Eiropas lielākā ekonomika Vācija 2025. gadā atgriezās pie pieticīga kāpuma. Lielāki iedzīvotāju tēriņi un apjomīgāki valdības izdevumi kompensēja vājāku eksportu, ko savukārt ietekmēja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) noteiktie tirdzniecības tarifi.
Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn pieauga par 0,2%, ir secinājis Vācijas Federālais statistikas birojs. Šāds neliels pieaugums seko IKP sarukumam par 0,5% 2024. gadā un par 0,9% 2023. gadā. Tas arī ir 0,2% virs 2019. gada līmeņa, tātad tā līmeņa, kāds bija vēl pirms kovidpandēmijas.
Pēc divus gadus ilgušas ekonomikas saraušanās tagad pastiprinās cerības, ka Vācijas valdības tēriņi infrastruktūrai, piemēram, tiltiem un dzelzceļa līnijām, kā arī aizsardzībai var palīdzēt izbeigt stagnācijas gadus ekonomikā. Vācijas kanclera Frīdriha Merca vadībā pašreizējā valdība plāno palielināt tēriņus infrastruktūrai, lai kompensētu gadiem ilgušos nepietiekamos ieguldījumus. Vienlaikus izdevumi aizsardzībai pieaug, jo kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī un karam joprojām turpinoties ir paaugstinājies draudu līmenis no Krievijas puses, vēsta medijs Euronews.
«Vācijas eksports saskārās ar spēcīgu pretvēju, ko izraisīja augstāki ASV tarifi, eiro vērtības pieaugums un arvien asāka konkurence no Ķīnas puses,» janvārī publiskotajam statistikas izlaidumam pievienotajā paziņojumā norādījusi Vācijas Statistikas biroja vadītāja Ruta Branda.
Satricinājumiem bagātajā pagājušajā gadā Vācijas preču eksports kritās par 0,3%, sarūkot jau trešo gadu pēc kārtas. Ir eksportēts mazāk mehānisko transportlīdzekļu, mašīnu un ķīmisko produktu. Turpretī pakalpojumu eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis par 1,1%. Vienlaikus pēc divu gadu lejupslīdes būtiski pieaudzis arī imports – par 3,6%.
Rezultātā tirdzniecības pārpalikums samazinājās vairāk nekā uz pusi – no 241 miljarda eiro 2024. gadā līdz 110 miljardiem eiro 2025. gadā. Tas ir viens no zemākajiem līmeņiem vairāk nekā divu desmitgažu laikā un norāda uz to, ka Vācijas eksporta pieauguma dzinējspēks ir zaudējis jaudu, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Izraujas no stagnācijas
Vācijas ekonomika ilgstoši stagnēja pēc kovidpandēmijas, ko pasaule pieredzēja 2020.–2022. gadā. Turklāt gan augstākas energoresursu izmaksas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, gan pieaugošā Ķīnas konkurence galvenajās Vācijas tautsaimniecības nozarēs, piemēram, automobiļu un rūpniecības mašīnu ražošanā, kavēja ekonomikas izaugsmi. Pēc tam nāca ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie paaugstinātie tarifi jeb t. s. importa nodokļi precēm no Eiropas Savienības.
Vācijas ekonomikas lēnā izaugsme ir vēl vairāk saasinājusi arī tādus ilgtermiņa strukturālus jautājumus kā pārmērīga birokrātija un kvalificēta darbaspēka trūkums, ziņo Euronews. Turklāt spēcīgāks eiro ir padarījis eksportu mazāk konkurētspējīgu cenu ziņā.
Vācijas ekonomisti 2026. gadam prognozē apmēram 0,9% vērtu ekonomikas izaugsmi. Ar piebildi, ka prognozes varētu tikt apdraudētas, ja valdības tēriņu pieaugums būs gausāks, nekā gaidīts.
«Vācijas ekonomikas prognozes šim gadam ir kļuvušas mazliet optimistiskākas. Taču izaugsme ap 1% ir vērtējama kā vāja. Tas nebūs izrāviena. Var saglabāties pesimistisks sabiedrības noskaņojums,» situāciju vērtē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Investīciju jautājums
Vācijas mājsaimniecību patēriņš 2025. gadā palielinājās par 1,4%, bet valdības izdevumi – par 1,5%. Tomēr salīdzinājumā ar 2024. gadu investīcijas samazinājās par 0,5%. Vācijas Statistikas birojā norāda, ka būtiskais valdības investīciju tēriņu pieaugums, īpaši aizsardzībai, neatsvēra investīciju samazināšanos mašīnu un iekārtu ražošanā.
Jāatgādina, ka Vācijas parlaments pērn martā apstiprināja plānus par apjomīgiem tēriņiem, atmetot desmitiem gadu ilgo fiskālo konservatīvismu, jo cer atdzīvināt ekonomikas izaugsmi un palielināt militāros tēriņus. Plāns ietver 500 miljardu eiro lielu speciālo fondu infrastruktūrai. Ir arī plānots ieviest izņēmumu noteikumos, kuri attiecas uz aizsardzības investīcijām un ierobežo aizņemšanos.
«Uzlabojumi tiek sagaidīti saistībā ar investīcijām infrastruktūrā un aizsardzībā, kas stiprinās iekšējo pieprasījumu. Taču ātri risinājumi ilgstošajām strukturālām problēmām nav saredzami. Tradicionālais ekonomikas izaugsmes modelis, kas bija balstīts uz energoietilpīgu rūpniecību, spēcīgu eksportu un Ķīnas pieprasījumu, vairs nesniedz rezultātu. Augstās energoresursu izmaksas, autobūves konkurētspējas kritums, kā arī globālā tirdzniecības nenoteiktība un pieaugošais protekcionisms mazina rūpniecības un līdz ar to arī eksporta potenciālu,» skaidro D. Gašpuitis.
Ekonomists norāda, ka situāciju ar investīciju ilgstošo nepietiekamību Vācijas infrastruktūrā, digitalizācijā, izglītībā un aizsardzībā sarežģī fiskālās politikas ierobežojumi. Šo jautājumu risināšanā nepieciešama izlēmība un aktīva rīcība. Taču to apgrūtina starptautiskās tirdzniecības un drošības vides pasliktināšanās, kas rezonē uzņēmēju un mājsaimniecību pārliecībā un tālāk ekonomiskajos un iekšpolitiskajos procesos. Iekšpolitiskais atbalsts Vācijas valdībai ir vājš, tas ierobežo rīcību arī ārpolitikā, jo valdība ir spiesta rēķināties ar to, kā tās lēmumi ietekmēs vēlētāju labklājību un arī sabiedrības politisko noskaņojumu.
Šāgada janvāra vidū, uzstājoties ar lekciju Vācijas ekonomisko pētījumu institūtā DIW Berlin, Vācijas finanšu ministrs Larss Klingbeils norādīja, ka Vācijas ekonomika nav pietiekami modernizēta un šis jautājums steidzami jārisina, lai valsts saglabātu konkurētspēju. Vācijas finanšu ministrs izklāstīja acīmredzamus problēmgadījumus, tostarp slēgtus tiltus, vilcienus, kas aizkavējušies, un nolaistas skolas, kā arī citus jautājumus, piemēram, pārāk ilgas apstiprināšanas procedūras un apgrūtinošus noteikumus dažādās jomās. Ministrs arī sacīja, ka tikai valsts un privātā sektora investīciju apvienojums varētu radīt Vācijai nepieciešamo modernizāciju un ekonomikas izaugsmi.
«Tagad visbīstamākais būtu, ja mēs paļausimies uz status quo. Tad mēs turpināsim zaudēt ekonomisko spēku, sociālo saliedētību un politisko leģitimitāti,» sacīja L. Klingbeils un uzsvēra, ka starptautiskā tirdzniecība arvien vairāk tiek «bruņota» ar subsīdiju, tarifu un eksporta kontroles palīdzību. Tādā veidā tiek izdarīts spiediens uz Vācijas ekonomiku, kas orientējas uz eksportu.
«Tie cilvēki, kuri uzskata, ka mēs varam vienkārši eksportēt un tā izkļūt no pašreizējās situācijas, par zemu novērtē pasaulē notiekošo,» norādīja L. Klingbeils.
Ministrs ieskicēja stratēģiju, kuras centrā ir Eiropas vienotības stiprināšana, tirdzniecības partnerību dažādošana ārpus sadarbības ar ASV un Eiropas tirgus aizsardzība pret negodīgu konkurenci, ziņo Reuters.
Iespēja Latvijai
Stagnējošas Vācijas ekonomikas negatīvo ietekmi uz Latvijas un visa reģiona drošību D. Gašpuitis uzskata par daudz nozīmīgāku, salīdzinot ar citām iespējām vai riskiem. Vācijas ekonomikas atdzimšana dotu iedvesmu visai Eiropai paust stingrāku nostāju attiecībās gan ar ASV, gan ar Krieviju, gan ar Ķīnu. Patlaban lielākais risks ir tāds, ka Eiropā tipiskais vēlētājs joprojām koncentrējas galvenokārt uz savas labklājības celšanu, bet ģeopolitiskā situācija spiež palielināt izdevumus aizsardzībai. Savukārt izdevumu palielināšanu apgrūtina vājā ekonomikas izaugsme. Daudzās valstīs parādās vieta jaunam politiskajam piedāvājumam, kas var gūt atbalstu vietējo vēlētāju vidū, bet Latvijai palielināt drošības riskus.
«Īstermiņā Vācijas pieaugošie tēriņi aizsardzībai un infrastruktūrai paver iespējas Latvijas uzņēmējiem iegūt jaunus tirgus un plašākas eksporta iespējas. Taču, ņemot vērā eksportējošo Latvijas uzņēmumu ierobežotās jaudas salīdzinājumā ar Vācijas tirgus pieprasījumu, darbu apjomi vai iesaistes mērogi būs ļoti fragmentēti. Latvijas uzņēmumu iespējas ir piedalīties noteiktu fizisku vai intelektuālu funkciju vai darbu izpildē, kur ieguvējas ir abas puses. Jo augstāk pievienotās vērtības ķēdē mums izdosies iesaistīties, jo lielāks būs ieguvums Latvijas ekonomikai. Bet tas nenotiks pats no sevis, pie tā jāstrādā,» uzsver D. Gašpuitis.
Arī Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele piekrīt, ka Latvijas tautsaimniecībai ir īpaši svarīgi tas, kā rīkosies Vācija.
Jāatgādina, ka Vācija Latvijai jau izsenis ir nozīmīgs eksporta tirgus gan gataviem produktiem, gan dažādām komponentēm. Ekonomikas stagnācija iepriekšējos gados mudināja daudzus uzņēmumus pievērsties duālā pielietojuma un aizsardzības produktu ražošanai, kā arī integrācijai piegādes ķēdēs.
«Latvijas uzņēmumi Vācijā ir ieguvuši labu atpazīstamību. Latvijas uzņēmumi ir strādājuši, lai saglabātu esošās partnerības un veidotu jaunas. Vienlaikus Vācijas sadarbība ar Latviju un kopumā ar Baltijas valstīm ir solis reģionālo risku mazināšanai – īsāki piegādes ceļi ļauj samazināt loģistikas izmaksas un ļauj arī kontrolēt piegādes ķēdes un sankciju riskus. Pasūtījumu izvietošana Eiropā, ne Āzijā tiek papildus stimulēta, īpaši aizsardzības jomā,» norāda E. Egle-Ločmele.
Latvijas un Vācijas industriālo jomu un aizsardzības industriju sadarbība caurvij arī tradicionālās nozares – metālapstrādi, mašīnbūvi, elektronikas ierīču ražošanu, kā arī programmēšanu. Parādās arī jauni sektori, kas saistīti ar droniem, automatizāciju un kiberdrošību. Tā, piemēram, ar komponenšu ražotājiem Latvijā sadarbojas tādi zīmoli kā EuroSpike un Dynamit Nobel Defence. Tehnikas uzturēšanas, modelēšanas un simulāciju jomā ir nostiprinājusies sadarbība ar Rheinmetal. Tie ir redzamākie spēlētāji. Vienlaikus savu sadarbību ar AirBus Defence and Space paplašina Dati Group. Ilggadēja izvēle Vācijas armijas vienībās ir Valpro un Brasa Defence Systems produkti.
«Latvijas izaugsmes un labklājības perspektīvu ietekmēs turpmākās drošības situācijas attīstība Eiropā, kur viena no būtiskākajām lomām arī turpmāk būs Vācijai. To neatsvērs kādi īstermiņa ieguvumi vai zaudējumi kādā no tirgiem,» norāda D. Gašpuitis.