Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Lielākas algas un bonusi stimulē ieguldījumus pensiju 3. līmenī

"Salikto procentu" spēks

Palielinoties valsts ekonomiskajai aktivitātei, arī iedzīvotāju ienākumu līmenis turpina celties, kas rada labvēlīgākus apstākļus tam, lai nākotnes uzkrājumiem atvēlētu vairāk naudas. Tiesa gan, pēdējā laikā ieguldījumu veikšanu apēno globālās finanšu tirgus norises, kas atstājušas visai negatīvu iespaidu arī uz pensiju plānu ienesīgumu.

Raksta gatavošanas brīdī aktuālā informācija bija pieejama tikai par pensiju 2. līmeņa sniegumu, kas pagājušajā gadā visiem plāniem ienesīguma ziņā ir bijis negatīvs. Par pensiju 3. līmeni pieejama informācija līdz pagājušā gada augusta beigām, un tajā neatspoguļojas rudenī piedzīvotais kritums pasaules fondu biržās. 

Visticamāk, arī 3. pensiju līmeņa plānu ienesīgums līdz gada beigām ir kļuvis mazāk pievilcīgs, tomēr tas nekādā ziņā nenozīmē, ka šis uzkrājumu veids būtu "norakstāms". Lai arī šobrīd šķiet, ka vērtspapīru cenu kritums turpināsies, krāšana gan 2., gan 3. pensiju līmenī ir orientēta nevis uz naudas izņemšanu pēc gada, bet gan desmitiem gadu ilgstošu nākotni.

Līdz šim praksē izpaudies tas, ka krīzes laikā zaudētais ar uzviju tiek atgūts laika periodā, kad ekonomika un finanšu tirgi dodas augšup.

Iespējams, šobrīd piedzīvojam situāciju, kad pasaules ekonomiskās izaugsmes fāze ir savā otrajā pusē, un tas investoriem liek skeptiskāk raudzīties uz tālāku vērtspapīru cenu pieaugumu biržās, jo uzņēmumiem kāpināt peļņas apjomus būs grūtāk nekā līdz šim. Tomēr vienlaikus šis ir brīdis, kad konkrētā ekonomiskā cikla ietvaros darba algas jau ir sasniegušas maksimumu vai tuvojas maksimumam un līdz ar to arī dažādiem nākotnes ieguldījumiem var atvēlēt vairāk, un naudas pārvaldnieki šos līdzekļus varēs ieguldīt jau pie pazeminātām finanšu aktīvu cenām.
 

Subsidē valsts

Atšķirībā no pensiju 2. līmeņa, kur vairākām vecuma grupām piedalīšanās ir obligāta, 3. līmenis balstīts uz brīvprātības principu. Lai šādu principu veiksmīgāk īstenotu, 3. līmeņa uzkrājumus zināmā mērā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaidēm subsidē valsts un vēl vairāk pašvaldības, kuru budžetus pamatā veido šis nodoklis.

Swedbank apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls stāsta, ka par privāti veiktajām iemaksām iespējams saņemt IIN atmaksu 20% apmērā. Privāto iemaksu limits nodokļa atmaksai gadā ir 10% no bruto algas vai 4000 eiro. Šajā limitā tiek ieskaitītas arī iemaksas dzīvības apdrošināšanas līgumos ar līdzekļu uzkrāšanu. Tiesa, lai būtu spēkā IIN atmaksa, veiktajām iemaksām jābūt ieguldītām pensiju uzkrājumā iemaksu veikšanas gadā un arī nākamajā kalendārajā gadā.

"Skaidrs, ka IIN atlaides ir būtisks arguments šo uzkrājumu instrumentu izvēlei, salīdzinot ar citiem, kaut arī nesenā pagātnē investīcijas ieguldījumu fondos arī tika stimulētas no valsts puses, ja šos ieguldījumus turēja vismaz piecus gadus. Šobrīd var manīt, ka valsts labo iepriekš pieļautās kļūdas IIN jomā, kas negatīvi ietekmēja citu veidu ieguldījumu un uzkrājumu instrumentus, tādus kā akcijas un korporatīvās obligācijas," situāciju vērtē INVL Pensiju fondi vadītājs Andrejs Martinovs.

Savukārt darba devēja veiktās iemaksas, pēc Kopštāla teiktā, netiek apliktas ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iemaksas veikšanas brīdī  – arī ar IIN. 

"Iemaksu limits ir atsevišķi no privātām iemaksām un ir 10% no darbinieka bruto algas un bez summārā ierobežojuma. Šajā limitā tiek ieskaitītas arī iemaksas dzīvības apdrošināšanas līgumos ar līdzekļu uzkrāšanu," piebilst Swedbank finanšu speciālists. Runājot par priekšrocībām, kuras nav saistītas ar valsts finanšu atbalstu, viņš vērš uzmanību, ka pensiju 3. līmeņa kapitāls ir tā dēvētie aizsargātie ieguldījumi. Kopštāls skaidro, ka saskaņā ar likumu Par privātajiem pensiju fondiem uzkrājums pensiju 3. līmenī nekādā gadījumā nevar kļūt par līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja īpašumu. Praksē tas nozīmē, ka ieguldītājs necietīs arī gadījumos, ja kaut kas notiks ar līdzekļu pārvaldītāju vai turētājbanku. Turklāt atšķirībā no banku depozītiem, kur valsts garantē līdz 100 000 eiro vērtu atmaksu, pensiju 3. līmenī  aizsargāts ir viss uzkrājums neatkarīgi no summas.

