Quantcast
Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Ziemeļu jūras ceļa pilnvērtīga stāšanās ierindā ir tālas nākotnes jautājums

Vai Ziemeļi kļūs par Suecu?

Par Ziemeļu jūras ceļu tradicionāli tiek uzskatīts ap 5600 kilometru liels attālums no Jaunās zemes arhipelāga līdz Beringa jūras šaurumam pa Ziemeļu ledus okeāna jūrām un arī Klusā okeāna Beringa jūru.

Dārgie kuģi

Doties braucienos pa Ziemeļu jūras ceļu var tikai īpaši konstruēti ledus klases kuģi, kuriem nav bīstamas sadursmes ar peldošā ledus masām. Šādi kuģi izmaksā ievērojami dārgāk nekā klasiskie kuģi. Tā, piemēram, Kristofa de Maržerī (Christophe de Margerie) sērijas gāzes tankkuģu cena ir 320 miljoni ASV dolāru (272,36 miljoni eiro) par kuģi, savukārt jaunu klasisko gāzes tankkuģu cena – ap 200 miljoniem dolāru. Vēl viens Ziemeļu ledus ceļa mīnuss ir atbilstošas infrastruktūras trūkums daudzos tā posmos. Tiek uzskatīts – lai nodrošinātu ceļa pilnvērtīgu funkcionēšanu visa gada garumā, nepieciešami 20 atomledlauži, kādi Krievijai šobrīd ir seši, bet nesen ūdenī tika nolaists septītais, kurš ierindā stāsies 2019. gadā.
 

Īsāks ceļš 

Tajā pašā laikā Ziemeļu jūras ceļam netrūkst arī priekšrocību. Piemēram, ceļš no Japānas ostas Jokohamas līdz Roterdamai, izmantojot šo maršrutu, ir tikai 7300 jūras jūdžu garš un prasa 20 dienu, bet tradicionālā ceļa caur Indijas okeānu un Suecas kanālu garums šajā gadījumā ir 12 500 jūras jūdžu, kas prasa 33 dienas, turklāt Suecas kanāls bieži ir tik noslogots, ka kuģiem nākas doties apkārt Āfrikai, un ceļš aizņem jau vismaz 45 dienas. Īsāks ceļš tikmēr nozīmē mazākus kuģu ekspluatācijas izdevumus, ļaujot iegūt vairāk, nekā nākas maksāt par ledlaužu un citiem pakalpojumiem. Pateicoties šim faktam, Krievijā ne bez iemesla cer nākotnē piesaistīt Ziemeļu jūras ceļam kravas no Āzijas, it īpaši, protams, no Ķīnas. Par ceļa izmantošanu tranzītam interese joprojām ir simboliska, un pat Somālijas pirātu ziedu laikos šīs desmitgades sākumā to izpētes nolūkos izmantoja vien daži desmiti kuģu gadā. 

Pagaidām arī tranzīta kravu pārvadājumi nav prioritāte. Tiek uzskatīts – lai Ziemeļu jūras ceļš kļūtu pelnošs, pa to nepieciešams pārvadāt 7–7,5 miljonus tonnu kravu gadā. Rekords ir 6,45 miljoni tonnu kravu 1986. gadā, savukārt pagājušajā, 2016. gadā, pa Ziemeļu jūras ceļu tika pārvesti 7,26 miljoni tonnu kravu, kas bija jauns rekords un jūtams pieaugums, salīdzinot ar 5,39 miljoniem tonnu vēl pirms gada. Tomēr, ņemot vērā gaidāmos eksporta apjomus, pat pieticīgākās prognozes paredz kravu pārvadājumus 25–30 miljonu, bet optimistikākās – 60–65 miljonu tonnu apmērā jau 2020. gadā. 

Jebkurā gadījumā nav šaubu, ka maršruts vai nu šogad, vai, vēlākais, nākamgad, kļūs pelnošs, kas palielinās iespējas investēt tā attīstībā un padarīs Ziemeļu jūras ceļu pievilcīgāku privātajam biznesam. Tāpat lielāki pārvadājumu apjomi ļauj piedāvāt arī zemākas cenas, padarot maršrutu interesantāku kravu īpašniekiem.
 

Vajag investīcijas

Vienlaikus nepieciešamo investīciju apjoms ir tik grandiozs, ka to atrašanai būs nepieciešami vairāki gadu desmiti. Ziemeļu jūras ceļa pilnvērtīgai funkcionēšanai nepieciešams vēl vairāk par desmit atomledlaužiem, liels skaits jaunu ledus klases kuģu, vēl 3–5 jaunas ostas (pašlaik tādu maršrutā ir septiņas), jaunas derīgo izrakteņu atradnes, turklāt ar nosacījumu, ka to apgūšana nerada zaudējumus, bet gan nes peļņu, jaunas dzelzceļa līnijas, tādi "sīkumi" kā bākas, sakaru mezgli un vēl daudz kas cits. Investīcijas tikai projektā Yamal LNG vien sasniedz 186 miljardus ASV dolāru, kas ļauj uzskatīt, ka ar tradicionālajiem jūras kravu pārvadājumu maršrutiem Ziemeļu jūras ceļš nespēs konkurēt vēl ilgi, neraugoties uz visām tā priekšrocībām, taču kravu pārvadājumu apjoms pa šo maršrutu pieaugs.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Eksportā pagaidām piesardzīga stabilitāte

Laikā, kad Covid-19 izplatība radījusi ievērojamu postu ne vienā vien pasaules valstī un globālais ekonomikas kritums šā gada otrajā ceturksnī sasniedzis 6%, bet daudzās Rietumeiropas valstīs ekon...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses