Naftas tirgus dilemmas

Pagājušās nedēļas ceturtdienas pēcpusdienā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena bija nokritusies zem 69 ASV dolāru (ap 62 eiro) atzīmes salīdzinājumā ar iepriekšējās dienas tirgus slēgšanas brīdi, zaudējot apmēram 2,5% tirgus vērtības. Ceturtdien, informējot par tirgus norisēm, aģentūra Reuters ziņoja, ka Brent naftas cena, rēķinot nedēļas izteiksmē, piedzīvojusi straujāko kritumu 12 nedēļu laikā. Tomēr, neraugoties uz to, ka pagājušajā nedēļā melnais zelts sāka zaudēt iepriekšējo vērtību, kopējais pieauguma temps šogad vēl aizvien ir visai solīds. Jau minētās Brent naftas cena laikaposmā no pagājušā gada beigām līdz ceturtdienas pēcpusdienai bija pieaugusi par nepilniem 29%.
 

Ekonomikas sviras

Par vienu no pašreizējā naftas cenas krituma iemesliem tiek uzskatītas bažas par ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktu. Eksperti jau ir izteikuši viedokli, ka, ņemot vērā šobrīd jau izziņoto ievedmuitu piemērošanu abām valstīm, tas nedraud ar postošām sekām, tomēr bažas ir par to, ka dažādi ekonomiska rakstura konflikti varētu eskalēties un aptvert plašāku valstu loku. Tas veicina nenoteiktību, bet finanšu aktīvu cenu augšupejai biržā sliktākas par nenoteiktību var būt vienīgi ziņas par drīzu apokalipses jātnieku vizīti globālajā tautsaimniecībā. 

Ir skaidrs, ka šobrīd nav pamata cerēt uz pasaules tautsaimniecības pieauguma tempa palielināšanos, bet tas savukārt var veicināt pieprasījuma samazināšanos pēc izejvielām, tajā skaitā naftas. Turklāt līdzīgi kā citiem preču resursiem, arī šai ogļūdeņražu izejvielai cenu izmaiņu ziņā ļoti daudz ko nosaka norises finanšu tirgū kopumā. Tā kā uz augšupejošas ekonomikas fona iepriekš dažādi investīciju ziņā augstāka riska segmenti piedzīvoja cenu augšupeju un investoru tolerance bija visai augstā līmenī, bija labvēlīgi apstākļi tam, lai arī nafta kļūtu dārgāka. Taču, augot ekonomiskajai spriedzei, ieguldījumi tiek veikti piesardzīgāk, tas atspoguļojas arī finanšu aktīvu cenās. Līdz šim uz piesardzīgās investoru attieksmes fona naftas cena ne tikai turējās samērā labi, bet pat spēja pieaugt. 

Aprīlī cena sasniedza 75 dolāru par barelu līmeni, kas bija augstākais punkts kopš pagājušā gada rudens, un pēc nelielas negatīvas korekcijas maijā tā spējusi atgūties un vairākkārt šķērsot 72 dolāru atzīmi.

   
Ģeopolitiskais faktors

Viens no iemesliem, kāpēc naftas cenai šogad ir izdevies tik pamanāms kāpums un kāpēc tā spēj atgūties no negatīvām korekcijām, ir nerimstošā ģeopolitiskā spriedze. Degvielas tirdzniecības kompānijas AS Virši-A pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs vērš uzmanību uz ASV sankcijām pret Irānu. Uz šīm sankcijām norāda arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Irānas faktors ir jāņem vērā ne tikai tāpēc, ka tās naftas iegulas šo valsti spēj padarīt par nozīmīgu melnā zelta tirgus spēlētāju, bet arī šīs valsts ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, tai atrodoties pie Hormuza jūras šauruma, kas vēl aizvien ir būtisks melnā zelta transporta ceļš, naftas tankeriem pametot Persijas līci.