 
Brīvās iemaksas 

Swedbank eksperts kā pensiju 3. līmeņa priekšrocību min arī to, ka pašam klientam iespējams brīvi izvēlēties iemaksu apmēru un regularitāti, pieslēgt vai mainīt regulāras iemaksas, kā arī jebkurā laikā papildināt uzkrājumu. Turklāt šajā gadījumā neesot jānāk uz banku, jo to var izdarīt internetbankā. Kopštāla teiktais liecina, ka arī uzkrājumu mantošanas jautājums ir sakārtots, proti, uzkrājumu var atstāt mantojumā izvēlētam cilvēkam vai vairākiem cilvēkiem, brīvi izvēloties uzkrājuma sadalīšanas proporcijas. Par salīdzinošu priekšrocību var uzskatīt iespēju tikt pie kapitāla izmantošanas jau no 55 gadu vecuma. Pēc Martinova domām, tas, ka pie uzkrātā kapitāla izmantošanas nevar tikt jau ātrāk, palīdz cilvēkiem izvairīties no neapdomātas uzkrājumu izlietošanas, jo pēc būtības pensiju 3. līmeņa uzkrājumi paredzēti vecumdienām. Tas ir pozitīvi arī no pārvaldīšanas viedokļa, jo šos līdzekļus pārvalda tieši ar ilgtermiņa perspektīvu un līdzekļu pārvaldnieks var būt drošs, ka tos negaidīti nepieprasīs un neizņems, un tādēļ var veikt stratēģiskas ilgtermiņa investīcijas.

 
Procentu guvums

Tas, cik liels būs potenciālais uzkrājumus, atkarīgs no diviem faktoriem – no iemaksu apjomiem un no tā, kāda būs finanšu tirgu konjunktūra, lai iedzīvotāja veiktās iemaksas varētu veiksmīgi investēt vērtspapīros vai kādos citos ieguldījuma veidos. "Būtiski ir arī saprast, ka nozīmīgu kapitālu var izveidot arī uzkrājot. Piemēram, regulāri katru mēnesi uzkrājumiem novirzot noteiktu naudas summu, laika gaitā var izveidoties būtisks uzkrājums. Bieži vien iedzīvotāji nezina vai nenovērtē  "salikto procentu likuma" spēku. Tas ir, ka veiktās iemaksas tiek ieguldītas un pelna procentus, savukārt arī nopelnītie procenti turpina tikt ieguldīti un arī pelna procentus. Tādā veidā, laikam ejot, uzkrājums aug aizvien straujāk," principu skaidro Kopštāls.

Runājot par finanšu konjunktūru, Martinovs stāsta, ka pērnais gads nesa zaudējumus investoriem, it sevišķi tiem, kuriem nav ieguldīšanas disciplīnas. Taču tirgus eksperts piebilst, ka pensiju uzkrājumi ir pasargāti no emocionālām kļūdām un neapdomīgiem lēmumiem, jo tos pārvalda profesionāli līdzekļu pārvaldītāji. Viņš skaidro, ka zaudējumi, kas redzami atskaitēs, pārsvarā liecina tikai par uzskaites jeb grāmatvediskām svārstībām, taču tie var pārtapt par reāliem zaudējumiem, ja līdzekļi no pensiju plāna tiek izņemti nepareizajā brīdī.

"Mūsu ieguldījumu stratēģija paredz ne tikai kāpumus finanšu tirgos, bet arī kritumus. Tirgus kritums ir normāla situācija, kurai mēs esam gatavi, un arī tirgus krituma apstākļos mēs turpinām rūpīgi strādāt un vairot mūsu klientu naudu," skaidro Martinovs. 

Runājot vienkāršoti, viņš teic, ka tiek identificēti ieguldījumu objekti, kuru vērtība ir kritusies tikai tirgus svārstību, nevis saimnieciskās vai biznesa darbības rezultātu dēļ. "Ar "atlaidēm" pērkam to, kas būs vērtīgs tad, kad tirgos atgriezīsies kāpums. Šo procesu var netieši salīdzināt ar mūsu rīcību mazumtirdzniecības atlaižu laikā – mēs staigājam pa veikaliem un mēģinām atrast nepieciešamās preces ar maksimālu atlaidi, jo zinām taču, ka cenas kritums par 50% nenozīmē, ka televizors vai dators kļuvis sliktāks," skaidro Martinovs. 


Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 17. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!

Top komentāri

zvirbulēns
z
Cilvēku krāpšana visu acu priekšā, pluss valsts naudas dāvināšana bankām! Un nav nevienas partijas, kuras spētu šo vājprātu likvidēt!
oskars
o
pensiju limeni ir elementara naudas izkrapsana , pec daudziem gadiem vainigos saja valsti neatradisiet ...Naudu labak ieguldit nekustamaja ipasuma no kura var dabut pelnu un kuru vienmer var pardot, nezaudejot neko inflacijas del ...
fakts
f
manuprāt tūdaliņi pastaliņu zeltīšanai neatkarīgo 4,maija republiku izslaukuši līdz ginesa rekordam un vainīgi, protams, kremlini, ušaki utt, kaut valdībā nacionālie ir jau 28 gadus
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Lieldienās parasti apēdu:

Kopā nobalsojuši: 751

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji

Ceturtdien, 18. aprīlī, svinīgā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākuma laikā finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) un VID ģenerāldirektore...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses