aptaujāti jaunieši vecumā no deviņiem līdz 16 gadiem. "Izvērtējot pētījuma rezultātus par interneta lietošanu dažādās ierīcēs, var secināt, ka vairākums aptaujāto (57%) internetu lieto kopumā ne mazāk kā trīs stundas dienā. Aplūkojot rezultātus atsevišķās vecuma grupās, redzams, ka internetu ne mazāk kā trīs stundas dienā lieto trešā daļa (34%) bērnu vecumā no deviņiem līdz 12 gadiem un vairāk nekā divas trešdaļas (76%) pusaudžu vecumā no 13 līdz 16 gadiem," minēts pētījumā. 


Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 9.-15. marta numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Jauna valdība Latvijā būs

Kopā nobalsojuši: 260

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Latvijai vajag: Asistentus

Kad piezvanu Guntai Ķilkutei, lai uzaicinātu viņu uz sarunu, sieviete neslēpj prieku. Viņai jau kādu laiku šķiet – skaļāk ir jārunā par to, ka Latvijai vajag asistentus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata